Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Tomāti, kas aug podos
- Iesaka VALDIS PŪLIŅŠ, tomātu audzētājs no Laucienes pagasta, audzē ap 300 tomātu šķirņu.
Tomātus audzēju speciālos plastmasas podos, jo siltumnīca atrodas vietā, kur ir smilšaina augsne – kaut gan izmantoju kūdru un mēslojumu, smilts to visu apēd. Podu metode der arī tad, ja augsni nepieciešams atpūtināt vai savairojušās ūdensžurkas. Podos raža ir tikpat laba, kā audzējot tradicionāli.
Stādīšanai izmantoju 15 l tilpuma podus, ar 34 cm diametru, bet derēs 10–20 l lielie. Podos ir caurumi ne tikai apakšā, bet arī sānos. Ieroku tos augsnē apmēram 5–7 cm dziļumā. Par vislabākajiem atzīstu LBCZ markas podus, kurus var nopirkt Silja un citos dārzkopības veikalos. Iegādājoties vairāk un kad vēl bija akcija, viens pods izmaksāja tikai ap eiro.
Podos beru gatavu substrātu Silu kūdra M 550, kuras struktūra tomātiem ļoti patīk. Var izmantot arī mazliet rupjāku frakciju M 510. Substrāta uzlabošanai pievienoju dabiskā ceolīta graudiņus, kā arī labi satrūdējušus kūtsmēslus vai vistu mēslu granulas (ne vairāk kā 5–6 uz vienu podu) un jūras aļģu kalciju, kas fasēts 20 kg maisos.
Tā kā saknes pa malām lien ārā, arī podiem apkārt lieku mazliet substrāta un mēslojuma. Tos novietoju apmēram pusmetra attālumā citu no cita. Melnus podus var aptīt ar baltu audumu vai plēvi, lai tie mazāk pievelk sauli.
Nianses
Katrs audzētājs grib dot tomātiem vislabāko, taču bez augsnes analīzēm tas nav iespējams. Pats mēru tikai augsnes skābumu – tomātiem vajag ap pH 6. Reizēm, kad gadās augus pārbarot (lapas sāk kļūt resnas un grubuļainas), tos var glābt, uzsmidzinot monokālija fosfātu.
Augsni nosedzu ar salmiem vai sienu, lai pasargātu tomātus no slimībām un samazinātu mitruma iztvaikošanu. Pagājušajā vasarā podus ievietoju putuplasta kastēs, kuras piepildīju ar kūdras substrātu. Tad tomātiem ir siltāk un ražu var iegūt ātrāk.
Papurinot tomātus, tie labāk apputeksnējas. Taču, ja ziedi ir mitri, tas nenotiks vispār.
Tomātus mēsloju reizi divās nedēļās. Izmantoju vistu mēslu granulas, ko stādot tikai atšķaidu. Spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai par labu līdzekli atzīstu caur lapām smidzināmo augšanas veicinātāju Kelpak, kas ražots no jūras aļģēm.
Pazarītes plēšu, kad tās paaugušās vismaz 5–7 cm. Augot pazarēm, aug arī jaunas saknes. Šķirnēm, kurām pazarītes viegli neplīst, tās vislabāk izgriezt ar nazi vai šķērēm, atstājot mazu celmiņu. To dara rīta pusē, lai rēta līdz vakaram sadzīst. Pats izmantoju speciālu gāzes nazi, kas uzkarst un brūci uzreiz dezinficē.
Svarīgi izplūkt visas lapas, kas guļ pie zemes un arī dzeltēt sākušās, jo tās augu vairs nebaro. Taču pārcensties un noplēst vairāk nekā divas lapas dienā arī nebūs pareizi, jo vispirms barības vielas nokļūst lapās un tikai pēc tam augļos. Izplūcot lapas ar domu – nav lapu, nav slimību –, tomāti ne pārāk labi augs. Vienlaikus nolaužot gan lapas, gan izgriežot vairākas pazarītes, tomātam radīsies liels stress.
Cenšos laistīt biežāk, bet maz – no liela mitruma tomāti mēdz plaisāt. Svarīgi, lai laistāmais ūdens būtu apmēram siltumnīcas gaisa temperatūrā.
Uz lauka vissaldākie
- Iesaka AUSTRA ZAĻUMA, tomātu audzētāja no Auru pagasta, tomātus audzē 20 gadus.
Man vislabāk patīk audzēt tomātus uz lauka. Tas ir vieglāk nekā siltumnīcā. Nav jāvēdina, tiem piekļūst gaiss un saule, tāpēc augļi izaug saldāki. Pāris pēdējās karstajās un sausajās vasarās pat siltumnīcas šķirņu tomātiem uz lauka bija ļoti laba raža.
Stādu maija beigās. Pārsvarā audzēju agrās tomātu šķirnes, arī ‘Cēsu Agro’. Tomātus kopj tāpat, kā audzējot siltumnīcā, taču ne visām lauka šķirnēm jālauž pazarītes. Piemēram, šķirnēm ‘Princese Diāna’, ‘Pūres Konservu’, ‘Resnie Putni’, ‘Yamal’, ‘Kameja’, ‘Džeina’ tas nav jādara.
Esmu pārliecinājusies, ka uz lauka lieliski izdodas kokteiļtomāti, piemēram, ‘Zelta Gailis’ un ‘Blondā Mirabella’. Labi ražo ‘Anna German’, ’Sibīrijas rozā tīģeris’, ‘Sarkangalvīte’ un ‘Džeina’. Latvijas ziemeļos iesaku stādīt ‘Sibīrijas Agro’, ‘Maskavas Agro’, ‘Latgales Agro’ un ‘Gaujmalu’, kas ir aukstuma un mitruma izturīgākas šķirnes. Iesaku audzēt šķirni ‘Sliņķa sapnis’. Ļoti garšīgi un viegli kopjami tomāti!
