Senā māja ar mūsdienu vaibstiem un personiskajām akmens dievībām

Iedvesmas stāsts
Anita Pīra
24. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Gvido Kajons
Māju ar bezgala plašiem skatiem uz Lojas upes ieleju uzņēmējs JĀNIS GRĪNBERGS un viņa sieva INESE pirms desmit gadiem noskatīja sludinājumā. Izbrīnīti ieraudzīja summu, par kādu tā tika pārdota, un nolēma atbraukt apskatīties, kāpēc māja tik dārga. Atbrauca, apskatījās un… nopirka. Jo gan skati, gan pati māja uz abiem atstāja neizdzēšamu iespaidu.

Kāpēc tik dārga?

Līdz 2007. gadam Grīnbergu ģimene bija rīdzinieki, dzīvoja nelielā dzīvoklī tā sauktajā jaunajā projektā un jutās ar dzīvi visnotaļ apmierināti. Taču Inese, kas nākusi no laukiem un pēc izglītības ir agronome, ik pa brītiņam sapņoja: «Kad aiziešu pensijā, nevienu dienu nepalikšu Rīgā, braukšu dzīvot uz laukiem.»

Jānis, to klausoties, atteica – kāpēc gan jāgaida tik ilgi, pārceļamies uz laukiem jau tagad?! Tā arī nolēma un sāka meklēt sev mājvietu vēlamajā virzienā, Siguldas tuvumā, jo Jānim tolaik bija uzņēmums šajā pilsētā. Meklējot dzīvesvietu laukos, apskatīja vairākus sludinājumos atrastus īpašumus. Un tad acs aizķērās pie šīs mājas aiz Raganas, jo tā maksāja tik dārgi, ka vajadzēja apskatīties, par ko tad tāda cena?

Māju pārdeva kāds pazīstams fotogrāfs, kas to bija nesen renovējis un pārbūvējis. Dārzu un ainavu gan nebija paspējis iekopt, taču tik un tā bija skaidrs, ka māja ir savas cenas vērta.

Turklāt tolaik bija treknie gadi un šķita, ka viss ir paceļams, arī dārgā māja tāds nieks vien ir.

Grīnbergi vēlējās, lai jaunajā īpašumā uzreiz varētu dzīvot. Un tā arī notika, māja bija lieliskā stāvoklī, un nekas iekšā nebija jāremontē. Pārvācoties no nelielā dzīvokļa, māja kādu laiku šķitusi tukša.

Mājai ir interesanta vēsture. Tā uzbūvēta bijušās Jērkules muižas teritorijā. 1919. gadā muižas zeme sadalīta, un šajā īpašumā kāds vietējais saimnieks vispirms uzbūvējis kūti un saimniecības ēkas, izmantojot bijušās muižas akmeņus citām būvēm. Pati māja tapusi vien 1938. gadā, un tās aprises tolaik bija citādas. Savukārt padomju laikos te dzīvojusi Turaidas muzejrezervāta vēstures nodaļas vadītāja Ausma Liniņa, kas šeit sastādījusi daudz skaistu koku.

2004. gadā mājas toreizējais saimnieks to kapitāli pārbūvējis, piebūvējot vairākas verandas un otro stāvu, taču saglabājot senās ēkas arhitektoniskos vaibstus. «Iepriekšējam saimniekam tomēr prioritāte bija māja, nevis dārzs,» atceras Jānis. «Tāpēc mājā varējām sākt dzīvot, tā teikt, pie visa gatava, bet dārzu un ainavu vajadzēja iekopt pamatīgi, jo visi skaistie skati bija aizauguši. Taisnības labad gan jāsaka, ka nopirkām māju un tieši tobrīd iestājās krīze, tāpēc arī mums viss apstājās, nekāda attīstība vairs nenotika, knapi varējām iekopt dārzu. Taču lēnā garā mums tas izdevās.»

