• Šobrīd

    weather img

    Rīga +21°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Sukulentu dārziņš trauciņā

    Telpaugi
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    Zane Purne
    31. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tagad tādi ir modē. Gabaliņš no kādas tālas, siltas zemes Dienvidamerikā vai Āfrikā… Konsultē ZANE PURNE, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja.

    Telpās audzējamie sukulenti ir ļoti, ļoti dažādi, tādēļ ir, no kā izvēlēties augus, kuri tev patīk un labi iederas interjerā. Bet – pirms nolūkotos sukulentus iegādājies, būtu lietderīgi noskaidrot, cik lieli tie aug. Atceries – sukulenti nav lēnaudzīgi, tie aug pat samērā ātri.

    Kas vispār ir sukulents?

    Nosaukums sukulents ir cēlies no latīņu valodas vārda succus, kas nozīmē – sula. Puķkopībā par sukulentiem sauc dažādu dzimtu augus ar sulīgiem stumbriem vai lapām. Tie spēj savos audos uzkrāt ūdeni, kas palīdz pārciest ilgstošus sausuma periodus vai iztikt ar to niecīgo mitrumu, ko saņem no lietus vai rasas. Sukulentu šūnsula ir bieza, lai tā tik ātri neiztvaikotu.

    Lapas sukulentiem ir stipri reducētas vai arī pārklātas ar vaska kartiņu, bieziem matiņiem vai ērkšķiem, kas aizkavē ūdens iztvaikošanu. Šī paša iemesla dēļ vairākiem sukulentiem, piemēram, daudziem kaktusiem, ir lodveida forma – to virsma ir maksimāli samazināta. Kaut arī sukulenti cēlušies vietās, kur klimats ir stipri citāds nekā Latvijā, tie labi pielāgojas mūsu gadalaiku ritumam ar atšķirīgo dienas garumu ziemās un vasarās. Sukulenti zināmu laiku spēj paciest arī substrāta izkalšanu. Un tomēr tie jutīsies labāk, ja spēsi tiem radīt optimālus augšanas apstākļus.

    Gaismu, lūdzu, gaismu!

    Sukulentiem vajag ļoti daudz gaismas. Tumšās telpās tiem veidosies izstīdzējuši bālzaļi dzinumi bez sugai vai šķirnei raksturīgās krāsas, tie būs trausli un viegli lūstoši, pieskaroties lapas nobirs. Vārdu sakot, nepietiekamā apgaismojumā sukulenti kļūs neglīti, kaktusiem gaismas trūkums stumbrā atstās neglītu iežmaugu… Šādā gadījumā sukulenti jāaudzē no jauna, izmantojot veselīgus, labi nobriedušus spraudeņus.

    Spraudeņi un laistīšana

    Pateicoties sukulentos bagātīgi uzkrātajām barības un ūdens rezervēm, to spraudeņiem piemīt kolosāla spēja apsakņoties gan gaisā, gan dažādos substrātos, tai skaitā grantī un smiltīs, arī ūdenī. Ja sukulentu spraudeni sakņo gaisā, tas obligāti jānovieto vertikālā stāvoklī. Šis noteikums visvairāk attiecas uz kaktusiem, jo, ja sakņojamo augu noliek guļus, saknes veidojas sānos visā nogrieztā kaktusa garumā.

    Sukulentu lapu, stumbra, galotnes, sakņu spraudeņi nav jāapsedz ar gaismas caurlaidīgo un gaisa necaurlaidīgo polietilēna plēvi, jo spraudeņu sakņošanai nav nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums. Gluži otrādi! Pārlieku augsts gaisa mitrums un arī lieks mitrums substrātā ātri sapūdē spraudeni. Tas, starp citu, norāda, ka laistīšana ir otrs (pēc gaismas!) svarīgākais faktors veiksmīgai un ilgai sukulentu augšanai.

    Pavairošanai izmanto sukulenta apakšējās lapiņas. Lai spraudeņi apsakņotos labāk, spraud tos sukulentiem piemērotā substrātā.

    Te darbojas princips: labāk apliet mazāk nekā pārlaistīt! Taču tas nenozīmē, ka sukulenti vispār nav jālaista. Tie patērē tikpat daudz ūdens, cik pārējie telpaugi.

    Vai tikai siltumu?