Tomāti labāk aug, tiem ir daudz veselīgākas, zaļākas lapas un garšīgāki augļi, ja saņēmuši bioloģisko mēslojumu. Stādot tomātus, bedrītē ieleju mazliet ūdens. Agrāk ieliku reņģīti, bet pēdējos pāris gadus zemi sajaucu ar zivju miltiem – arī tie satur fosforu. Pievienoju satrūdējušus govju mēslus. Reizēm lietoju vistu mēslus, kas ir ļoti stipri, tāpēc liekami pavisam maz. Labi ir zirgu mēsli, kas dod siltumu. Maisījumam pievienoju Trihodermīnu vai Biomiksu, raugoties, lai tomātu saknes ar tiem nesaskartos. Pēc iestādīšanas salaistu vēlreiz.
Vismaz četras reizes sezonā mēslojumam lietoju nezāļu vircu. Apmēram trešdaļai maisījuma ņemu sagrieztas nātres, pievienoju smalki sakapātas pienenes, māllēpes, ķiploku ziedus un vēl dažādas nezāles. Beru 200 litru tilpuma mucā, uzleju siltu ūdeni, uzlieku vāku, mucu novietoju saulē vai siltumnīcā. Pa nakti vāku var noņemt. Virca ir gatava, kad sāk nepatīkami ost un šķidrumam pārklājas plēvīte. Tad ņemu 1 litru vircas uz 10 l ūdens un vakarā aplaistu tomātu saknes.
Tomātiem nepatīk skābi lieti un rudens miglas, tāpēc nepieciešamības gadījumā izmantoju plēves nojumi. Labos laika apstākļos plēvi no abiem sāniem saritinu uz augšu, lai tomātiem tiek klāt gaiss un saule, bet, sākoties lietavām un miglām, nolaižu līdz pašai zemei.
Kaitēkļu atbaidīšanai starp tomātiem stādi samtenes un kliņģerītes.
Mēs, dārzkopji, esam nākuši pie vienota slēdziena, ka tomātus vislabāk laistīt rīta pusē. Leju tikai uz saknēm – tomātiem aprasināšana nepatīk. Ja laista vakarā un naktī, no siltumnīcas jumta pil kondensāta lāses, tas veicina slimību attīstību. Taču šķidrais mēslojums jādod pievakarē, lai augi to turpinātu uzņemt arī naktī.
Svarīgs kalcijs
- Iesaka AIVARS PRESNIKOVS, dārzkopis, agronoms, parasti siltumnīcā iestāda 500 tomātu stādu.
Daudzi siltumnīcā ik pa laikam maina augsni, bet mēs tomātus jau vairāk nekā desmit gadus audzējam vienā un tajā pašā zemē, ko sākumā uzlabojām ar kompostu. Tagad tomātus regulāri mēslojam ar minerālmēsliem. Kūtsmēslus man vajadzētu speciāli meklēt, turklāt nekad nevarētu zināt, vai tā patiešām būtu tīra manta – bez nezaļu sēklām, slimībām un kaitēkļiem.
Pirms tomātu stādīšanas bedrē ieberu spaini bagātinātas kūdras un sauju granulēto komplekso minerālmēslu, piemēram, YaraMila Cropcare (11:11:21). Ieleju ūdeni un izmaisu, lai graudiņi nesaskartos ar saknēm. Svarīgi, lai stādi būtu veselīgi un labi samēsloti jau sākumā.
Tomātus stādu 40–50 cm attālumā, vidēji 2–2,5 augus uz kvadrātmetru. Attālums atkarīgs arī no šķirnes. Ķiršveidīgie aug pie siltumnīcas durvīm, kur vairāk gaismas, un mazliet retāk, tad ir iespēja tos palaist uz vairākām galotnēm.
Mūsu plēves siltumnīcā, kas ir 30 metrus gara un 9 metrus plata, vēdināšana notiek tikai pa gala durvīm, ar ko īsti nepietiek. Kad tomāti iestādīti, durvis neveram ciet līdz pat oktobrim, izņemot stipru salnu vai vētru laiku.
Nevienam negribas no rīta agri celties, lai to atvērtu, taču, uzspīdot saulei, no siltumnīcas jumta sāk pilēt kondensāts, kas veicina pelēko puvi.
Siltumnīcā ir ierīkota pilienlaistīšana, ko izmantojam katru dienu. Pirmās pāris nedēļas, kad tomāti sastādīti, laistām ar tīru ūdeni. Amatieriem parasti iesaku komplekso šķīstošo mēslojumu ik pa laikam mainīt ar kalcija nitrātu, bet pašam siltumnīcā izveidota sarežģītāka barošanas sistēma. Esam uztaisījuši ūdens analīzi Holandē un saņēmuši datora programmu, kura aprēķina nepieciešamo mēslojumu.
Lielā platībā ne vienmēr iespējams ievērot visus tomātu audzēšanas priekšrakstus, bet daru veicamos darbus pēc iespējām. Dažkārt sanāk lauzt pazarītes, kad tās izaugušas jau diezgan lielas. Taču – jo lielāka rēta, jo palielinās arī inficēšanās iespēja. Viens gan noteikti jāievēro – svarīgi tās izlauzt rīta pusē, lai rēta līdz vakaram paspētu apžūt.
Ja uzmetas neparazitārā augļu galotņu puve jeb tā sauktie tomātu melnie dibeni… Šo problēmu veicina ilgstoši karsts un sauss laiks kopā ar kalcija trūkumu. Tad atliek ķekaru ar bojātajiem augļiem noraut, taču, ja problēma atkārtojas, iesaku vairāk rūpēties par to, lai tomātiem netrūktu kalcija un mitruma.
