Sēne apēd māju! 10 jautājumi par bīstamo brantu

Māja
Elīna Kārkluvalka
Elīna Kārkluvalka
17. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Mūžsena koka ēku problēma ir lienošā raudošā mājas sēne jeb brants, kam pa zobam ir ne tikai koksne, bet pat mūris. Brūnai pankūkai līdzīgie sēnes augļķermeņi parasti kādu laiku slēpjas zem grīdas un mājas saimniekam atklājas vien tad, kad postījumi ir jau ievērojami… Bet! Pareizi rīkojoties, brantu iespējams uzvarēt. Konsultē Dr. biol. Ilze Irbe, Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas

Lielākoties brantu diemžēl pamana tikai tad, kad sēne jau krietnu laiku uzdarbojusies – piemēram, izplatījusies tik ļoti, ka iebrūk grīda. Reizēm augšana nav notikusi ilgi, toties intensīvi – pietiek ar dažiem mēnešiem, lai svaigi grīdas dēļi tiktu noārdīti. Var būt jūtama specifiska, diezgan nepatīkama smaka, bet ne visi to spēj saost. Dažiem var rasties sūdzības par alerģiju – sāk parādīties iesnas, kasās kaklā…

Ārējās pazīmes ir brantam raksturīgie augļķermeņi, kas atgādina brūnas pankūkas. Zem grīdām var atklāties pelēks micēlijs ar 0,5–1 cm resniem pavedieniem, pa kuriem sēne transportē barības vielas uz aktīvās augšanas zonu.

Reizēm augļķermeņi parādās pie grīdas līstes, kas nozīmē, ka sēne kādu laiku jau ir dzīvojusi zem tās – izpletusies, sabojājusi koksni un sākusi līst ārā no pagrīdes vai sienām.

Brants parādās virspusē, kad mājas pamatos tai kaut kā sāk pietrūkt, piemēram, gaismas vai gaisa.

Augļķermeņu parādīšanās ir pēdējā attīstības stadija. Tas nozīmē, ka sēne kādu laiku jau ir augusi un problēma ir samilzusi.

Kādi apstākļi tai patīk?

– Sēnei nepieciešams koksnes mitrums (30–40% robežās) un siltums (optimāli 18–22 grādi). Arī gaisa mitrums nekurinātās telpās var veicināt koksnes samirkšanu, tādēļ telpas nepieciešams kurināt, pat ja tajās nedzīvo. Veicinošs faktors var būt arī plīsušas caurules, nokalpojušas notekcaurules vai to neesamība, augsts gruntsūdeņu līmenis un mitri ēkas pamati – samirkstot tiem, mitrums iekļūst ēkā un nonāk līdz koksnei.

Mitruma uzkrāšanos var veicināt arī nepareiza ēkas uzturēšana vai celtniecības kļūdas, piemēram, neatbilstošu, neelpojošu materiālu izvēle vai jaunas grīdas uzklāšana uz slapjiem pamatiem. Reizēm uz neizžuvušiem dēļiem uzliek skaidu plāksnes vai linoleju, kas neļauj kokam elpot. Pie vainas var būt arī nepareizas ēkas konstrukcijas, kas traucē notecēt ūdenim. Branta profilakse sākas jau kopš mājas būvniecības brīža – nedrīkst būvēt tā, ka pieļauto kļūdu dēļ veidojas mitrums un kondensāts.

Kā brants nonāk koksnē un inficē to?

– Sēnes sporas ir teju visur, taču, kamēr nav atbilstošu apstākļu, tās nedīgst.

Tās var būt gaisā, ienestas mājā ar apaviem vai kādiem materiāliem – inficētu malku vai būvniecībai paredzētu koksni.

Mēs nedzīvojam sterilā vidē, visapkārt lido dažādi mikroorganismi. Ja rodas piemēroti apstākļi, ilgstošs mitrums un atbilstoša temperatūra, sporas sāk dīgt. Tas notiek līdzīgi kā ar dažādām baktērijām cilvēka organismā, kas var snaust un būt nekaitīgas, līdz noteiktos apstākļos sāk izraisīt slimību.

