• Sargi jaunās priedītes no meža dzīvniekiem!

    Praktiski padomi
    Aija Vīksna
    16. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Bengt Nyman
    Asaras birst, kad kārtējo reizi redzi: atkal tavas priedītes kāds apskādējis. «Vai tiešām viņiem nav nekā cita, ko ēst?!» tu dusmojies uz meža zvēriem. Konsultē Latvijas valsts meži vecākais meža eksperts Kaspars Riže.

    Kas, kāpēc un kad?

    Iemesli, kāpēc meža zvēri tā rīkojas, ir vairāki. Pirmkārt, pārnadži – aļņi, staltbrieži, stirnas – rūpējas par savu kuņģi, par veselību, sevišķi rudenī, jo saēdas ziemājus un tad ir šķidrs vēders. Skujkoku dzinumi, tāpat egļu miza kalpo kā zāles.

    Otrkārt, meža dzīvnieks ir meža dzīvnieks, viņš ēd visu, kas, viņaprāt, ēdams, un nerēķinās ar to, ka kāds kaut ko ir iestādījis un grib izaudzēt. Viņš tavu priedīti uzskata par labu salātu un šķin tik nost! Skujkoku jaunaudzes aļņi, staltbrieži un stirnas visbiežāk par mielasta vietu izvēlas no novembra līdz martam.

    Viņiem ziemā vitamīni ir vajadzīgi, un priedīšu dzinumos to ir daudz un dažādi, arī terpēni.

    Savukārt aļņiem tā ir pamatbarība, viņi pārtiek no kārklu un apšu jaunajiem dzinumiem, nesmādē arī krūkļus, bet ziemā tie savai ēdienkartei pievieno priežu dzinumus un priežu un egļu mizas.

    Jaunaudžu postījumu lielumu nosaka dzīvnieku skaits. Ja viņu mežā ir tik, cik pati daba spēj uzturēt, jaunaudžu postījumi ir minimāli. Savukārt, tiklīdz konkrētajā teritorijā nodarbojas ar medību saimniecību, ja dzīvniekus piebaro, pārnadži koncentrējas ap barotavu vietām. Un tad, no barotavas nākdami un uz barotavu iedami, palaiž savus ragus, nagus un zobus arī pret tavām priedītēm, kas sastādītas netālu no mājas ainavai.  Lielākais klaiņotājs ir alnis, tas var pārvietoties 30 līdz 40 kilometru attālumā. Vislielākie vietsēži ir stirnas, tāpēc priežu jaunaudzēm stirna ir visbīstamākā.

    Ja stirnu ģimene apmetas jaunaudzē, tad neiet prom, kamēr nenograuž visas galotnītes. Līdz ar to priedīte ir sabojāta.

    Lai gan kokaugi pēc rakstura ir ļoti neatlaidīgi – ja nolauž galotni, tie dzen sānu zarus, kas stiepjas uz augšu –, tik un tā ne labs koksnes materiāls, ne skaists koks no tāda apskādēta stāda vairs nesanāks. Stumbrs būs līks un ar vairākām galotnēm. Savukārt sānu zaru apkodumi samazina koka vainagu un līdz ar to palēnina koka pieaugumu.

    Pārnadži ar saviem zobiem apskādē arī priedīšu stumbrus. Kokam sasniedzot 2–3 metru augstumu, tā vainags dzīvniekam ir grūtāk pieejams un viņš mielojas ar mizu. Jā, brūce aizsveķosies, ar laiku aizaugs, stumbrs no ārpuses izskatīsies apaļš, taču no sāniem tam būs rieva, kas ies dziļumā gandrīz līdz serdei. Veidojas tā dēvētais saussāns.

    Mežā no tādas priedes labs baļķis vairs nesanāk un arī dārzā, pie mājas, kur priedīte aug priekam, skaista koka nebūs. Koksnē būs tumša strīpa, turklāt lielā vējā tāda priede var nolūzt.

    Teritorijās, kur meža dzīvnieku ir daudz, aizsardzība jāveic jau pirmajā gadā pēc kociņu iestādīšanas. Cik augstu? Stirnas jaunos kociņus apgrauž 0,1–1,2 m augstumā. Bet briedis un alnis – 0,1–2 m augstu.

