Kolekcionāre AUSTRA ZAĻUMA ar lauka tomātu audzēšanu nodarbojas jau divdesmit gadu, viņai ik gadu aug apmēram 200 stādu.
«Diezgan daudz kas ir atkarīgs no vasaras, bet mana pieredze rāda, ka lauka tomātus ir vieglāk audzēt, – siltumnīcā ir lielāka noņemšanās, striktāk jāievēro attālumi, nedrīkst sastādīt par biezu. Ja siltumnīca nav gana liela un ir problēmas ar ventilāciju, naktīs veidojas kondensāts, pil uz augiem, un mitrumā tomāti sāk slimot. Tad labāk audzēt laukā! Pēdējos divus gadus uz lauka iestādīju arī siltumnīcai paredzētas šķirnes – ļoti labi izauga, pat labāk nekā siltumnīcā.»
Jāaudzē agras šķirnes
Lielākoties Austras kundze sēj un audzē ļoti agras lauka tomātu šķirnes, maz ir vidēji agro: «Agrās šķirnes agrāk noražo, tās ir piemērotākas mūsu vasarām, savukārt vidēji agrās nereti nepaspēj nogatavoties. To cilvēki bieži vaicā – kāpēc tomāti nenogatavojas? Jā, tas parasti ir raksturīgi vidēji agrajām šķirnēm, kā arī tad, ja tomātus par vēlu iestāda. Var, protams, zaļos augļus noņemt no auga un nogatavināt kastēs, taču tad vairs nav ne tās garšas, ne salduma.»
Sēklas lauka tomātiem Austras kundze parasti pērk Rīgas Centrāltirgū, pati audzē un pārbauda stādus. « Lauka tomātu šķirnes man ir gan mūsu pašu, gan diezgan daudz Krievijā un Polijā izveidoto. Kad iegādājos kādu jaunu, vēl nepazīstamu šķirni, trīs gadus to savā dārzā pārbaudu, vai tiešām ir piemērota Latvijas apstākļiem, un tikai tad iesaku citiem.»
Kas nepatīk lauka tomātiem?
Austras kundze novērojusi, ka tomātiem nepatīk mitrs, miglains laiks – īpaši tajā periodā, kad augļi sāk nogatavoties. Tad stādījumi rūpīgi jāvēro, ieteicams tomātiem pārsegt plēvi, izveidojot tādu kā lecekti ar lokiem vai izgatavojot kaut vai vienkāršus līstīšu karkasus, kur plēvi piestiprināt.
«Vēl reizēm tomātiem, īpaši garenas formas augļiem, mēdz pūt gali. Tas nozīmē, ka pietrūkst kalcija nitrāta – to var iegādāties dārzkopības veikalos, un ar šo preparātu tomāti jāmiglo caur lapām jau laikus, vēl pirms tomāti sākuši gatavoties.»
Kā lauka tomātu plusu tomātu guru min novēroto faktu, ka augļi tikpat kā neplaisā. Turklāt gatavojoties lauka tomāti nokrāsojas vienmērīgi, tiem nav raksturīgi, ka pie pamatnes paliek zaļš, ko nereti var novērot siltumnīcu tomātiem.
Austras Zaļumas ieteiktās šķirnes
Vislabākā šķirne ir Princese Diāna – ražo visu vasaru līdz vēlam rudenim. Sarkani, apaļi augļi, ražīga. Izturīga šķirne, nevajag vilkt pāri plēvi pat lietainās vasarās.
- Sliņķa sapnis, Cēsu Agrais, Gaujmala (izturīga pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem) – labas un pārbaudītas selekcionāra Artura Sildes izveidotās šķirnes.
- Burvis – satur vairāk likopēna (antioksidants) nekā citas šķirnes, un likopēns ir vērtīga viela. Vai zinājāt, ka likopēna daudzums tomātos palielinās, kad tos karsē?
- Superīgā Santa – šķirne, ko var sēt maija vidū tieši dobē.
- Maskavas Agrais, Latgales Agrais, Sarkangalvīte – izaug 50–60 cm garumā. Ir labas šķirnes arī līdz 1 metram augumā – Budjonovka, Desmitnieks, Irka, superagrais Promyk. Visas agras šķirnes, saldas, miltainas. Šogad izmēģināšu arī jaunas agrās šķirnes – Kameja, Džeina, krievu Super Plus.
Receptes labākai augšanai
Nātru virca
Kad tomāti jau ieaugušies uz lauka, Austras kundze gatavo nātru vircu un ar to laista stādus ik pēc divām, divarpus nedēļām.
Recepte. Ņem 10 litru tilpuma spaini un trešdaļu piepilda ar sasmalcinātām nātrēm. Pievieno arī māllēpju lapas, pieneņu lapas un 100 gramu struteņu. Pārlej ar siltu ūdeni. Pēc 2–3 dienām nokāš un iegūto daudzumu papildina ar 10 litriem ūdens. Uz vienu augu lej gandrīz litru nātru vircas. Tomātu audzēšanas eksperte vircu parasti gatavo 200 litru tilpuma mucā un tur bez jau minētajām lapām pievieno arī pāris ķiploka galviņu un mazliet vistu mēslu – tad tur šo maisījumu vismaz pusotras nedēļas zem vāka. Kad sāk nelabi ost un vircai pārvilkusies tāda kā plēvīte, ir gatava! Tālāk rīkojas, kā iepriekš minēts: ņem 1 litru vircas, pielej 10 litrus ūdens un laista tomātus. To ieteicams darīt vakarpusē, tad tomāti labāk uzņem barības vielas.
