Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Āmuļa (Viscum album) augļi – baltas, mīkstas ogas – nogatavojas rudens beigās un ziemā, no novembra līdz janvārim. Ja putni tās neapēd, saglabājas līdz pat aprīlim.
Ogas ievāc un pielīmē pie koka mizas vai zara.
To var darīt jebkurā mēnesī. To mīkstumu veido lipīga viela, kas palīdz sēklām piestiprināties pie saimnieka koka mizas. Dabā šīs sēklas izplata putni, kuru mēsli pēc ogu apēšanas izvadās lipīgi, un tie ar visām sēklām pielīp pie koku mizas.
Āmuļa sēkla saimnieka koka mizā ieaugas četru gadu laikā, līdz veidojas pirmās lapas un kāts, tāpēc nav pamata satraukumam, ja jau pirmajos gados pēc uzsēšanas nav novērojami jaunā āmuļa augi.
Savvaļā Latvijā visbiežāk baltais āmulis sastopams uz parastajām liepām, parastajām kļavām, mājas ābelēm, vilkābelēm, vītoliem un papelēm.
Eksperimentālos nolūkos to var mēģināt ieaudzēt uz dažādu sugu kokiem, taču pie mums āmulis nav konstatēts uz skujkokiem, ozoliem, plūmēm un ķiršiem.
Baltais āmulis var augt jebkurā Latvijas daļā, taču jāņem vērā, ka tā izplatību ierobežo ziemas vidējā temperatūra. Līdz ar to aukstās ziemās, īpaši Austrumlatvijā, krūmi var apsalt un aiziet bojā.
Jāņem vērā, ka āmulis ir pusparazīts un daļu enerģijas ņem no saimnieka koka. Līdz ar to, ja uz koka aug desmit vai vairāk āmuļa krūmu, tas sāks nīkuļot un ilgtermiņā aizies bojā.
Laika gaitā āmuli tuvākajā apkārtnē izplatīs putni, un tas var savairoties lielākā skaitā. To ierobežot var apgriežot, tomēr jāņem vērā, ka tā ir īpaši aizsargājama suga un par šo augu iznīcināšanu var piemērot prāvu naudas sodu.