– Kad mājas sēne aug visaktīvāk?

– Tā kā brantam patīk siltums un mitrums, visbiežāk to konstatē vasarā, kad piemērotos apstākļos sēne var izaugt līdz pat dažiem centimetriem dienā. Aukstajā periodā tā tik intensīvi neattīstās, taču arī neiznīkst – vienkārši miera stāvoklī pārziemo. Iestājoties siltam laikam, tā atkal sāk augt intensīvi.

Īpaši aktīva tā ir lietainās vasarās, kad ēkās uzkrājas mitrums, jo ir pacēlušies gruntsūdeņi vai pat radušies plūdi.

Arī šovasar pie mums laboratorijā vērsās īpaši daudz cilvēku, jo lietus bija veicinājis branta attīstību. Sēne var izturēt temperatūru līdz plus 3 grādiem. Termometra stabiņam pārkāpjot šo robežu, zemākās temperatūrās saglabājas sporas, kas var snaust pat vairākas gadus un atbilstošos apstākļos atkal pamosties.

Vai brants var ieperināties arī jaunās un mūra ēkās?

– Tas nav izslēgts. Mitruma uzkrāšanos jaunās ēkās var veicināt jau pieminētās būvniecības kļūdas. Ja ēka uzcelta mitrā, purvainā vietā, kur ir augsts gruntsūdeņu līmenis, tas var būt dažu gadu jautājums, līdz parādās brants.

Mūrim ir jābūt kopā ar koku, no kā brants ņems barību. Savukārt mūris kalpo par mitruma avotu. Sēne var apaugt mūra sienu lielā platībā gluži kā paklājs, bet tur noteikti līdzās jābūt arī kokam. Mūra mājā, kur koka nav, brants nebūs pat tad, ja māja būs pilnīgi samirkusi.

Vai sēni kļūdaini mēdz jaukt ar vecuma izraisītu dēļu trupēšanu?

– Tā ir ne tikai ar brantu, arī citu koka sēņu ietekmē koksne kļūst brūna, trausla, lūstoša, ar redzamām šķērsplaisām. Tādos gadījumos nereti uzskata, ka tā ir sabojājusies no vecuma, taču trupi var izraisīt tikai sēnes, nekas cits. Trupējušai koksnei pazīmes ir ļoti līdzīgas gan branta, gan citu trupes sēņu gadījumā, tāpēc ir svarīgi arī laboratoriski noskaidrot, vai tas tiešām ir brants. Ja tā ir, nepieciešami visnopietnākie apkarošanas pasākumi.

Vai veselā koksne un mūris ar boru saturošu šķīdumu jāapstrādā nekavējoties pēc bojāto daļu izvākšanas?

– Akūti risināma problēma ir branta apmēra apzināšana un sēnes iztīrīšana – tas ir jādara steidzami. Ja bojātās daļas ir izvāktas un mitruma avots novērsts, vairs nav, kam augt. Tādēļ apstrādi ar boru saturošu līdzekli var veikt arī pēc kāda laika.

Tautā dzirdēts par tādiem branta apkarošanas līdzekļiem kā etiķis, petroleja, benzīns, vara vitriols… Vai tie ir efektīvi?

– Tas noteikti nepalīdz. Vara vitriols ir vairāk paredzēts augiem. Mūsdienās koksnes aizsardzībai to vairs neizmanto, jo īpaši – cīnoties pret brantu, par etiķi, petroleju vai benzīnu nemaz nerunājot. Tāpat dažādi veikalos nopērkamie fungicīdi, kuru sastāvā nav bora savienojumu, būs efektīvi pret citām trupes sēnēm vai pelējumu, bet ne pret brantu.

Runā, ka branta apkarošana ir cīņa ar vējdzirnavām – sēne jebkurā gadījumā agri vai vēlu atgriezīšoties… Vai tā patiešām ir?