Ķiploku novilkums
Slimību profilaksei un kaitēkļu atvairīšanai Austras kundze gatavo ķiploku novilkumu.
Recepte. Ņem vienu glāzi ķiplokdaivu, sasmalcina vai samaļ, tad iejauc 1 litrā ūdens. Ļauj nostāvēties 12 stundas un izfiltrē caur smalku sietu vai marli. Šo novilkumu smidzina tomātiem uz lapām.
Tomātiem draudzīgie kaimiņi
- Tomātiem patīk baziliks, var droši stādīt blakus ap jūnija vidu – kad vairs nav gaidāmas salnas. Jāņem gan vērā, ka bazilikam ne visai patīk mitrums un vēsums, tāpēc tik skaists kā siltumnīcā tas nebūs. Lauka apstākļos izturīgāki ir violetie un smalklapu baziliki. Savukārt cimperlīgākie ir visi ar garšām – piemēram, kanēļa baziliks u. c.
- Kaitēkļiem nepatiks, ja starp tomātiem būs sastādītas samtenes un kliņģerītes.
3 čaiņika jautājumi ekspertei
1. Cik ilgi lauka tomātus var stādīt?
Austra Zaļuma novērojusi, ka parasti var stādīt jau maija vidū, beigās, tikai jāvēro laikapstākļi – ja gaidāmas salnas, tomāti jāpiesedz. Savukārt jūnija pirmā puse ir tas laiks, kad tomātiem jābūt iestādītiem, citādi var nepaspēt noražot: «Ja stāda vēl vēlāk, jāsameklē ļoti saulaina vieta un, iespējams, tomātu stādījumi jāpārsedz ar plēves tunelīti.»
2. Kā sagatavot un ielabot augsni?
Laukā tomātus var stādīt, kad zeme iesilusi līdz 16 grādiem. Ja laiks ir pavēss, sākumā stādus ieteicams pārklāt ar agrotīklu. «Tomātiem patīk auglīga zeme, vajag, lai tā būtu irdena, tāpēc nekaitēs, ja iejauks arī kūdru. Tāpat var ielabot augsni arī ar kompostu, var likt kūtsmēslus – protams, tikai tad, ja ir jau satrūdējuši.»
Savās lauka tomātu dobēs tomātu audzētāja izmanto arī mūsu pašu Bioefekta mēslojumus Trihodermīnu, Biomiksu – tie labi sagatavo augsni, pie viena padarot zemi irdenāku. Vēl viņa novērojusi, ka lauka tomātiem patīk zemē ieraktas reņģes: «Tomēr ar svaigām reņģēm var būt problēmas – tās var izkārpīt kaķi vai suņi, tāpēc kā drošāku līdzekli esmu atklājusi zivju miltus (var nopirkt dārzkopības un sēklu veikalos) – vienu ēdamkaroti ieber stādāmajā bedrītē, iemaisot augsnē. Tad tomātiem ir pavisam cits skats – skaistas, zaļas lapas, stingri stublāji, spēcīgāks augums. Ražīgumu gan tas neietekmē, vismaz ne izteikti.»
3. Vai vajag izlauzt pazarītes?
Runā, ka lauka tomātiem nevajagot izlauzt pazarītes jeb paduses – mazos dzinumus, kas nāk laukā savienošanās vietās starp tomāta stumbru un zariem. Austra Zaļuma saka – jā un nē. «Pašā sākumā es nelauzu ārā nevienu pazarīti, un secinājums – tomātu bija daudz, bet augļi mazāki. Nākamos gadus jau sāku dažiem stādiem pazarītes palauzīt, tad augļi bija lielāki. Es vienmēr izmēģinu dažādi – vienam krūmam izlaužu, otram ne – un tad skatos: ne visiem tas nāk par labu, bet ir, kam nāk! Iesaku visiem eksperimentēt pašiem, tad arī atradīsiet labākās šķirnes un audzēšanas piegājienu.»
Viedoklis
Lauka tomātus apdraud mitrums
Stāsta ILZE LIPSKA, bioloģiskās saimniecības Absolūts ēd saimniece:
«Lauka tomātus mazdārziņā var audzēt droši, tikai jāizvēlas pareizās šķirnes, proti, tieši lauka tomātu šķirnes. Laikapstākļi Latvijā nereti nav īpaši labvēlīgi tomātiem, tāpēc jābūt gataviem tos nepieciešamības gadījumā piesegt, bet, tā kā lauka tomāti parasti ir agras šķirnes un salīdzinoši pieticīgi, uz kaut kādu ražu var cerēt arī sliktos laikapstākļos. Mēs savā saimniecībā gan lauka tomātus vairs neaudzējam – tomēr ir pārāk daudz risku, un viens no bīstamākajiem ir mitrums. Ja vēl tomāti ir par biezu sastādīti, uz rudens pusi daudz ātrāk var sākties lakstu puves.»
Vajag audzēt īstās šķirnes!
SANDRA MARCINKEVIČA, dārzniecības Dobītes saimniece:
«Risks vienmēr ir viens – kāda būs vasara? Tā kā laikapstākļus ietekmēt mēs nevaram, tad jādara viss cits, ko varam ietekmēt! Tātad, lai veiksmīgi izaudzētu lauka tomātus, svarīga ir vieta – lai būtu saulaina un pasargāta no vējiem, lai nebūtu pārāk mitra. Tomātiem patīk siltas kājas, tāpēc tie labi aug augstajās dobēs, kastēs, kur saliek slāņos dažādas trūdvielas, pa virsu augsni. Tomātiem patīk, un arī glīti izskatās.
Laukā noteikti ieteicamas ir zemās krūmu determinantās šķirnes, kas ir ļoti agras un kam, vienkārši sakot, ir ieprogrammēts limitēts ķekaru skaits (tāpēc nav arī tik daudz jāņemas ar pazarīšu izkniebšanu) – šīs šķirnes varētu dēvēt par sprinteriem. Salīdzinoši indeterminantās šķirnes, ko parasti audzē siltumnīcā, ir kā maratonisti un var dot teju neierobežotu ķekaru skaitu, ja vien ir atbilstoši apstākļi.
Mēs lauka tomātus esam stādījuši ne agrāk kā 25. maijā un līdz pat 10. jūnijam. Labi sevi ir parādījušas gan hibrīdās šķirnes, gan daudzas tā dēvētās vecās šķirnes. Piemēram, Beta un Betalux (50–70 cm augstumā) esmu audzējusi arī siltumnīcā, jo tie ir superagri tomāti. No hibrīdajām man patīk Hektors, Polfast, Pol Big, Sultan, Orange Queen. Labi vienmēr laukā ir izaugušas un ražojušas zemās ķirštomātiņu šķirnes, tās ir arī veselīgas un tikpat kā neslimo. Neiesaku laukā audzēt lielaugļu šķirnes, tās labāk lai paliek siltumnīcai.»
Pieredze – iesācēja veiksme jeb Kā audzēt tomātus kastēs
EVA SPRŪĢE, pērn lauka tomātus audzēja pirmo reizi:
«Pagājušā gada maijā mēs no dzīvokļa pārcēlāmies uz savu māju. Siltumnīcu izlēmām vēl nebūvēt, bet tomātus un gurķus tomēr vēlējos. Vīrs izgatavoja koka kastes bez dibena, tās salikām pie mājas vietās, kur zāliens bija nomīdīts un nebija vēl glīti ataudzis.
Man nav dārzkopja pieredzes profesionālā ziņā, bet pagājušajā ziemā es izmācījos daiļdārznieku kursos, ko rīkoja Dārzkopības un biškopības biedrība. Tas bija vērtīgi, noderēja arī zināšanas dārza plānošanā, proti, zināju, kur izvietot savas augstās dobes. Tās ir tuvu virtuvei, un skats uz dobēm ir patīkams.
Kastēs kārtās saliku visu, ko biju izlasījusi, kas augstajās dobēs jāliek (skatīt Soli pa solim bildēs – aut.), un tomātus varēja stādīt iekšā! Arī gurķus sastādīju.
Precīzu datumu nepateikšu, bet tas bija jūnija pirmajā dekādē, kad iestādīju savus tomātu stādus – svītrainos Tigerella un dzeltenos, kuru šķirni gan neatceros, kā arī vienu balkona tomātu šķirni Purple Boy ar tumšiem augļiem. Šogad iepriekšējā gada kastēs sastādīju garšaugus – maurlociņus, ķiplokus, vēl kaut ko –, bet tomātu stādiem būs jaunas kastes.
Zinu, ka daudzi satraucas, vai, šādās kastēs audzējot, tomāti nav divtik bieži jālaista. Man nav tādas pieredzes, ka augsne tur izžūtu stipri ātrāk nekā parastās dobēs, – kad bija karstāks laiks, protams, vairāk palaistīju. Reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās es tos mēsloju ar tomātiem domāto Kristalonu.
Tuvojoties rudenim, nokniebu galotnes un jaunos ziedus, lai spēks aiziet atlikušo augļu nogatavināšanai!»
Soli pa solim – kā ierīkot augsto dobi lauka tomātiem
1. Kastes augstums ir aptuveni 50 centimetru.
2. Uz zemes kastes karkasa iekšpusē izklāj kartonus – te izmantotas kastes no mēbeļu iepakojumiem. Kartoni kastēs gan kalpo kā vāks pret nezālēm, gan nodrošina tomātu stādiem siltas kājas, kas ir gana svarīgi.
3. Virs kartoniem saliek visādus zarus un žagarus – tādi atradās atvestajā melnzemes kravā.
4. Zariem pa virsu – nopļautās zāles kārta. Un visbeidzot – melnzeme, kas sajaukta ar kūdru. Var stādīt tomātus!