• Šobrīd

    weather img

    Rīga +12°C

    Stādām upenes! Speciāliste iesaka labākās šķirnes un stādīšanas knifus!

    Dārza darbi
    Valda Laugale
    12. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Rudens ir labākais daudzu ogulāju un krūmu stādīšanas laiks! Agrāko un saldāko ogu upeņu šķirnes iesaka Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.

    Upenes, jāņogas, ērkšķogas, sausseržus, smiltsērkšķus, lazdas, henomeles, korintes, skābos ķiršus, avenes, kazenes vislabāk stādīt rudenī.

    Vienmēr kārdinošākās un pieprasītākās ir pirmās ogas, un tāpēc gluži dabiski, ka vislielākā interese ir par agrajām šķirnēm. Tad gan jāņem vērā, ka tām parasti arī pumpuru plaukšana un ziedēšana noris ļoti agri, līdz ar to ir liela salnu bojājumu bīstamība. Tāpēc papildus būs jāpiedomā, kādā veidā salnu laikā krūmus aizsargāt, citādi atsevišķos gados vari palikt bez ražas.

    Labākas (drošākas!) ražas var iegūt no vēlajām šķirnēm, taču tām ogas parasti ir skābākas.

    Kuru šķirni?

    Ogas ienākas agri

    • ‘Seļečenskaja’ – izveidota Krievijā. Vidēji augsts, samērā stāvs krūms. Ogas ir ļoti lielas, spīdīgas, ar ļoti labu, saldu garšu, plānu miziņu, vidēji garos ķekaros, ienākas gandrīz vienlaikus. Šķirne ražīga, ar labu ziemcietību un samērā labu izturību pret pavasara salnām. Izturīga pret miltrasu, bet vidēji izturīga pret lapu plankumainībām un pumpuru ērci. Prasīga pret labu kopšanu un mēslošanu.
    • ‘Izjumnaja’ – izveidota Krievijā. Vidēji augsts, vidēji stāvs krūms. Ogas ir lielas vai vidēji lielas, ar ļoti labu, saldu garšu, ilgi saglabājas krūmā, nebirst. Šķirne ziemcietīga, ražīga, izturīga pret miltrasu, bet vidēji izturīga pret pumpuru ērci un lapu plankumainībām, ieņēmīga pret pilnziedainības vīrusu.

    Ogas ienākas samērā agri

    • ‘Detskoseļskaja’ – izveidota Krievijā. Vidēji augsts, diezgan stāvs krūms. Ogas ir vidēji lielas vai lielas, ar labu, saldu garšu, ienākas samērā vienlaikus, ilgi saglabājas krūmā, nebirst. Šķirne ziemcietīga. Ražība vidēja līdz laba. Ieņēmīga pret miltrasu, vidēji izturīga pret lapu plankumainībām un pumpuru ērci. Prasīga pret labu kopšanu un mēslošanu.
    • ‘Sozvezdije’ – izveidota Krievijā. Vidēji augsts, diezgan skrajs, nokarens krūms. Ogas ir lielas, ar ļoti labu, saldu garšu. Šķirne ražīga, ziemcietīga, bet ieņēmīga pret pumpuru ērci un vidēji izturīga pret slimībām.