Renovācijas laikā mājai piebūvēti jauni apjomi, tāpēc tagad tā ir 200 kvadrātmetru liela. Saimnieki atzīst, ka, kopš bērni izauguši un aizbraukuši, jau ir par daudz. Mājai nomainīti logi un durvis, atjaunots jumts un veikts kapitālais remonts, izveidojot interjeru pēc tā laika modes. Bet virtuve un ēdamistaba pavisam nesen piedzīvojušas tēla maiņu. Pārējo gan saimnieki pagaidām nav pārveidojuši, kaut gan nevarētu teikt, ka viss vizuālais risinājums apmierina, taču viņu prioritāte ir dārzs un ārtelpa. Tieši tāpēc Jānis un Inese mājai piebūvējuši plašu terasi vietā, kur iepriekšējie saimnieki bija plānojuši būvēt ziemas dārzu.

Atsedzot skatus

Attālāk no dzīvojamās mājas, kalna galā, stāv atraktīva ēka – lielais šķūnis, kurā savulaik bijusi gan kūts, gan siena šķūnis. Nu tas pārvērsts par saimniecības ēku, kuras vienā galā iekārtota savdabīga dzīvojamā istaba Jāņu un citu lielu saietu svinēšanai.

«Tas ir ērti, ņemot vērā mūsu lietainās vasaras,» stāsta Jānis. «Reiz Jāņos bija tik drūms, tumšs un lietains, ka prātoju, kā gan šo vietu padarīt pievilcīgāku un omulīgāku?» Kādā Puķu draugu saietā Grīnbergi viesojušies pazīstamās tekstilmākslinieces Dzintras Vilks bijušajā mājā Piebalgā. Tur Jānis noskatījis viņas milzīgā šķūņa-darbnīcas noformējumu. Tam abas gala sienas bija ar plašu rūtotu stiklojumu. Ideja nu bija rokā!

Arī savā šķūnī saimnieks izveidojis vienu sienu ar rūtotu stiklojumu, jo plašu vienlaidu stiklojumu Jānis negribēja, bet šāds risinājums šķita īstais. Saimnieks pašrocīgi izveidoja stiklojumu, ielika šķūnī arī dēļu grīdu, un saviesīgā dzīve varēja sākties.

Tagad Jāņos, kad līst lietus, vismaz 60 cilvēkiem ir, kur palikt.

Dārzs un akmens dievības

Inese pēc izglītības ir agronome, tāpēc dārza un ainaviskas teritorijas iekopšana ir viņas vaļasprieks. Kopumā saimniecībā ir trīs hektāri kopjamas ainavas. Saimnieki to dara lēni, visu kārtīgi pārdomājot, lai neko nesasteigtu. Jānis uzskata – ja kaut ko sasteidz, tas bieži jāpārtaisa, par to viņš pārliecinājies ne reizi vien.

Ainava ir pakalnaina, ar tādām terasēm, ka droši var audzēt vīnogas. No kalna, kur savulaik bijušas muižas ēkas, bet tagad atrodas lielais šķūnis ar atpūtas vietu, paveras fantastisks skats uz apkārtnes ainavu – ieleju ar Jērkules ezeru, kuram cauri tek Lojas upe, pa kuru saimnieki mēdz kuģot ar laiviņām. Peldēties gan jāiet uz kaimiņu dīķi, jo ezers ir kūdrains.

Ainaviski iekoptajā dārzā atrodas dažādi interesanti objekti, piemēram, akmens stabi no vecās Siguldas šosejas un pašiem savi dievību akmeņi.

Muižas laikā te bijis parks, kas tagad palicis kaimiņu pusē. Tur Jānis atradis divus milzīgus akmeņus, kurus novietojis netālu no mājām un nosaucis par Māmuļu un Keksu. Tagad viņš visiem iesaka ierīkot šādu vietiņu vietējiem dieviem, jo, ja kaut ko vēlas, Jānis aiziet pie akmeņiem un palūdz. Un, ticat vai ne, bet parasti tas arī piepildās. «Tikai jālūdz ļoti precīzi, pavirši nevar, jo var piepildīties ne tā, kā vajag,» smejas saimnieks. «Tāpēc pirms iešanas kārtīgi apdomāju, ko tieši vēlos, un vēl piebilstu: ja tas nāks man par labu.»

