• Šobrīd

    weather img

    Rīga +23°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Siltumnīcu vēdini pareizi!

    Siltumnīca
    Mārīte Gailīte
    20. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Aprīlī un maijā tu satraucies, kā augus pasargāt no aukstajām naktīm un salnām, bet vēlāk jācīnās ar karstumu siltumnīcā… Konsultē MĀRĪTE GAILĪTE, agronome un dārzeņkopības eksperte

    Lai augi siltumnīcā justos labi, svarīga ir ne tikai temperatūra, bet arī gaisa un augsnes mitrums, apgaismojums un ogļskābās gāzes (CO2) saturs gaisā. Un liela nozīme mikroklimata regulēšanā ir vēdināšanai.

    Kādus vēdlogus un kur?

    • Optimāli kopējai vēdlogu platībai jābūt 25–30% no siltumnīcas grīdas platības. Proti, ja siltumnīca ir 20 m2 liela, tad 5–7 m2, ieskaitot durvis, jāizmanto vēdināšanai. Logi var būt gan lielāki, gan mazāki, taču svarīgs ir to izvietojums.
    • Vēlams, lai vēdlogi vērtos no apakšas uz augšu. Proti, lai eņģes būtu ieliktas vēdloga augšdaļā – tad pēkšņi uznākušais lietus nesamērcēs augus.
    • Svarīgi, lai vēdlogi atrastos gan vēja, gan aizvēja pusē. Tas palīdz labāk regulēt mikroklimatu, kā arī dod iespēju vēdināt siltumnīcu karstā, vējainā dienā. Pūšot stipram vējam, vēdlogiem vēja pusē jābūt ciet, citādi vējš var noraut plēvi vai pat aiznest visu siltumnīcu. Ja aizvēja pusē logu nav, bet vēja pusē tie ir aizvērti, augi var pārcepties.
    • Nelielu, līdz 30 m garu siltumnīcu visērtāk vēdināt caur durvīm, kas ierīkotas siltumnīcas abos galos. Var būt arī durvis vienā galā un liels logs – otrā galā. Pētījumos pierādīts, ka, logiem atrodoties vienam no otra tālāk par 30 m, neveidojas caurvējš, taču tas ir vajadzīgs.
    • Ja vēdināšana caur galiem nav iespējama, tad vērts ierīkot vēdlogus abās sānu sienās visas sienas garumā. Šāds variants ir labāks, nekā veidot atsevišķus logus un izvietot tos šahveidā vai pretī vienu otram.

    Šādos gadījumos siltumnīcā neveidojas pareiza gaisa kustība, rodas vietas, kur gaiss stāv nekustīgi.

    • Praktisks variants ir abu siltumnīcas sienu uzrullēšana uz augšu. Ja iespējams uzrullēt tikai vienu sienu, labāk, ja tā atrodas aizvēja pusē.
    • Zemās siltumnīcās nav vērts ierīkot vēdlogus jumtā. To atvēršanas mehānisms traucē strādājot, pret to var viegli sasist galvu. Turklāt, ja logi stāv vaļā, augus var samērcēt lietus.
    • Plaši tiek reklamēti tā sauktie aktuatori – vēdlogu automātiskie atvērēji. Ideja šķiet iedvesmojoša: aparāta tvertnē atrodas šķidrums, kura apjoms palielinās vai samazinās atkarībā no temperatūras, šķidrums kustina stieni, kas savienots ar vēdlogu. Atkarībā no gaisa temperatūras vēdlogs atveras vairāk vai mazāk. Taču tam ir arī divi trūkumi.
      • Siltā, vējainā laikā logs paliks vaļā, un vējš var to noraut.
      • Svarīga ir ne tikai temperatūra, bet arī gaisa mitrums. Ārā tas vienmēr ir zemāks nekā siltumnīcā. Tad ir vērts pievērt vēdlogus vai pat vēja pusē tos pilnīgi aizvērt, lai mazinātu mitruma zudumu no siltumnīcas. Bet automātiskais vēdlogs to nespēj izdarīt.

