Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pupiņas aug gan krūmos, gan vijas augšup pa mājas sienām un sētām. To ziedi ir koši raibi un pākstis rudeņos iekrāsojas sarkanvioletas. Iespējams, kādu pelargoniju nākamgad vari aizstāt ar puķu pupām. Būs prieks acīm un gandarījums vēderam. Bet, ja plāno tās gādāt arī ēšanai, palīdzēšu izvēlēties!
Vissenākās tradīcijas Latvijā ir cūku pupu audzēšanai. Tās Eiropā sirmā senatnē ienāca no arābu zemēm, kur joprojām izmanto humosos un grauzdē līdzīgi, kā to Latvijā dara uzņēmumā Pupuchi.
Tagad gan populārākas kļuvušas dārza pupiņas, taču mēs Zutiņos popularizējam arī produktus, kas nav modē, un cūku pupas, protams, ir iekodētas latviešu kultūrkodā – gan vasarā ar visām pākstīm un rūgušpienu, gan Ziemassvētku galdā novārītas jau kaltētas.
Pašlaik biežāk izmanto zaļas cūku pupas, tās var arī saldēt – tad var ātrāk pagatavot. Bet es iesaku izmēģināt arī kaltētās cūku pupas – tām ir pavisam citāda, salda, kārtīga, miltaina garša.
Dārza pupiņām mūsu krājumos nav oficiālu šķirņu, lai gan ir starptautiski iegājušies nosaukumi, piemēram, eņģeļpupas, kas ir pilnīgi baltas ar sarkanu lāsumiņu pie nabiņas.
Pamatā mēs izmantojam nosaukumus, kā tās dēvētas tajās mājās vai vietā, no kurienes esam dabūjuši vai nopirkuši sēklu.
Cūku pupas ir noturīgas savā šķirnē. Šobrīd kvalitatīvu to sēklu var iegādāties arī profesionālos veikalos, kā Agrimatco. Jā, mūsu klimatā gan ar laiku raža sarūk, gan pupas kļūst mazākas. Tad vienkārši jāpērk jauna, svaiga sēkla un jāsāk viss no gala.
Cūku pupas ir ne tikai baltas, bet arī krāsainas – rozā, sarkanas un tumši violetas, pat melnas, piemēram, šķirne Ruskaja čornaja –, taču tas nemaina labās garšas īpašības. Pat vēl vairāk, violetajām cūku pupām, aplejot tās ar verdošu ūdeni, nolec nost miziņa.
Savukārt dārza pupiņas pārojas uz velna paraušanu – sasējot blakus baltās ar melnajām, sanāks zebriņas. Tāpēc raibajām pupiņām ir ļoti grūti noturēt tīru un kvalitatīvu šķirni, taču, no otras puses, tā ātri varam iegūt jaunus un vēl neredzētus eksemplārus.
Audzēšanas nianses
- Pupām patīk smilšmāls, trūdvielām bagāta augsne.
- Cūku pupas sāk sēt jau aprīļa beigās, kamēr ir vēsāka zeme, vairākās kārtās, lai varētu tās ēst visu vasaru un pat rudenī. Raža ienākas 70–90 dienās atkarībā no šķirnes. Tikmēr dārza pupiņas baidās no salnām, tās sēj vēlāk. Taču – šovasar uznāca liels karstums, tās ilgi neziedēja vai ziedēja tukšiem ziediem, tāpēc nenogatavojās. Sējām trīs kārtās. Viena izdevās ar labiem rezultātiem, no otras dabūjām tikai apakšējās pākstis, bet trešā palika zaļa uz lauka. Cik zinām, arī citiem, kas pupas sēja, kad likās, ka salnu vairs nebūs, tās neizauga, kā gribētos.
- Garās kāršu pupas jeb puķu pupas, ja laiks ir par karstu, augšanu iepauzē. Jūlijā, kad bija jāzied pilnā sparā, tās gaidīja, kad kļūs vēsāks, un tādēļ pupas nepaspēja nogatavoties. Savukārt cūku pupas lielā karstumā steidzas, izveido 2–3 ziedu ķekarus un met mieru. Lai gan tām būtu jāsniedzas līdz krūtīm vai vismaz viduklim, karstā vasarā izaug tikai apmēram līdz celim. Un, ja nav kārtīga auguma un ziedi ir tikai pāris lapu žāklēs, tad arī raža nav liela.