– Rīkojoties aplami, tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Ja aizsardzības pasākumi būs nepareizi, sēne var atgriezties pēc gada vai pat dažiem mēnešiem. Ir gadījumi, kad sēni atrod vienā istabā, tur uztaisa remontu, domājot, ka citas istabas remontēs nākamgad. Taču pēc gada brants ir atpakaļ arī izremontētajā istabā. Tam ir jābūt kompleksam pasākumam, pret ko nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Reizēm cilvēki ar brantu cīnās vairākus gadus bez rezultāta, jo neviens nav pastāstījis, kā tas jādara.

Piemēram, reiz kādā guļbūvē bija bojātas koka grīdas 100 kvadrātmetru apmērā. Mājas saimnieks uzskatīja, ka, parādoties sēnei dēļu starpās vai citās vietās, vienkārši jāuzlej virsū ķīmija. Tajā vietā sēne, protams, iznīka, bet citur atkal parādījās no jauna. Cilvēks veikalos bija pircis dažādus ķīmiskos līdzekļus, īsti nezinot, ar ko viņš cīnās.

Vai brants patiešām var pilnībā apēst māju?

– Apdzīvotās ēkās tiktāl parasti nenonāk, bet atsevišķos gadījumos ar pamestām mājām tā mēdz notikt.

Ja ēkai ir caurs jumts, sēne no grīdas var uzlīst uz otro stāvu, aizlīst līdz griestiem un tā tikt gandrīz līdz pašam jumtam.

Tad var teikt, ka ir pārņemta visa māja, un to mēģināt saglabāt nav jēgas. Ja cilvēki iegādājas vecu, neapdzīvotu ēku un atklājas, ka tā ir sēnes pārņemta, jāparēķina, vai izdevīgāk nebūtu to nojaukt un uzbūvēt vietā citu, nevis mainīt visus bojātos materiālus.

Kā soli pa solim apkarot brantu?

  • Ja iespējams, vēlams aiznest paraugu uz laboratoriju, lai tur identificētu, ka tā tiešām ir mājas sēne. Makroskopiskās pazīmes var ieraudzīt katrs, bet citreiz vajadzīga arī mikroskopija, ko var veikt tikai speciālists. Lai laboratorijā izpētītu sēnes paraugu, jārēķinās ar dažiem desmitiem eiro.
  • Sākumā noteikti jāapzina apmēri, kādos sēne izpletusies. Ja augļķermeni ierauga vienā istabas stūrī, tas nenozīmē, ka sēne ir tikai tur. Ir jāatplēš grīdas un sienas, jāapzina izplatības apjoms un jāatrod mitruma avots, no kura sēne nāk. Brantu sauc par lienošo sēni, jo tā patiešām no mitruma avota var izplatīties pa visu māju, tādēļ ir svarīgi to atklāt.
  • Kad mitruma avots atrasts, jāizņem visa bojātā koksne, celtniecības materiāli un jānorok grunts. Ieteicams izņemt arī branta neskartos materiālus, kas atradušies pusmetra rādiusā ap sēnes pārņemtajām vietām. Tas viss jāaizved prom vai jāiznīcina. Koksni var arī sadedzināt, taču tas jādara ārpus mājas. Nekādā gadījumā to nedrīkst nest uz šķūnīti ar domu, ka tā vēl noderēs kā malka.
  • Mūra sienas un pamatus var apstrādāt ar lodlampu, jo sēne nepanes temperatūru virs 40 grādiem. Mitrās telpas vēlams izžāvēt. To var darīt, kurinot krāsni vai pieslēdzot apkuri, taču efektīvāks līdzeklis būs rūpnieciskais gaisa sausinātājs. Šī procesa laikā visiem logiem un durvīm jābūt aizvērtiem, lai ēkā netiktu iekšā mitrais gaiss no ārpuses. Žāvēšanas un gaisa sausināšanas process var ilgt vairākas nedēļas.
  • Nākamais solis ir profilaktiska apstrāde ar boru saturošu aizsarglīdzekli. Ja telpā pirms tam auguši sēnes augļķermeņi, tajā joprojām lido miljoniem sporu. Tās iznīcināt nav iespējams, tādēļ nepieciešams profilaktiski dezinficēt ar aizsarglīdzekli, lai sporas un, iespējams, palikušie micēlija gabaliņi vairs nevarētu attīstīties. Profilaktiski vajag apstrādāt arī ēkas pamatus, metāla konstrukcijas un mūri, izsmidzinot bora preparātu.