    Lai nenokož pumpurus

    Vislabākā jaunaudzes aizsardzība ir – perimetra aizsardzība. Galvenais, lai meža dzīvnieks vispār neiet jaunaudzes platībā iekšā! Tātad kociņus pa perimetru platā joslā apstrādā ar preparātu, kas pārnadžus atbaida. Ja mežā iestāda, piemēram, 3000 priedīšu, tad apstrādā 1500–2000 kociņus. Ja priedītes iestādītas piemājas ainavā, tad jārīkojas atkarībā no situācijas, bet parasti apstrādā katru priedīti atsevišķi. Ir divu veidu repelenti:

    Ar nepatīkamu smaržu, šādi atbaidot meža dzīvniekus no priežu un egļu galotņu dzinumu ēšanas.

    • Plantskydd.  Brūns pulveris, gatavots uz dzīvnieku asins bāzes, atbaida dzīvnieku instinktīvā līmenī, radot aizdomas par plēsoņas klātbūtni. 1 kilogramu pulvera izšķīdina 5 litros ūdens, izveidojas emulsija, un ar to nosmērē galotnītes, stumbru. Jālieto gumijas cimdi. Aizsardzība darbojas 2–3, ilgākais 4 mēnešus, jo ar laiku preparāts iztvaiko, smaka pazūd. Salā ar plantskidu nevar strādāt, jo nav iespējams to uzsmērēt. Jābūt arī sausam laikam, jo līdzeklim nepieciešama diennakts, lai tas iesūktos koku skujās vai mizā. Mana pieredze: ja ir mīksts rudens un kokus apstrādā novembra beigās, martā zvēri mierīgi iet iekšā jaunaudzē. Tāpēc pavasarī (martā) nepieciešams kociņus apstrādāt otrreiz.

    Zinu arī tādus privātos meža īpašniekus, kas dara vēl viltīgāk. Viņi nopērk džutas maisa audumu (vajag rupju audumu, kam ir liela virsma), sagriež 5–10 centimetrus platās strēmelēs, uztaisa planskida putru, tajā izmērcē lenti, kārtīgi nožāvē un apvelk pa perimetru. Kad smaka beidzas – to var ļoti labi sajust arī ar cilvēka degunu, it sevišķi sievietes –, lenti izmērcē un atkal uzliek. Cena: 1 kg – 17–24 eiro (inserv.lv; e-saimnieciba.lv; apb.lv; miskui.lt; dārzkopības veiklā Ciemupē, šosejas Rīga–Daugavpils 40. kilometrs)

    • Aizmirstie, bet labie tautas paņēmieni. Ja mājās kauj cūkas, tad vajag iekšas un asinis savākt toverī un tajā mērcēt auduma lentes. Vai arī – kaņepju auklu nosmērē ar cūkas iekštaukiem, lai tie ievelkas auklā, un tad tādu novelk pa perimetru. Ļoti labi aizsargā.
    • Trico ūdens emulsija. Izgatavota uz aitu tauku bāzes. Jāsmērē uz katra koka. Vai arī jāsmidzina ar parasto muguras smidzinātāju. Preparāts satur marķieri, kas ļauj saprast, kuras augu virsmas ir apstrādātas. Nopērkams 5 un 10 litru fasējumā. Koku apstrāde jāveic rudenī pirms sniega, kad āra temperatūra ir virs nulles un ir sauss. Darbojas labi – ja rudenī kokus nosmērē, tad aizsardzības efekts ir līdz pavasarim, tātad iztur 6 mēnešus. Cena: 10 l – 147 eiro (inserv.lv)

    Radot nepatīkamu sajūtu mutē un tā atturot meža dzīvniekus no turpmākas mielošanās ar apstrādātajiem pumpuriem.

    • Cervacol Extra. Lietošanai gatava smērējama pasta. Tās sastāvā ir līmviela un silikāta smiltis, kas briedim nekaitē. Uztriepj ar roku uz 5–10 centimetrus garā galotnes dzinuma un sānu zariem. To vislabāk lietot septembra beigās, oktobrī, bet var arī tagad – galvenais, jāsagaida brīdis, kad nelīst un koks ir sauss. Ar 2–3 kilogramiem preparāta pietiek 1000 stādiem atkarībā no koku lieluma.

