Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārzkopju amatieru vidū par šo dārzkopības veidu strauji pieaug interese. It sevišķi tas pievelk gados un garā jaunos, kuriem nav dārza, bet patīk augi. Vai arī tos, kurus kaitina zemes rakšana, ravēšana un kūtsmēsli.
Kas tas īsti ir?
Vārds hidroponika ir cēlies no grieķu valodas, apvienojot hidro (ūdens) un ponos (darbs). Tā ir audzēšanas metode, kurā netiek izmantota dabiskā augsne, bet to aizstāj ar dažādiem substrātiem (vai pat iztiek bez tiem), un visus augšanai nepieciešamos barības elementus augi saņem no barības šķīduma. Būtībā ikviens, kam ir telpaugi, izmanto šo metodi. Jā, jā, arī tad, ja puķupods ir piepildīts ar zemi no kurmju rakumiem un mājas svētība tiek laistīta ar krāna ūdeni vien, tā ir hidroponika. Nu, vismaz normatīvo aktu, kuri regulē bioloģisko lauksaimniecību, izpratnē.
Savukārt praksē par hidroponiku uzskata audzēšanu substrātos, laistot ar minerālmēslu šķīdumu.
Sākumā šo metodi izmantoja pētnieki, lai labāk izprastu augu barošanās procesus, bet vēlāk noskaidrojās, ka tā var audzēt gandrīz visus augus arī bagātīgas ražas nolūkos. Izrādās, pateicoties precīzai mēslošanai un nodrošinot labākus mikroklimata apstākļus, ir iespējams iegūt agrīnāku un augstāku ražu pat mājas apstākļos. Tieši tāpēc Latvijā jau vairāk nekā 20 gadu hidroponika tiek izmantota visās siltumnīcu lielsaimniecībās, no kurām mēs lielveikalos iegādājamies tomātus, gurķīšus un lapu salātus, bet ir arī audzētāji amatieri.
Nereti šī metode aizrauj akvāriju turētājus – sākumā viņi audzē dažādus augus kā biofiltrus, līdz nonāk pie domas, ka grib iegūt arī kādu tomātu, gurķi vai dilli. Un tad jau āķis ir lūpā! Vēl bieži vien ar hidroponiku aizraujas vīri, kam Dievs iedalījis prasmīgas rokas un kuriem patīk pašiem radīt dažādas audzēšanas sistēmas.
Ko tā var audzēt?
Gandrīz visus augus. Kāds pazīstams amatieris Krievijā ir veiksmīgi izlolojis ābelīti un kartupeļus. Nīderlandē, Vageningenas Universitātes siltumnīcās, hidroponikā audzē pat banānus (ne jau tāpat vien, bet pētot iespējas izglābt tos no bīstamās slimības, kas apdraud banānu ražošanu visā pasaulē). ASV kāda liellopu audzēšanas saimniecība nesen uzbūvēja lielu hidroponikas fermu, lai audzētu zaļbarību jauniem teļiem. Visvairāk un visbiežāk šīs metodes amatieri audzē salātus un citus lapu dārzeņus, tomātus un gurķus, sīvās paprikas un zemenes. Skaidrs, ka mājas apstākļos ir piemērotāki zema auguma augi, kas neaizņem daudz vietas. Arī kabačus, ķirbjus un arbūzus var izaudzēt hidroponikā, bet ne jau istabā.
Ar kuriem augiem startēt iesācējam? Ja papildapgaismojums nav pieejams, bet zaļie īkšķi niez izmēģināt hidroponiku, drošāk sākt ar kādu gaismas trūkuma izturīgāku augu, un tādi ir mūsu izplatītākie telpaugi, piemēram, pelargonijas vai balzamīnes. Ar dabisko apgaismojumu uz palodzes dažkārt iztiek arī sīvās paprikas – no praktiskās hidroponikas amatieru pieredzes ir zināms, ka tieši tās visbiežāk ir pirmie eksperimentālie trusīši. Ja apgaismojums ir pieejams, vajadzētu sākt ar kādu no ātri augošām sugām, piemēram, salātiem, dillēm vai redīsiem. Kad kaut cik liela pieredze jau uzkrāta, var mēģināt audzēt tomātus un gurķus. Jāņem vērā, ka tomāti ir ļoti izturīgi augi un piedod audzētāju kļūdas. Pilnīgi piebeigt tomātu ir grūti pat pētniekiem.