Jāatceras, ka brants spēj augt arī cauri mūrim – to nost nejauks, bet, ja iekšā vēl kas būs palicis, tad pēc apstrādes ar boru saturošu līdzekli nekas ārā vairs nelīdīs. Vēlāk, mūrim izžūstot, sēne aizies bojā. Veselo saglabāto koksni var apstrādāt ar Bochemit Optimal, bet mūrim var izmantot šķīdumu Bochemit QB HOBBY. Instrukcijā norādīts, kādā attiecībā tas jāšķaida ar ūdeni. Arī pēc apstrādāšanas ar aizsardzības līdzekļiem telpu nepieciešams žāvēt un vēdināt. Ja viss darīts pareizi, no sēnes atbrīvotajā telpā pēc tam var veikt remontu tāpat kā jebkurā citā istabā – bez ierobežojumiem. Drīkst izmantot arī koku, taču nepieciešams rūpīgi nodrošināties pret mitruma uzkrāšanos.

  • Galvenais profilakses pasākums turpmāk – pielūkot, lai mājā nekrājas mitrums, kas var veicināt sēnes atgriešanos.

Mana pieredze

Izskatījās kā šausmu filmā!

Stāsta Matīss Markovskis, Rāmleju saimnieks:

«Aptuveni pirms pusotra gada vienā no mājas piebūves istabām ieraudzīju sarkanas sporas, kas atgādināja miltus. Tobrīd nesapratu, kas tas ir. Vēlāk vietām uz grīdas parādījās arī sēnes augļķermeņi. Sākumā vienkārši nokasīju tos nost, bet tad pamanīju, ka atsevišķi grīdas dēļi kļūst trausli, sāk ļodzīties un pat ielūst. Arī sēnes augļķermeņi parādījās no jauna – gan tur, kur biju jau tos nokasījis, gan citviet. Šogad beidzot saņēmos iztīrīt istabu, kurā sēne dzīvoja.

Atplēšot grīdas, skats bija kā šausmu filmā.

Sēne bija pārņēmusi visu. Dēļi bija pilnībā izsūkti sausi – paņemti rokās, tie saira.

Sāku internetā meklēt informāciju, sapratu, ka tas ir brants. Izplēsu ārā visas bojātās konstrukcijas – grīdu, atsevišķas koksnes daļas no sienām, kas nav nesošās. Pēc tam divās kārtās apstrādāju visu ar fungicīdu Staforest, lai sēni nosacīti iekonservētu. Esmu arī atradis cēloni, no kā viss sākās, – iepriekšējie mājas iedzīvotāji bija sašaurinājuši durvis, kas ved uz piebūvi. To darot, no abām pusēm apšuvumam bija uzlikts ruberoīds, kas ir pilnīgi neelpojošs. Tas izraisīja mitruma uzkrāšanos. Vēl ir palikušas daļas, ko vajadzētu izplēst, tostarp jāņem ārā baļķi no ārējām sienām. Laika trūkuma dēļ, visticamāk, to atlikšu līdz nākamajam gadam. Tad plānoju arī izrakt no pamatiem zemi un aizvest to prom, jo tā visdrīzāk ir inficēta. Pēc tam bēršu klāt jaunu kārtu, kurā jau iemaisīšu fungicīdu, lai neveidotos sēnei labvēlīga augsne.»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+