Rudens pušķu mežonīgais skaistums

Kas der rudens pušķim?

Krāšņam pušķim der pilnīgi visas dārzā izaudzētās puķes, piemēram, dālijas, asteres, gladiolas, čīkstenes, cinnijas, un ne tikai tās.

• Zari

Kompozīcijas kuplināšanai var izmantot bērzu, sniegogu, pīlādžu, aroniju un jebkuru citu ogas ražojošu krūmu zarus un augļukoku, piemēram, ābeles vai bumbieres, zarus ar visiem auglīšiem.

• Lapas un vīteņi

Kompozīcijā glīti izskatīsies dekoratīvie kāposti, biešu, hostu, bergēniju, kreimeņu vai peoniju lapas. Lieliskas iespējas ļaut vaļu fantāzijai piedāvā vīnogu vīteņi un mežvīns, sevišķi, kad tā lapas sārtojas un ogas kļūst melnas. Ar mežvīnu var gan pagarināt kompozīciju uz leju, gan uzvīt vainagu, nostiprināt ar stieplītēm un saspraust tajā ziedus.

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

Liene Ušakova ļauj sekot līdzi savām plastiskajām operācijām

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

• Augļi un dārzeņi

Lai paspilgtinātu rudens dāsno dabu, līdz ar ziediem pušķī var likt arī augļus un dārzeņus, piemēram, nelielu burkānu vai sīpolu. Dārzeņi jāliek ar lakstiem uz leju, vislabāk – spraužot uz stieples vai kociņa.

• Smilgas, niedres, vārpas

Tās piešķirs pušķim dabiskumu. Der gan dekoratīvās, dārzā audzētās smilgas, gan ūdens tuvumā saplūktās. Ja veido kompozīciju siltos toņos, var pievienot arī labības vārpas, kas rudenī jau zeltaini dzeltenas.

• Sausie augi

Sausajiem ziediem ir kāda būtiska priekšrocība – nav jāuztraucas par ūdens mainīšanu. Pušķim var pievienot magoņu pogaļas un dzeltenās kraspēdijas un salmenes – tās arī kaltētas nezaudē košo krāsu –, ļoti dekoratīvi izskatās virši. Lai arī nereti dzirdēts, ka viršus nevajadzētu nest mājās, laiks šos aizspriedumus kliedēt. Virši pašlaik ir ļoti modē, un tos labprāt izmanto pat kāzu telpu dekorēšanai.

Zināji?

Kā labu palīgu kompozīciju veidošanā floristi iecienījuši dzīvo augu līmi. Ar to var kompozīcijā ielīmēt gan atsevišķu svaigo ziedu bez kāta, gan arī iekombinēt pie dzīvajiem ziediem kādu kaltēto. Ja līmē svaigo ziedu, svarīgi tā galiņu pilnībā nosegt ar līmi – tā palīdz noturēt ziedā mitrumu un saglabāt to svaigu vismaz divas dienas.

Kā augus kombinēt?

Kādus ziedus likt pušķī, tas ir gaumes jautājums. Bet, lūk, kas jāņem vērā! Vēl nesen par skaistu un gaumīgu uzskatīja kompozīciju, kurai ir saprotama, regulāra formā, piemēram, trīsstūra vai lodes, bet tagad ir ļoti modē wild jeb mežonīgas kompozīcijas, kas atgādina pļavā saplūktu puķu pušķi. Šādu kompozīciju vienojošais elements visbiežāk ir zaļumi, bet ziedi tajos kārtoti pa grupām, piemēram, vienā pusē dažas asteres, tad dālijas, tad saulespuķes. Pretēji ierastajam, šādu kompozīciju nav obligāti apakšpusē nostiprināt ar lielu zaļu lapu vainagu. Ja zaļumi ir ap puķēm, tiem noteikti jābūt arī starp puķēm, lai visi elementi ir organiski savijušies, nevis ziedi paši par sevi, bet lapas zem tiem kā zaļa laiva.

Ja floristikā zināšanu nav un nav arī pārliecības, ka izdosies veiksmīgi izveidot mežonīgu kompozīciju no dažādu krāsu un izmēru ziediem, drošāk izmantot ziedu grupēšanas principu: vienā vietā dzelteni ziedi, citā – rozā, bet pa vidu, piemēram, violeti. Ziedu grupas var atdalīt ar zaļiem augiem vai kādiem baltiem ziediem, jo šīs divas krāsas piestāv visam. Mežonīgo kompozīciju noteikti nevajag iepriekš cītīgi izplānot, jāuzticas izjūtai un jāļaujas procesam!

Atceries!

Ja mājās ir mazi bērni vai mājdzīvnieki, puķu kompozīcijā nedrīkst ievīt indīgus vai veselībai kaitīgus augus, piemēram, sniegogas vai kurpītes. Ja par kādu augu ir šaubas, labāk vispirms sameklēt informāciju, vai tomēr augu pušķī likt.

Kā pagarināt ziedu mūžu?

• Pirms kārtot ziedus kompozīcija, jānotīra to kāti, jo pat maza lapiņa var veicināt pūšanu un ūdens duļķošanos.
• Dažādiem ziediem patīk atšķirīga ūdens temperatūra. Piemēram, dālijas mīl karstu ūdeni, bet gladiolas tādā atvērsies ļoti ātri un ātri arī noziedēs. Ieteicams izvēlēties zelta vidusceļu un kompozīciju likt istabas temperatūras ūdenī.
• Puķu ūdens jāmaina katru dienu, turklāt vienlaikus jānoskalo kāti un jānogriež kātu gali – pirmajā reizē vairāk, visas nākamajās pa centimetram.
• Ja kāda puķe novītusi ātrāk nekā citas, svarīgi to izņemt no kompozīcijas ar visu kātu, lai nebojā ūdeni.
• Dārza ziedus nevajag censties ilgstoši uzturēt pie dzīvības, berot vāzē kādas speciālas palīgvielas. Ja ziedi novīst, prātīgāk izveidot jaunu, svaigi grieztu ziedu kompozīciju.

Mežonīgais pušķis

Veidojot kompozīciju, jāpadomā, kur tā tiks novietota un vai būs apskatāma no visām pusēm vai tikai no vienas. Ziedi jākārto atbilstoši.

Kas nepieciešams?

Limonija – gan smalkā, gan lielo ziedu –, pelašķi, gladiolas, dālijas, asteres, saulespuķes, cinnijas, smilgas, molucellas, celozijas.

Dara tā

Pušķi sāk veidot, saliekot kopā vairākus smalko ziedu limoniju kātus un dažādas smilgas. Mežonīgajam pušķim zaļumi ir ļoti svarīgi – tie piedod savvaļas šarmu. Pēc tam pievieno dažus molucellu kātus.

Atceries!

1. Ziedu kātus nedrīkst likt krustā, lai sasienot tie nesaspiežas un nepārlūst. Kompozīciju veido, ziedus liekot it kā pa spirāli.
2. Starp zaļumiem ieliek trīs gladiolas, taču nav nepieciešams turēties pie viena garuma – kāda var būt garāka, kāda īsāka.Ja izskatās, ka kompozīcija ir pārlieku zaļa, smilgu vai citu zaļumu no vidus var izvilkt, taču spraust kaut ko pa vidu gan nevajadzētu – tā var sabojāt ziedus.
3. Apkārt liek viršus – tie drīkst būt īsāki, jo viršiem ūdens nav svarīgs. Košumam pievieno arī trīs saulespuķes.
4. Tad veido vairākas ziedu grupas – cinnijas, dālijas, kraspēdijas, pelašķus. Vienā vietā pušķis veidojas sarkans, citā – rozīgs. Viena puse ir sarkanāka, otra – rozīgos toņos. Akcentam var pielikt biešu krāsas celozijas. Pušķis ik pa laikam jāpagroza un jāaplūko, vai tas no visām pusēm veidojas vienlīdz skaists.
5. Lai gladiolas neveido trīs ragus, vajag kādu savienojošo elementu, un tas būs lielo ziedu limonijas, ko iemāna starp īsākajām puķēm, mazliet paverot kātiņus. Šādi pušķis izskatās daudz apjomīgāks.
6. Noslēgumā pušķim var pievienot pīlādžu zariņus. To var darīt pat tad, kad pušķis jau sasiets. Ļoti slīpi nogriež kātiņu, lai tas ir ass, tad var viegli iespraust starp citiem augiem. Kātam nav jāsniedzas līdz ūdenim vāzē.
7. Kad kompozīcija gatava, to sasien ar speciālo floristikas lenti, lina vai džutas auklu un ieslīpi nogriež augu kātus. To darot, jāņem vērā, ka katru dienu gali būs vēl nedaudz jānogriež. Apgriešana jāveic ātri, jo minūtes laikā pēc griešanas kompozīcija jāievieto ūdenī, lai kāti nepagūst ieraut gaisa burbuli, kas pēc tam traucē augiem padzerties.

2 īpašie jautājumi

1. Vai ziedu var būt par daudz?

Nē! Plauksta pateiks priekšā, kad visa jau ir diezgan, – kompozīciju kļūst grūti noturēt.

2. Vai kompozīcijā noteikti jābūt nepāra skaita ziediem?

Tikai pamanāmākajiem ziediem jābūt nepāra skaitā, piemēram, trīs lielas gladiolas. Ja ziedus liek grupās, skaitam nav nozīmes.

Sauso ziedu pušķis

Tas priecē acis vairākas nedēļas vai pat ilgāk, turklāt kompozīciju var ielikt ne tikai vāzē, bet arī grozā, kādā toverī, dekoratīvā spainī vai uz plaukta. Tiesa, arī sausie augi nav mūžīgi, ar laiku tie kļūst bāli, samelnē vai sabirst. Piemēram, magoņu pogaļas kādā brīdī nobriest, spraugas atveras, un birst sēklas, tāpēc magones ir jāpieskata un īstajā brīdī sēklas jāizkrata. Jāatceras, ka sauso augu kompozīcijām nenāk par labu mitrums – tās var sapelēt, un tad atliks pušķi tikai izmest.

Ko žāvēt? Viršus, lodveida gomfrēnas, kraspēdijas, salmenes, arī vilkābeļu zarus – ogas saglabā skaistu sarkanu krāsu.

Pušķa veidošanā izmanto:

mazo un lielo ziedu limonijas, magones, viršus, kraspēdijas.

Dara tā:

Vispirms no dažiem sīko ziedu limoniju zariņiem izveido pamatu, tad pamīšus liek magoņu pogaļas, kraspēdijas, lielo ziedu limonijas un viršus. Kad pušķis gatavs, to nosien un galus nogriež. Var griezt taisni, jo slīpums, kas nepieciešams, lai svaigie ziedi labāk uzņemtu mitrumu, šiem augiem nav aktuāls.

Ņem vērā!

Ja sausie ziedi pirms kompozīcijas veidošanas nav izkaltēti, vāzē tie var noliekties. Tāpēc pušķi vispirms ieteicams izkaltēt, pakarot ar kātiem uz augšu. Kāti žūstot saraujas, tāpēc labāk tos nevis sasiet, bet vairākās kārtās apņemt ar gumiju. No stieples var izveidot āķi S burta veidā – tā vienu galu nostiprina starp kātiem zem gumijas, bet aiz otra piekar un ļauj izžūt.