Rudenī ievāc puķu un dārzeņu sēklas!

Dārza darbi
Liena Britāne
Liena Britāne
Anija Pelūde
Anija Pelūde
9. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Noteikti vērts turpināt vākt to augu sēklas, kas jau gadiem aug tavā dārzā un ir pārbaudīta vērtība. Šobrīd modē ir arī no vecmāmiņām mantoto sēklu lološana, tās uzskatāmas par kultūrvēsturisku mantojumu. Iesaka SANDRA STABINGE, seno sēklu vācēja, kas veido sēklu lolotāju tīklu un tautas mantojuma kultūraugu audzētāju datubāzi.

Protams, mūsdienās sēklas visplašākajā sortimentā var iegādāties veikalos, taču – vācot savā dārzā augošo augu sēklas, ilgtermiņā iegūstama stabilāka raža, jo augi laika gaitā pielāgojas katra dārza augsnei un reģiona klimatam. Pat Latvijā klimatiskie apstākļi ir atšķirīgi, piemēram, Liepājā un Daugavpilī. Reizēm gadās, ka pirmo gadu jaunpienākušais augs ir vārīgāks, bet pēc tam pielāgojas.

Nav vērts vākt sēklas no tiem augiem, uz kuru sēklu paciņas pie šķirnes nosaukuma bija atzīme F1, tas nozīmē, ka sēklas bija divu šķirņu krustojuma rezultāts – hibrīds. No šādām sēklām izaudzētie augi maz līdzinās mātesaugam.

KO vākt?

  • Vasaras puķu sēklas

Vēlams vākt sēklas no pirmajiem ziediem, jo daudzām puķēm pirmie ziedi ir spēcīgāki, tāpēc sēklas paspēj labāk nogatavoties un to ziedēšana nākamajā gadā būs labāka. Ja ziedu tūlīt pēc noziedēšanas nogriež, arī nākamie ziedi veidojas lieli, jo augam nav jātērē spēks sēklu briedināšanai. Otra metode – atzīmē izcilākos augus puķu dobē ar lentīti vai blakus iedurtu koka skaliņu un pēc tam ievāc sēklas tieši no šī zieda.

Sēklu gatavību var noteikt pēc pāksts vai pogaļas krāsas – negatavām sēklām tās ir zaļas, bet gatavām nodzeltē vai nobrūnē. Tāpat sēklu gatavību var noteikt, saspiežot sēklu starp pirkstu nagiem – ja sēklas vēl ir mīkstas, tās nav pietiekami nobriedušas.

Uzmanīgi jāskatās, lai augi, no kā vāc sēklas, ir veseli!

Protams, vispilnvērtīgāk sēklas nogatavojas tieši uz auga, daļēji tās nobriest arī pēc novākšanas. Par agru novāktas sēklas ir ar zemāku dīgtspēju, tomēr, lai izvairītos no izbiršanas, var nākties tās novākt nedaudz agrāk par vēlamo. Kvalitatīvākas sēklas būs siltā, saulainā laikā un bez nakts salnām augušām puķēm.

  • Viengadīgo dārzeņu sēklas

Vispirms svarīgi zināt, kā konkrētais dārzenis apputeksnējas – vai tas ir pašapputes vai svešapputes augs. Vislielākā iespēja iegūt augus, kas līdzīgi vecākiem, ir no pašapputes augiem, tādi ir, piemēram, tomāti un paprika, bet citiem vajag kukaiņu palīdzību – vairumam gurķu, ķirbju, kabaču.

Ja gribi ievākt sēklas no svešapputes augiem, šķirnes jāstāda ļoti tālu cita no citas – no 10 līdz pat 200 metriem, tikai tad, iespējams, iegūsi sēklas, kas dos augus ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Vērts vākt salātu, diļļu, pupiņu, zirņu, kukurūzas, ķirbju, kabaču, gurķu, tomātu sēklas.

Vajag ņemt sēklu no salāta, kurš sācis ziedēt pats pēdējais, jo, savācot sēklas no tiem, kas izzied pirmie, tu vairosi tieši šo īpašību, kas nav vēlama.

Diļļu un rukolas sēklas ievāc, kad nogatavojušās, bet nedrīkst ļaut tām izbirt uz augsnes.

Tomātam ņem sēklas no ražīgākā krūmiņa un no otrā ķekara.

Gurķiem, sākoties ziedēšanai, īpašu uzmanību pievērs ziedēšanas raksturam. Labāki ir tie eksemplāri, kuriem pārsvarā ir sievišķais ziedēšanas tips. Katrā ziņā jābrāķē augi, kuriem veidojas tikai vīrišķie (tukšie) ziedi. Augus brāķē arī pēc augļu formas, virsmas (rupjas vai sīkas kārpiņas) un mizas krāsas (vienmērīgi zaļa vai ar svītrām).

Pirmos sēklas augļus (sēkliniekus) atstāj 6. vai 7. lapas žāklē, katrā pa vienam. Sēkliniekus vāc, kad augļi kļuvuši pilnīgi dzelteni, vēl 10–14 dienas nogatavini telpā un tad izņem sēklas. Augļus pārgriez gareniski, sēklas kameras saturu izlaid bļodā un atstāj noraudzēties 1–3 dienas (jo ilgāk rūgst, jo labāk mazgājas). Sēklas vairākas reizes mazgā tekošā ūdenī, kamēr trauka dibenā paliek tikai tīras, pilnas sēklas. Tās žāvē, bet – nepārsniedzot 25 grādu temperatūru, citādi tās zaudē dīgtspēju.

Otrs variants: sēkliņas jāizņem no mīkstuma, uzreiz jānoskalo, lai atbrīvotu no augļa mīkstuma, un uz salvetes jānožāvē, izberot plānā kārtā. Ne tiešos saules staros!

  • Vari ievākt arī divgadīgo puķu sēklas!

Parastā kāršroze (Alcea rosea), ilggadīgā mārpuķīte (Bellis perennis), vidējā pulkstenīte (Campanula medium), čemuru jeb studentneļķe (Dianthus barbatus), purpursarkanā uzpirkstīte (Digitalis purpurea), ragainā vijolīte (Viola cornuta), deviņvīruspēks (Verbascum)… Iesēj jūlija beigās un augustā kastītē, uzliec agrotīklu. Kad puķes uzdīgst, agrotīklu noņem. Puķes izstādi dārzā, kad stādiem ir vairākas pamatlapiņas. Kad augsnes virskārta 5 cm trīs dienas ir sasalusi, vari uzlikt egļu zarus. Atkušņainā ziemā, kad augsnes virskārta atkūst, piesegums jānoņem, lai augi neizsūt.

Kad vākt, un kā glabāt?

Visieteicamākais brīdis sēklu pogaļu un pākšu vākšanai ir pēc pulksten 10, kad nožuvusi rīta rasa, jo svarīgi ievākt sausas sēklas. Tās izžāvē plānā kārtā uz papīra, reizi pa reizei pagrozot.

Pēc tam sēklas ieber papīra maisiņā vai aploksnē. Vai – stikla burkā, ko cieši aiztaisa, jo mitrums ir lielākais sēklu ienaidnieks. Sēklu glabāšanai ļoti piemērotas ir  cepampapīra tūtiņas, jo tā ražošanā neizmanto balinošus kodinātājus. Sēklas vari ielocīt arī alumīnija folijā.

Noteikti pieraksti sēklu nosaukumu, šķirni, ievākšanas gadu un, ja zini, tad arī – kad un no kā (vai no kurām mājām) dabūji sākotnējo sēklu. Tad sēklas nepaliks par bāreņiem, bet tām būs savs stāsts. Uzglabā sausā vietā 5–12 grādu temperatūrā.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+