    Sukulentiem vajadzīgs tāds pats siltums kā mums, cilvēkiem. Vienīgi rudens un ziemas mēnešos, kad traki trūkst gaismas, būtu vēlams savus sukulentus pārvietot vēsākā telpā, laistīt minimāli un nebarot – lai mazinātu stīdzēšanu. Pēc tam, pavasarī, kad diena kļūs garāka un sukulentus ienesīsi atpakaļ siltumā un noliksi uz dienvidu puses palodzes, būtu vēlams sākumā tos nedaudz noēnot. Jo augi, kuri ilgstoši atradušies ne pārāk labā apgaismojumā (kāds tas ziemā mēdz būt), pirmajos, spēcīgajos saules staros var gūt gan vieglus, gan neatgriezeniskus apdegumus.

    Sukulentiem patīk sauss gaiss. Tātad centrālā apkure tiem nesagādā problēmas.

    Par ēdienkarti

    Lai saglabātu un gadiem noturētu sukulentu sugām raksturīgo izskatu, ļoti jāpiedomā pie mēslojuma izvēles, jo pat visniecīgākā minerālmēslu pārdozēšana izraisa augiem pastiprinātu augšanu, kas ātrā laikā spēj izmainīt auga izskatu līdz nepazīšanai – zūd krāsojums, lapas un dzinumi kļūst pārmērīgi resni, nenoturīgi, viegli lūstoši, spraudeņi slikti sakņojas, neattīstās ziedpumpuri… Optimālais mēslošanas variants – reizi mēnesī ar mēslojumu, kas paredzēts sukulentiem, tai skaitā arī kaktusiem.

    Otrs noteikums – jāmēģina izvairīties no cieta, kaļķaina laistāmā ūdens, kas ar laiku spēj aizlipināt sukulentu lapu atvārsnītes, no kurām ir grūti nomazgāt kaļķa kārtu, un tas kardināli traucē augu elpošanu.

    Trešais nosacījums – arī substrāta sastāvs, lai sukulenti labi justos, ir svarīgs faktors. Proti, tam jābūt viegli skābam, bez trūdvielām (!), izcili irdenam, ūdens un gaisa caurlaidīgam.

    Par kombinēšanu

    Loģiski, ka sukulents, kas iestādīts atsevišķā podā, ir vieglāk kopjams – ērtāk pārstādīt, ērtāk laistīt un mēslot. Savukārt sukulentu augu kompozīcija, ko veido vairāki dažādu dzimtu augi, sagādā zināmas neērtības – kāds apvijies ap citu, kāds dzinums pārstiepies otrā poda pusē un iesakņojies, viena auga saknes cauraugušas cita sakņu kamolu… Tādēļ sukulentu kompozīcijas parasti nav domātas audzēšanai daudzus gadus.

    Izeja ir – veido kompozīcijas no atsevišķos traukos stādītiem sukulentiem. Arī tas var izskatīties skaisti un interesanti!

    Tikpat eleganti kā kompozīcija vienā traukā izskatīsies arī kompozīcija, ja sastādīsi sukulentus atsevišķās dekoratīvās bļodiņās vai tasītēs, glāzēs vai burkās. 

    Grezni izskatīsies kompozīcija kādā seklākā bļodā. Kad augi sastādīti, substrāta virsdaļu piesedz ar smalkiem akmentiņiem. Ir dažādi dizainiski stikla kupoli un piramīdas, zem kā izveidot sukulentu dārziņu. 

    Augi, kurus izmanto kompozīcijās

    1. Eševērijas(Echeveria). Krāsu ziņā visbagātākais sukulents, lapas sakārtotas lielākoties blīvās, zemās rozetēs. Eševērijas skaisti izskatās, ja traukā ir vairāki augi vai kompozīcijā kopā arī kaktusiem.
      Saplēstā eševērija
      Saplēstā eševērija