    Cervakols darbojas ilgāk nekā preparāts ar asiņu smaku, taču ir atkal viens BET. Dzīvnieks nokož apstrādāto priedes galotnīti, un viņam šņirkst smiltis zobos. Ja viņš ir īpaši zinātkārs, nokož vēl vienu galotnīti un tad izspļauj, jo smiltis mutē nevienam nepatīk. Bet, ja dzīvnieku koncentrācija mežā ir liela un pāri tavai jaunaudzei vai dārzam iet daudz dzīvnieku, un katrs nokož pa vienai vai divām galotnītēm, tad kopumā sanāk lieli postījumi. Tā ka es personīgi par vislabākajiem atzīstu asins bāzes preparātus, kas atbiedē meža zvērus ar smaku. Cena: 5 kg – 19–31 eiro (cenuklubs.lv; miskui.lt)

    Smirdīgos līdzekļus ieteicams pamainīt, jo dzīvnieki pie tiem pierod.

    Ņem vērā! Jāsmērē arī sānu zari Koks elpo un ēd caur skujām, caur lapām, jo fotosintēze notiek zaļajā masā. Un, jo zaļā masa lielāka, jo koks vairāk piesaista CO2 un vairāk var sev uzaudzēt koksni. Toties jaunajam kociņam, kuram meža dzīvnieki regulāri apkož sānu zarus, pieaugums ir mazs un lēnāk veidojas kreves miza. Tāpēc ar aizsarglīdzekli jāsmērē ne tikai galotne, bet arī divus trīs gadus vecie sānu zari.

    Jauna metode – ar aitas vilnu

    To mēs valsts mežos sākām izmēģināt pagājušajā gadā un secinājām – jā, vilna priedītes no meža zvēriem tiešām pasargā. Tikai dažas nianses…

    Vajadzīga nemazgāta aitas vilna, vēlams no pavēderes un kājām, pati nekvalitatīvākā – ar mēslu brošām un pievilkusies ar aitu sviedriem un kūts smaku.

    Vēl: vilnas pikuci nevar tāpat vien uzkārt uz priedes galotnes – pirms tam vilna jāuzkārš. Paņem sauju nemazgātas vilnas un ar drāšu birsti ķemmē, tad vilna pārvēršas gaisīgā bumbā. No tās izvelk mazu piciņu un uzliek uz priedes dzinumiem, uz skujām. Šāda uzkārsta vilna, pirmkārt, labi turas, otrkārt, to mazāk vajag. Visas šīs smakas meža dzīvniekiem nepatīk, un, ja viņi arī pagaršo priedītes galotni, tad spļaudās vēl trakāk, nekā ieēduši dzinumu, kas apstrādāts ar smilšu preparātu.

     Pirms likšanas uz skujām, vilna jāuzkārš.

    Stumbru aizsardzībai

    Kad kociņš paaudzies virs 2 metriem augstumā un stumbra diametrs ir virs 1,5 centimetriem diametrā, liek elastīgu plastikāta aizsargspirāli. Tai ir caurumi, kas ļauj stumbram elpot. Koks tad var mierīgi augt, un, stumbram briestot resnumā, spirāle padodas, paplešas.

     Spirāle var uz stumbra stāvēt vairākus gadus. Bet – tā traucē kreves mizas veidošanos.

    Koks jāaizsargā tik ilgi, līdz tam izveidojusies kreves miza, un tā visātrāk veidojas tad, ja jaunaudze tiek turēta gana reta, vai arī ainavā, kur priedītes neaug biezumā. Tad koks ātrāk briest, un, tiklīdz stumbrs kļūst resnāks, uzreiz sāk veidoties kreves miza. Pat 3–4 gadus vecām priedītēm! Bet, ja priede stīdzē, tādai plānā miziņa turas ilgāk.

    Mērķis ir maksimāli ātri dabūt kreves mizu virs 2 metru augstuma, tad kociņam nopietni dzīvnieku bojājumi vairs nedraud. Izņemot alni, viņš arī 5–6 metrus garu izstīdzējušu priedi vienkārši nolauž. Lai tā nenotiktu, lielākai priedītei uz stumbra var smērēt planskidu. Dārzos stumbru aizsardzībai izmanto arī dažādus cilindrus un sietus. Tikai jāatceras viena lieta – tos nedrīkst piespiest cieši pie stumbra, un katru gadu pavasarī aizsargs jāatlaiž vai jānoņem un rudenī jāliek no jauna.

    Ja aizsargcilindru apliek pārāk sīkam kociņam ar vāju stumbru, kas nav nostiprināts ar mietiņiem, stumbrs var deformēties.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē