Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Pateicoties mīlestībai pret dārzu, Antra pirms septiņiem gadiem ieguvusi arī dārznieces izglītību.
- Dārza platība – 2441 m2, augsne – jūrmalas smilts, ielabota.
- Antras praktiskā atziņa: «Tā kā teritorija ir liela, visu nemēsloju – tikai rozes un atsevišķus augus, kam tas vajadzīgs.»
- «Dārzā vienmēr var atrast, ko darīt, tāpēc apzināti atrodu laiku nedarīt neko. Pasēdēt, pavērot, padomāt un pasapņot.»
Pilsētas bērns par dārznieci
«Kad pirms divdesmit diviem gadiem sākām būvēt māju, dārza te nebija. Es biju īsta pilsētniece, par dārza darbiem un augiem nebija nekādas saprašanas, tāpēc, kad māja bija gatava, par pagalma iekārtošanu manas domas bija apmēram šādas – iesēsim zālienu un kaut kur varbūt kādu rozi iestādīšu,» stāsta Antra.
Tolaik viņai pat sapņos nerādījās, ka dārza būšanu tik ļoti iemīlēs un ar laiku vēl izmācīsies par profesionālu dārznieci. Bet tā notika! «Kad dārza ierīkošanas speciālisti mums piedāvāja dārza projektu, es uzreiz visā iesaistījos – braucu līdzi pēc stādiem, skatījos, ko un kā dārznieks dara… Drīz vien jau pati sāku iedziļināties, lasīju rakstus par dārzkopību, uzzināju, kā sauc augus.»
Daudzi, kas tagad atbrauc ciemos uz mūsu dārzu, netic, ka sākumā es jaucu egles ar priedēm. Bet nekādas koķetērijas, tā patiešām bija.
Pirms septiņiem gadiem Antra pabeidza Bulduru dārzkopības vidusskolu un lepojas ar dārznieces diplomu: «Tagad mani reizēm kaitina, ka cilvēki, runājot par augiem, pinas un putrojas dažādajos tautā iegājušos nosaukumos, piemēram, krizantēmas vai mārtiņrozes, pelargonijas vai ģerānijas… Vislabāk ir zināt latīnisko nosaukumu, tad nebūs pārpratumu. Pati esmu un citiem iesaku pievienoties dārza mīļotāju domubiedru grupām, kas atrodamas sociālajos tīklos, – tur droši var jautāt, ja kaut ko nezini, cilvēki ir atsaucīgi, starp viņiem arī profesionāli dārzkopji, kuri pēc bildes atpazīst augus, slimības, kaitēkļus… Ļoti vērtīgi.»
Ap 150 rožu
«Ja varētu no jauna izvēlēties profesiju, es droši vien kļūtu par interjera dizaineri. Taču tā nav noticis, tāpēc mēdzu teikt, ka izpaužos dārza interjerā. Man patīk iekārtot un pārkārtot, un pieļauju, ka dārzā tas ir pat interesantāk nekā mājā. Ik pa laikam kaut ko pārstādu, pamainu un ierīkoju jaunu dobi. Domāju, ka mans vīrs par šo vājību nav lielā sajūsmā, jo viņš mūsu dārzā ir zāliena pļāvējs, un, kā jau varat iedomāties, jaunas dobes rada jaunus leņķus, kurus ne vienmēr ir vienkārši skaisti appļaut,» smaidot saka Antra.
Kā kaislīgs dārznieks vispār var pārciest ziemu? «Mēdzu teikt, ka uz ziemas otro pusi man iestājas lomkas – to var labi konstatēt brīdī, kad pastiprināti klejoju pa dažādām stādaudzētavu lapām internetā. Pētu, kas kur jauns, kas interesants. Mūsdienās tas ir šķietami ērti – viena klikšķa attālumā, un viss, ko kāro, ir dabūjams pie namdurvīm. Kāpēc šķietami ērti? Jo tas ir bīstami – man sevi ļoti jātur grožos, lai nesapirktos par daudz,» atzīstas Antra un piebilst, ka lielākoties tas viņai arī itin labi izdodas – kaut ko jaunu pamēģina, bet, ja neiet, atgriežas pie pamatvērtībām, kas nepieviļ.»
Manas stabilās simpātijas cauri gadiem palikušas nemainīgas – skujkoki, rododendri, hortenzijas un rozes.
«Tās ir četras augu grupas, kurām nevaru turēties pretim.» Saimniece lēš, ka patlaban dārzā ir ap 150 rožu stādu. Rožu rezumē Antra veic sezonas beigās – ņem savus pierakstus, kur redzams, ko šogad pirkusi, ko kādam atdevusi, cik aizgājušas bojā.
«Skaitlis ap 150 ir manis pašas noteiktais limits, ceru pie tā arī turēties, lai nav par daudz. Gadās jau visādi… Pagājušajā gadā, piemēram, pasūtīju desmit jaunus stādus internetā, bet pandēmijas ierobežojumu dēļ tie pie manis no Nīderlandes atbrauca tikai pēc astoņām nedēļām. Stādi bija gandrīz beigti, tirgotāji naudu nepaņēma, bet divi no desmit stādiem tomēr izdzīvoja un ieaugās. Pārsvarā audzēju krūmrozes un floribundrozes, un pēc pieredzes varu teikt, ka parka rozes gan vairs negribētu. Savulaik biju sastādījusi ap trīsdesmit parka rožu stādu, bet, lai arī ziedēšanas laikā tās ir skaistas, pēc tam sākas grūtības – ziedi birst un pūst, apkopt krūmus dzelkšņu dēļ arī ir sarežģīti.»
Mana ģimene un citi zvēri
Tieši šis Džeralda Darela grāmatas nosaukums nāk prātā, kad Antra pastāsta par patīkamajiem un ne tik patīkamajiem dārza iemītniekiem. Cienījama vecuma zeltainais retrīvers Karamele pilnīgi noteikti ir visrāmākais zvērs, īpaši svelmainā laikā – sunim ir stipri par karstu, tāpēc viņš dienas vada, snaužot ēniņā.
«Bet mums ir vēl citi, krietni aktīvāki iemītnieki… Kurmji, žurkas, zemesvēži – visi, par kuriem mēdz teikt, ka vienā teritorijā šie kopā nedzīvo. Mūsu dārzā dzīvo gan un darās uz visām pusēm! Katru dienu jāiet apgaitā, lai redzētu, kādi posta darbi sastrādāti – pie baseina rozēm izrakņātas saknes, atkal kāda jauna ala jāpiemin, reiz pat manai smalkajai kļavas šķirnei saknes izcilāja… Vēl mūsu dārzā iedzīvojušās čūskas.»
Jā, it kā nevainīgi zalkši, bet man ir diezgan paniskas bailes no visām čūskām, turklāt mūsējais ir paliels.
«Vienu dienu izeju dārzā, skatos, zalktis rij manu zaļo vardīti pie baseina! Varonīgi viņu iztraucēju, bet pašai šermuļi pār kauliem. Citu dienu ar šausmām ieraugu, ka zalktis izgūlies saulītē uz mana lievenīša! Tagad staigāju tādās iešļūcenēs, kas skaļi plakšķ pret papēžiem, lai laikus ziņotu čūskām, ka tuvojos.
Par laimi, dārzā ir arī labie kaimiņi – šogad man ir kavalieris – strazdiņš. Laikam viņš pavasarī palicis bez pāra, tad nu izseko mani… Katru dienu sastopamies! Kur es rušinos, tur viņš arī, izeju laukā vakarā – šis priekšā, izeju naktī, arī turpat vien ir, izeju agrā rītā – kā tad, man jau velta dziesmu! (Smejas.) Un tik interesanti – līdz šim nebiju redzējusi, ka strazds dzied ne tikai piesēdis uz zara vai mājas jumta, bet arī uz zemes un pat lidojumā. Dārzs ir mans skolotājs, kas māca katru dienu. Un ne tikai par augiem un dabu, arī par dzīvi.»
Antra dara tā!
- Rudenī nogrieztos krāšņos liellapu hortenzijas (Hydrangea macrophylla) ziedus izmantoju kā pieseguma materiālu oranžērijā ziemojošajiem puķu podiem – gan praktiski, gan skaisti.
- Par vasaras puķēm uzskatītās Verbena bonariensis pēdējos divus gadus ir labi pārziemojušas dobēs bez piesegšanas. Nu jau tās var pieskaitīt ziemcietēm, vismaz Kurzemē un Latvijas vidus daļā.
- Mazās arhitektūras formas dārzā ir kā sievietei cepure – bez tās tērps neizskatās pabeigts. Man patīk japāņu akmens laternas, soliņi, pergolas, lukturi…
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