    Ogas ienākas vidēji agri

    • ‘Belorusskaja sladkaja’ – izveidota Baltkrievijā. Augsts, stāvs krūms. Ogas ir vidēji lielas, ar ļoti labu, saldu garšu, samērā biezu miziņu, satur daudz pektīnvielas. Ražība vidēja līdz laba. Laba ziemcietība. Šķirne vidēji izturīga pret miltrasu, lapu plankumainībām un pumpuru ērci.
    • ‘Gagatai’ – izveidota Lietuvā. Augsts, vidēji stāvs krūms. Ogas ir lielas, pievilcīgas, ar plānu miziņu, labu garšu, īsos ķekaros. Šķirnei laba ziemcietība, ražība, samērā laba izturība pret slimībām un kaitēkļiem.
    • ‘Pamjatj Vavilova’ – izveidota Baltkrievijā. Samērā augsts, kompakts krūms. Ogas ir vidēji lielas vai lielas, ar labu, diezgan saldu garšu, ienākas gandrīz vienlaikus, ar vidēji biezu miziņu. Ķekari vidēji gari. Šķirne ražīga, ziemcietīga, samērā izturīga pret miltrasu un lapu plankumainībām, vidēji izturīga pret pumpuru ērci.
    • ‘Zagadka’ – izveidota Krievijā. Vidēji augsts, stāvs krūms. Ogas ir samērā lielas, ar labu, diezgan saldu garšu, diezgan plānu miziņu, ienākas gandrīz vienlaikus. Ķekari vidēji gari. Šķirne ziemcietīga, ražīga, samērā izturīga pret miltrasu, bet, ja stipra infekcija, var slimot, vidēji izturīga pret pumpuru ērci un lapu plankumainībām.
    • ‘Ļeņingradskij veļikan’ – izveidota Krievijā. Vidēji augsts, samērā stāvs krūmu. Ogas ir lielas vai vidēji lielas, ar skābi saldu, labu garšu, plānu miziņu. Ķekari īsi. Šķirne ziemcietīga, bet vidēji ražīga, vidēji izturīga pret slimībām un pumpuru ērci.
    • ‘Intercontinental’ – izveidota Zviedrijā. Vidēji augsts, paplats krūms. Ogas ir lielas, garšīgas, saldas, ienākas vienlaikus, bet diezgan grūti atdalās no ķekariem. Šķirne ziemcietīga, ražīga, izturīga pret miltrasu, vidēji izturīga pret lapu plankumainībām un kaitēkļiem.

    Visvisvēlākās upeņu šķirnes

    • ‘Ļentjai’ – garšīgākā no vēlajām šķirnēm
    • ‘Mara Eglite’
    • ‘Ben Tirran’
    • ‘Ben Alder’
    • ‘Vakariai’

    Smilts vai māls – kas labāks?

    Īpaši labas upenēm nav ne vieglas smilts, ne smagas māla augsnes. Smilts augsnēs augi cietīs no mitruma un barības vielu trūkuma, bet smagās augsnēs augu saknēm būs apgrūtināta gaisa piekļuve. Vislabākās ir trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes. Ja nu tomēr nav izvēles, mālainās un smilts augsnes vēlams ielabot ar organisko mēslojumu, iestrādājot to vidēji 6–10 kg/m2. Augsni var arī uzlabot, smilts augsnei pievienojot mālu, un otrādi.

    Upenes ir atsaucīgas pret mitrumu, taču tām nepatiks pazeminātas un pārpurvotas vietas, gruntsūdens līmenis nav vēlams augstāks par 1 metru.  

    Pirms stādīšanas ieteicams pārbaudīt arī augsnes skābumu. Vislabāk, ja augsne ir vāji skāba vai neitrāla (vēlamais pH ap 6–6,5). Upenēm īpaši nepatiks skābas augsnes, tāpēc tās iepriekš jākaļķo. Kaļķojamo materiālu vari iebērt arī tieši stādīšanas bedrēs – atkarībā no skābuma 50–200 g maltā kaļķakmens vai pelnu. Ja izmanto pelnus, ņem vērā, ka tie satur arī citus barības elementus, tāpēc jāsamazina minerālmēslu devas.

    Ogu garšu un ienākšanās laiku augsnes mehāniskais sastāvs būtiski neietekmē. Vairāk to ietekmē apgaismojuma apstākļi. Nav ieteicams upeņu krūmus stādīt zem lieliem kokiem, kur tiem visu laiku būs ēna. Vislabāk stādīt saulainā vietā vai vismaz 2–2,5 m attālumā no kokiem.

    Kā stādīt?