      Lapu rozetes lielums ir atkarīgs no sugas. Vienā podā var stādīt vairākas eševēriju sugas, jo katrai no tām ir sava raksturīgā krāsa. Ziedi attīstās lapu žāklēs, tie paceļas augstu virs lapām. Zied ziemā. Eševērijām patīk saulaina vieta. Telpa var būt no vēsas līdz pat ļoti siltai. Augiem patīk sauss gaiss. Eševērijas stāda ūdenscaurlaidīgā substrātā ar rupjas grants vai sīku ķieģeļu lausku piedevu. Laista vienmērīgi. Ja augs iekaltīs, iznīks tikai kāda apakšējā lapa. Dažām sugām ar laiku apakšējās lapas nokrīt un izveidojas kaili zari ar lapu rozetēm to galos. Tad rozetes var nogriezt, dažas dienas apžāvēt un stādīt smilšainā substrātā. Mēslo minimāli – vienreiz mēnesī.
    2. Sarkankrāsotais laimiņš (Sedum rubrotinctum). Dzimtene – Meksika. Labi pacieš sausu gaisu, vajag daudz saules – ēnā lapu sarkanā krāsa zūd un dzinumi kļūst kaili.

      Vasarā augs mēreni jālaista, bet ziemā jānovieto vēsākā, gaišā telpā.
    3. Galviņveida eonija (Aeonium tabuliforme). Tai ir pilnīgi plakana rozete. Lapas spirālveidā pārklāj cita citu, turklāt to malas ir ar skropstiņām.

      Vasarā jālaista mēreni, ziemā mazāk. Gaisa temperatūra telpā nedrīkst būt zemāka par 15 grādiem. 
    4. Daiļā eonija (Aeonium decorum). Šai ir mazas biezu, sulīgu lapu rozetes. Apakšējās lapas nobirst, tādēļ ar laiku rozetes paliek kailu zaru galos.

      Augu nedrīkst pārlaistīt, un jāaudzē nabadzīgā augsnē, kurai dāsni pievienota rupja grants vai sīki akmentiņi. Pēc ziedēšanas lapu rozete iet bojā. 
    5. Tūbainā kalanhoja (Kalanchoe tomentosa). Sukulents ar pūkainām, zaļpelēkām lapām. Dabā sastopams Madagaskarā un sava nelielā izmēra un vieglās kopšanas dēļ ir populārs telpaugs.

      Patīk saulaina, vidēji silta telpa. Ziemā gaisa temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par 14 grādiem, un šajā laikā augu nemēslo. Stāda vieglā augsnē. Tā var būt gan lapu zeme, gan kūdra, gan laba dārza augsne ar neitrālu reakciju. Laista vienmērīgi, starp laistīšanas reizēm substrātam jāizžūst. 
    6. Robmatainā kalanhoja (Kalanchoe rhombopilosa). Ornamentētas lapas, vajag saulainu vietu telpā.

      Necieš lieku mitrumu saknēs, toties labi iztur neilgu iekaltēšanu. Jāizvairās no slāpekļa pārbagātības, kas izraisa lapu biršanu un krāsu izbalēšanu.
    7. Dudlejas (Dudleya). Atgādina miniatūras agaves.

      Substrāta sastāvā jābūt trim ceturtdaļām sīku akmentiņu un vienai ceturtdaļai augsnes, jo dabā šie sukulenti aug akmeņainās kalnu nogāzēs. Ūdens vajadzīgs ļoti minimāli, tāpat arī sukulentu mēslojuma devām jābūt niecīgām. Ja akmentiņiem pievienotais substrāts ir velēnu zeme, tad mēslot var reizi divos mēnešos, bet, ja bagātināta kūdra, tad reizi mēnesī.
    8. Gastērijas (Gasteria). Savvaļas apstākļos veido audzes, tādēļ šo īpatnību izmanto, stādot sukulentus platos, lēzeno traukos, kur tie var augt ilgus gadus nepārstādīti.

      Gastērijām ziedi veidojas lapu žāklēs, tie parasti uzzied vasarā. Ja ir vajadzība gastērijas pārstādīt, tas jādara pēc noziedēšanas. Izjaucot sakņu kamolu, var noņemt daļu dabiski atmirušo sakņu. Telpās audzē Gasteria verrucosa, Gasteria nigricans, Gasteria armstrongii un citas. 
    9. Zemāka auguma krasulas (Crassula arborescens, Crassula falcata, Crassula lactea un Crassula lycopodioides). Visas krasulas zied ziemas tumšajos mēnešos, tāpēc tās mēslo reizi divās nedēļās, lai palīdzētu izziedēt visiem ziediem.
      Pēc noziedēšanas vecos ziedus likvidē, lai augi ātrāk sāktu veidot jaunas lapas, kas palīdzēs uzziedēt augiem nākamgad. Ziedēšanas laikā vēlama 14–16 grādu temperatūra. Pavairo martā, aprīlī.
    10. Paragvajas graptopetāla (Graptopetalum paraquaense). Savvaļā sastopama Meksikā smilšainos, akmeņainos, nabadzīgas augsnes pustuksnešos, savannās, prērijās, stepēs, kalnos un piekrastēs. Ātraudzīgs sukulents ar simetriski kompaktā rozetē izkārtotām lapām. Telpās izaug līdz 20 centimetriem augsts.

      Apakšējā stumbra daļa pārkoksnējas, kaila. Lapas pelēkzaļas ar purpura tonējumu un apsarmi, sulīgas, ar spicu galu. Dzinuma galotnē gara, zarota ziedkopa ar sārtu punktu klātiem baltiem ziediem. Zied ziemā, pavasarī. Aug saulainā un gaišā vietā visu gadu. Labi jūtas istabas temperatūrā, bet var pielāgoties arī vēsākām un karstākām telpām. Pacieš sausu gaisu. Laista mēreni un vienmērīgi, nekad nepārlaista. Mēslo reizi mēnesī ar mēslojumiem, kas paredzēti sukulentiem. Stāda pasmagā, nabadzīgā, caurlaidīgā, nedaudz skābā līdz neitrālas reakcijas augsnē. Vasarā labi aug balkonkastēs, kas izvietotas ēku dienvidu pusē.
    11. Konofīti (Conophytum). Izskatās pēc dzīviem akmeņiem, dzimtene – Dienvidāfrika.

      Šiem sukulentiem ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecības ar ūdeni. Vismazākais liekais ūdens daudzums konofītiem var beigties letāli. Arī mēslojuma devas jālieto superminimālas. Konofīti vislabāk jūtas daudzi kopā. Substrātam noteikti jāpievieno gan rupja grants, gan sīki akmentiņi. Podam obligāti jābūt ar ūdens noteces caurumiem. 

    Pieredze

    • KRISTĪNE SAFRONOVA, floriste un ziedu salona Ziedu maģija saimniece:  Tas ir interesanti – veidot kompozīcijas!

    Pirms ķeries klāt pie sukulentu kompozīcijas izveides, jāizvēlas atbilstoša lieluma un stila trauks. Tam nevajadzētu būt pārāk mazam, lai sukulenti nejustos saspiesti. Par trauku var izmantot ne tikai speciālos dekoratīvos lēzenos keramikas podus, bet arī visu, kas iederas interjerā, – bļodiņas, vāzes, apakštasītes, burkas, glāzes…

    Nākamais solis – būtu svarīgi augu kompozīcijām izvēlēties augus ar vienādām augšanas prasībām. Tikai šādas kompozīcijas, pienācīgi koptas, ilgstoši saglabās savu dekorativitāti. Jo iedomājies, kas notiks, ja vienā traukā augs, piemēram, gaismas prasīgie kopā ar ēnmīļiem, tuksneša augi ar epifītiem, tad noteikti kāds no kompozīcijas kolēģiem sāks nīkuļot vai pat aizies bojā. Tomēr arī pareizi veidotas kompozīcijas pēc laika jāpārstāda. Jo izzūd dekoratīvās attiecības starp augiem: daži attīstās ātrāk nekā pārējie, pāraug, citi izplešas…

    Kā stādīt? Izvēlētajā traukā vispirms ieber rupjākus akmentiņus, izkārtojot tos nevienmērīgā reljefā, lai kompozīcija izskatītos neparastāka. Pēc tam ieber slāni ar smiltīm, mazākiem akmentiņiem un speciālo substrātu. Vislabāk sukulentu iestādīt ar visu sakņu sistēmu un substrātu, kas nāk līdzi no podiņa, kur tas audzis, un tam apkārt apbērt pildījumu, lai saknes no sāniem tiktu pilnībā nosegtas.

    Vēl divi ieteikumi:

    1.  Lēzenos traukos nevar iepildīt daudz substrāta, līdz ar to arī barības vielu krājums nav liels. Tāpēc augšanas laikā sukulentiem jādod papildmēslojums.
    2. Bieži vien lēzeniem keramikas traukiem nav notekcauruma. Tāpēc sukulenti jālaista īpaši uzmanīgi. Nepārspīlē!

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+