    Kas vēl palīdz pret karstumu

    • Augi atdzesē sevi paši. Protams, līdz noteiktam līmenim. Lapas caur atvārsnītēm iztvaiko mitrumu, ko saņem no saknēm. Tā augi patērē enerģiju, un gaisa temperatūra to tuvumā pazeminās. Notiek kaut kas šķietami līdzīgs cilvēku svīšanai karstumā. Karstā laikā gaisa temperatūra siltumnīcā starp augiem var būt zemāka nekā virs to galotnēm vai ārā. Arī paaugstināts gaisa mitrums palīdz augiem pārvarēt karstumu.
    • Laistīšana. Augi spēj dzesēt sevi paši tikai tad, ja sakņu zonā pietiek mitruma. Taču tos nedrīkst pārlaistīt, jo, trūkstot gaisam, saknes nespēj uzņemt ūdeni un augi novīst. Labāk laistīt siltumnīcu no rīta, lai augiem pietiek ūdens gan fotosintēzes procesam, kamēr gaisa temperatūra ir tuvu optimālajai, gan pašu atdzesēšanai pēcpusdienā.
    • Pietiekami augsts CO2 līmenis siltumnīcā. Slēgtā siltumnīcā gaišā laikā augi spēj patērēt visu CO2 krājumu vienas stundas laikā. Ārā gaisa ogļskābās gāzes saturs normāli ir ap 360–400 ppm, tāpēc, nodrošinot kaut nelielu gaisa apmaiņu karstā laikā, ir iespējams dabīgi paaugstināt CO2 saturu siltumnīcā, uzlabot augu labsajūtu un palielināt ražu. Tas nozīmē, ka karstā laikā vēdlogiem jābūt pievērtiem, lai taupītu mitrumu, taču nelielas spraugas jāatstāj, lai nodrošinātu CO2 piekļuvi.
    • Katru vasaru pienāk brīdis, kad vēdlogi jātur vaļā arī naktī, lai mazinātu kondensāta veidošanos no rītiem. Parasti logus vairs neaizver, kad gaisa temperatūra naktī ir augstāka par 12–14 grādiem.
    • Ēnošana. Vienkāršākais variants ir agrotīkla uzklāšana uz špaleras stieplēm. Lai to neaizpūš caurvējš, piestiprina ar veļas knaģiem. Agrotīkls izkliedē gaismu, tāpēc tās izmantošana uzlabojas. Savukārt gaisa temperatūra zem agrotīkla pazeminās par 2–4 grādiem, un augi to tūlīt izjūt. Augu galotnēm sasniedzot špaleras stiepli, agrotīkls jānoņem.

    Efektīvi ir siltumnīcu no ārpuses nobalsināt ar krīta un ūdens maisījumu.

    Lai gan pastāv sprauslu aizsērēšanas risks, to var darīt ar smidzinātāju, bet var arī vienkārši uzšļakstīt ar krūzi. Pietiek nobalsināt sienu un jumtu dienvidu vai dienvidrietumu pusē. Vislabāk to darīt jau jūnija sākumā, jo, kamēr augi ir mazi, tie vairāk cieš no karstuma, nekā būdami pieauguši. Lietus mēdz nomazgāt balsinājumu, tāpēc laiku pa laikam to vajadzēs atjaunot.

    Kāpēc siltumnīcai vajag vēdlogus?

    • Lai regulētu gaisa temperatūru.
    • Lai mazinātu gaisa mitrumu
    • Lai palielinātu CO2 daudzumu siltumnīcas gaisā.

    Ņem vērā!

    Augi no caurvēja nebaidās, tas pat ir vajadzīgs optimālam fotosintēzes procesam. Stāvošs gaiss veicina slimību un kaitēkļu attīstību.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+