    1. Lai veidotos labāk zaroti, kuplāki krūmi, upenes jāstāda par 8–10 cm dziļāk, nekā tās augušas iepriekš. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos un kakleņa dzinumu augšanu. Podos audzētos stādus vari stādīt tādā pašā dziļumā, kā tie auguši iepriekš.
    2. Smagās māla augsnēs, kur ir slikta augsnes aerācija, krūmus vari stādīt slīpi, lai sakņu sistēma atrastos tuvāk augsnes virskārtai un saknēm vairāk piekļūtu gaiss.
    3. Saknes pirms stādīšanas jāsaīsina tikai tad, ja atsevišķas saknes ir ļoti garas un stādot traucē.
    4. Ja augsne ir nabadzīga un pirms tam nav ielabota, tad stādīšanas bedrē jāiestrādā papildu mēslojums.
    5. Ja ir vairāki upeņu stādi, tad vēlamais stādīšanas attālums starp krūmiem ir 1–1,5 m. Attālumi starp rindām var būt dažādi, parasti tie ir 2–3 m.
    6. Bedre jārok apmēram 30–50 cm dziļa un 50–60 cm diametrā. Jo augsnē mazāk barības vielu, jo lielāka bedre jātaisa. Rokot bedri, augsnes virsējo kārtu liec atsevišķi no apakšējās. Pamatmēslojumam bedres dibenā ieber 8–10 kg sadalījušos kūtsmēslu vai komposta, 150–250 g superfosfāta un 30–40 g kālija sulfāta vai 300 g koku pelnu. Mēslojumu sajauc ar augsnes virskārtu. Pēc tam ieber vēl nedaudz augsnes bez mēslojuma, ieliec stādu un rūpīgi izkārto stāda saknes, lai tās nav saliektas. Tās apber ar augsni, kas ņemta no bedres apakšējās daļas. Ja augsne ir nabadzīga un smaga, piejauc neitralizētu kūdru.
    7. Pēc augsnes piebēršanas to ar kāju ap augu pieblīvē, veidojot ap krūmu nelielu padziļinājumu labākai apliešanai. Rudenī mitrā laikā augus vari arī neliet, bet, ja ir sauss, tad gan noteikti jāaplej.
    8. Pēc ūdens iesūkšanās vēlams uzbērt kārtu kūdras vai komposta, lai augsnē labāk saglabātos mitrums un neveidotos augsnes garoza.

    Vai apgriezt?

    Lai veicinātu zarošanos un krūmu iesakņošanos, tiem pēc iestādīšanas apgriez dzinumus 4–5 pumpuru augstumā no augsnes virsmas. Ja zaru daudz, atstāj tikai 2–3 spēcīgākos, pārējos izgriez līdz pat pamatnei. Ja stādi vēlu rudenī, apgriešanu vari veikt arī agri pavasarī.

    Podos audzētiem stādiem zarus neapgriež, ja nu vienīgi tad, ja krūms vāji zarojas.

    Vai drīkst stādīt tajā pašā vietā, kur upenes jau augušas?

    Stādīt tajā pašā vietā jaunus stādus, kur upenes tikko augušas, nav ieteicams. Tas pieļaujams vienīgi tad, ja upenes tur augušas īslaicīgi un nav bijušas inficētas ar vīrusslimībām.

    Ilgstoši audzējot kādu kultūraugu vienā vietā, iestājas tā sauktais augsnes nogurums: augsne tiek noplicināta, izmainās mikroflora, struktūra, augsnē uzkrājas slimību izraisītāji. Tāpēc augsne pēc tam ir vairākus gadus jāatpūtina un jāielabo, iestrādājot organisko mēslojumu vai audzējot zaļmēslojuma augus. Izrokot vecos stādus, noteikti augsnē saglabāsies arī daļa sakņu, kas var traucēt jauno augu augšanai. Upenēm raksturīga bārkšsakņu sistēma, kad nav izteikta viena galvenā sakne, bet ir daudzas apmēram vienāda lieluma piesaknes. Galvenokārt saknes izvietojas augsnes virspusē līdz 40 cm dziļumam, bet atsevišķas saknes var iesniegties līdz pat pusotram metram. Pieaugot krūma vecumam, saknes arī ļoti izplešas uz sāniem, dažām saknēm pārsniedzot krūma diametru pat 1,5–5 reizes.

     

      0 komentāri

      Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

      Pievienot komentāru

      Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

       

       

      Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

      Vairāk

      Receptes

      Vairāk

      Privātā Dzīve

      Vairāk

      Ieva

      Vairāk

      Mans Mazais

      Vairāk

      Māja un Dārzs

      Vairāk

      AutoBild.lv

      Vairāk

      Astes

      Vairāk

      Klubs

      Vairāk

      Santa+