No jebkuras mājvietas puses paveras tiešām vērienīgi skati. Arī ziemā ainava ir nepārspējama, savukārt rudeņos reizēm migla kāpj no ielejas un apkārtne kļūst spokaina.

Saimniekiem, iekopjot dārzu, bijusi doma netraucēt dabiskajai ainavai, lai gan sākumā krūmu dēļ tā nemaz nebija saskatāma. Kad māja nopirkta, Jānis uzaicināja interjera dizaineru un ceriņu audzētāju Uģi Pīru apskatīt ainavu un dot kādu padomu. Bet Uģis teica: ko gan te vairāk vajag – tikai atsegt skaistos skatus un baudīt!

Savu dzīves stilu laukos Grīnbergi dēvē par pilngada vasarnīcu. Jānis atzīst, ka ir vērts braukāt 50 kilometrus no Rīgas, kur ir darbs, uz mājām, jo vienīgi te ir īstā dzīve.

Jānis Grīnbergs iesaka

  • Skurstenis bez jumtiņa. Saimnieks iesaka stingri sekot līdzi skursteņa tīrībai un noteikti neaprīkot to ar jumtiņu, jo kādā ziemā, dzirkstelēm pret šādu jumtiņu sitoties, skurstenis aizdegās, un daudz netrūka, lai aizdegtos arī ēka. Paldies Dievam, viss beidzās labi un mājai nekas nenotika, bet psiholoģiskā trauma bijusi liela. Toties tagad jumtiņi noņemti un skurstenis tiek tīrīts divreiz gadā.
  • Ugunskura vieta. Lai ugunskura vieta vienmēr būtu tīra un sakārtota, turklāt arī funkcionāla, tika pasūtīts speciāls ugunskura tureklis, ko izkala Turaidas kalējs. Tas ir universāls rīks, kas aprīkots gan ar restēm gaļas cepšanai, gan turekli zupas katlam, jo uz Jāņiem tā parasti tiek vārīta uz ugunskura.
  • Draugu konsultācijas. Jānim patīk par jauninājumiem mājā un dārzā konsultēties ar draugiem un paziņām. Te viens, te otrs kaut ko iesaka, un tā var nonākt pie interesantiem risinājumiem. Īpaši noderīgi tas bijis, plānojot dārzu, jo saimnieks pats nejutās zinošs šajā jomā.
  • Podiņu plīts un krāsns. Jānis iesaka lauku mājas virtuvē noteikti uzmūrēt vai saglabāt podiņu plīti, jo uz malkas plīts gatavotu ēdienu nevar salīdzināt ar to, kas gatavots uz elektriskās. Šajā mājā ir arī lieliski saglabāta un funkcionējoša maizes krāsns. Savukārt dzīvojamā istabā ir podiņu krāsns, kas darbojas kā kamīns. Par to Jānis saka lielu paldies iepriekšējiem saimniekiem.
  • Kombinētā apkure. Mājā ir kombinētā apkure, darbadienās darbojas dīzeļdegvielas katls, kuram iespējams iestatīt automātisku režīmu, lai māja ir iesilusi, piemēram, uz laiku, kad saimnieki pārrodas. Bet brīvdienās, kad saimnieki ir mājās, tiek darbināts ekonomiskais malkas katls, uz kuru pārslēdz arī ūdens boileri.
  • Pirts durvis. Virtuvē izmantotas interesantas durvis no stikla, kādas parasti liek pirtīs. Apbrīnojamā veidā tās lieliski slāpē troksni un arī ļauj gaismai no virtuves ienākt ieejas hallē. Jānis sākumā tās gribējis nomainīt, tomēr vēlāk pārdomājis, jo tās izrādījās izcili funkcionālas.
  • Apavu birstes. Ziemā apavu tīrīšanai Jānis izveidojis speciālu konstrukciju no metāla režģa un birstēm, kas lieliski notīra apavus gan no sniega, gan dubļiem.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+