- Kad pupām izveidojušās 2–3 lapiņas un attīstās saknītes, tās pabaro ar slāpekļa minerālmēsliem. Pēc tam uz to saknēm saradīsies īpašas baktērijas, kas pašas nodarbosies ar slāpekļa piesaisti no gaisa.
- Audzēšanas vietu vajag mainīt, jo pupiņām ir dažādas slimības – brūnplankumainība, rūsa – un arī nīstās vabolītes jeb sēklgrauži, kas sacaurumo pupiņas. Un tās ziemo augsnē.
- Tomēr pēdējie gadi ir pierādījuši, ka pupiņu audzēšana ir atkarīga ne tik daudz no izvēlētās zemes, sēšanas attāluma vai mēslojuma, bet tikai un vienīgi no laika apstākļiem. Ja vasara nebūs pārāk karsta kā pagājušā vai izteikti lietaina kā iepriekšējās, raža būs.
Dārza pupiņu TOP
Sarkanās nierīšu pupiņas vienmēr bijušas vispieprasītākās. Tās ir vidēji agras un noturīgas – ļoti reti novērota saziedēšanās. Pēc vārīšanas nemaina krāsu, tādēļ lieliski izskatās salātos. Kārbās ar konservantu palīdzību sārtā krāsa tiek saglabāta pavisam koša. Stingra miziņa, tādēļ vārot nezaudē savu struktūru. Izmanto salātos, sautējumos un populārajā meksikāņu sautējumā Chilli con Carne. Satur īpaši daudz dzelzs.
Melnās pupiņas turpina savu uzvaras gājienu Latvijā. Līdz šim gan mūsu mājsaimnieces tās īpaši neaudzēja. Nevienam jau negribas ēst melnu pupiņzupu. Tomēr līdz ar interesi par ārzemju, piemēram, spāņu virtuvi, kurā atsevišķus ēdienus gatavo tikai no melnajām pupām, stereotipi tiek lauzti. Noturīga miziņa. Melnajām pupiņām ir vairāki veidi – gan melnās nierīšu formas, gan apaļīgās bruņurupuču pupiņas. Tās vēlu ienākas, bet, ja vasara laba, tas nav šķērslis. Tiek uzskatīts, ka tām ir sevišķi augsta uzturvērtība.
Dalmācietes jeb franču pupiņas. Šī šķirne ir pēdējo gadu triumfs. Bezgala skaistas, un veikalos regulāri ir pieejama to sēkla. Vidēji agras, un raža atkarīga no vasaras – labvēlīgos apstākļos ļoti laba! Pēc vārīšanas saglabā savus plankumus, tādēļ lieliski izskatās salātos.
Raibās, miltainās pinto tipa pupiņas. Gaišas ar sarkanām, brūnām un nereti melnām svītriņām. Visvairāk pielāgojušās mūsu nepastāvīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un dod lielāku vai mazāku ražu katru gadu. Arī šosezon, kad pupiņu raža kopumā bija maza karstuma un lietus dēļ. Tām ir plāna miziņa, un tās ir miltainas, tādēļ iecienītas zupās. Agras, sāk ienākties jau augusta vidū vai beigās. Mūsu saimniecībā šīs šķirnes sējam visvairāk, jo tās parasti nepieviļ. Ļoti noturīgas pret saziedēšanos.
Ūdenskrituma (Waterfall) pupiņas. Vidēji agras un vidēji ražīgas. Nenoturīgas. Jau tagad tās pieejamas daudzās un dažādās nokrāsās, bet, tiekot kopā, krustosies kā trakas, un rudenī tiksiet pie jaunām krāsām un raibumiem. Lai izvairītos no orģijām, tās ieteicams audzēt dārza tālākajā nostūrī.
Īpaši jāizceļ arī lielās baltās zemās pupas. Prāvāka izmēra pupas vienmēr ir tīkamākas, bet reizē tās ir arī teju trīs metrus garas, un tām jāliek balsti. Nu jau vairākus gadus tirgū pieejamas zemas (40–60 cm) lielās baltās pupas. Pēc izmēra lielākas nekā mazās dārza pupiņas, bet augumā daudz mazākas nekā kāršu. Pašnoturīgas. Sākumā uz tām skatījāmies ar aizdomām, bet nu gadu gaitā audzējam jau trīs šķirnes – ‘Eryca’, ‘Kontra’ un ‘Igolomska’. Tās ir ražīgas, ar patīkamu, neitrālu garšu, krēmīgu mīkstumu un plānu miziņu. Lieliski izmantojamas arī netradicionālos pupiņu ēdienos, piemēram, kēksos, ruletēs un pankūkās, kur vēlamies izvairīties no pupiņu uzstājīgās garšas.
Cūku pupu TOP
Windsor. Lielas, apaļīgas sēklas. Vidēji agras, ienākas aptuveni 80 dienās, 3–5 pupas pākstīs. Diemžēl pupu lielumu ļoti ietekmē vasara un mitrums. Sausā tās būs mazākas. Un arī, audzējot no vienas sēklas vairākus gadus, raža kļūs pieticīgāka. Reizi 3–5 gados ieteicams atjaunot sēklas materiālu no šķirnes izplatītāja.
Bizon. Sāk sēt aprīļa beigās. Agra šķirne, ienākas aptuveni 70–80 dienās. Augumā ap metru. Pākstīs vidēji 3–5 lielas pupas.
Bolero. Augstas, līdz 1,20 m, un arī pākstis ir garākas. Vidēji piecas pupas pākstī. Ienākas nedaudz vēlāk, gatavas aptuveni 90 dienās.
Grano Violetto. Agras, ienākas aptuveni 70–80 dienās. 4–6 pupas pākstīs. Tās nav izteikti lielas, tomēr augs to kompensē ar ražību. Sākumā pupas ir zaļas kā mūsu ierastās, taču nogatavojoties kļūst violetas. Ja pupām uzlej verdošu ūdeni, tās ir vieglāk nomizot.
Dārza pupiņas saziedas, tāpēc iegūstam jaunu šķirni, un tas ir patīkami, taču, no otras puses, tādēļ arī varam vecās labās šķirnes pazaudēt.
Sēklai atstāj nevis pupas, kas paliek pāri, bet labākās un spēcīgākās – parasti pirmās pākstis.
Ar kaitēkļiem pupās pie mūsu zaļā kursa politikas jāsadzīvo. Citās valstīs, kur audzē pupas, pret tiem lieto ķīmiskos līdzekļus, kas pie mums nav atļauti. Tas ir labi, taču – jārēķinās ar pieticīgāku ražu.
Lūk, vēl dažas labas šķirnes. Iesaka Kitija Ošeniece, Agrimatco vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vadītāja.
Lobāmās pupiņas
Borlotto Red Top. Agras krūmu pupiņas, zemas – 45–50 cm. Pupiņas baltas ar sarkaniem lāsumiem.
Igolomska. Agra, ražīga krūmu pupiņu šķirne. Pākstī 3–5 baltas, ovālas pupiņas. Lieliskas garšas īpašības. Šķirne ir slimībizturīga, negāžas.
Eryka. Vidēji agra šķirne, krūms zems – līdz 50 cm. Pupiņas baltas, gludas, 4–5 pupiņas pākstī. Ļoti laba garša!
Wawelska. Agra, ražīga šķirne, krūms kompakts, zems. Pupiņas bordo krāsā, miltainas, ļoti garšīgas.
Teggia. Zemas pupiņas, pākstis 14–16 cm garas, pupiņas baltas ar sarkaniem lāsumiem. Viegli audzējama šķirne, ražo visu sezonu.
Pactol. Zemas krūmu pupiņas, pākstis 8–12 cm garas, bēšā krāsā ar sarkanām svītrām. Pākstī baltas pupiņas. Ļoti garšīgas!
Coco Nain Blanc Precoce. Zemas krūmu pupiņas, kompaktas. Pākstis 11–13 cm garas, tajās 5–6 baltas pupiņas. Var vākt arī zaļas, lietojot uzturā kā sviesta pupiņas.
Cūku pupas
Karmazyn. Vidēji agra šķirne, auglīga. Pākstis nogatavojas vienmērīgi, vidēja garuma un ar 3–5 lielām pupām. Svaigas pupas ir sarkanā krāsā, bet žāvējot – sarkanbrūnas. Ieteicamas tiešam patēriņam un pārstrādei.
Bartek. Vidēji agra šķirne. Augsti augi, kas sazarojas uz diviem vai trim dzinumiem. Uz kāta apmēram 8–10 pākstis ar 4–5 lielām, baltām pupām. Ļoti iecienīta šķirne.
