Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
7
-
1
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Septembra darbu minimums
- Jāgādā, lai rozēm nepietrūktu mitruma. Rudenī ne tikai rozēm, bet visiem augiem saknēm jābūt mitrām. Izkaltuši augi ziemu var nepārciest.
- Mēslo ar rudens mēslojumu.
- Kad saule vairs nesilda intensīvi un nemēdz būt karsts, ir pats labākais laiks gan jaunu rožu stādīšanai, gan veco pārstādīšanai.
Augsnes sagatavošana
Augsnes sagatavošana ir vienāda gan jauna rozes stāda stādīšanai, gan pārstādīšanai. Ideālais augsnes skābums rožu dobē ir pH 6,5–7,5. Ja augsnes ielabošanai izmanto skābu kūdru, kubikmetram kūdras jāpievieno 6–8 kilogrami krīta vai spainis pelnu, attiecīgi spainim kūdras – 60–80 gramu krīta vai 100 gramu pelnu.
Stādot jaunā vietā, jāizrok bedre un jāizpēta augsne pat metra dziļumā. Ja atklājas nevēlams augsnes slānis, piemēram, balta, neauglīga smilts, grants vai tīrs māls, tas noteikti jāizrok un bedre jāaizpilda ar rozei piemērotu augsni. Bedres apakšā aptuveni 15 centimetru dziļumā ieber oļus, akmentiņus vai granti. Protams, drenāžas kārta var būt arī mazliet plānāka vai biezāka. Virs tās iepilda auglīgu augsni, vienalga, kādās proporcijās tajā būs velēnu zeme, komposta zeme, auglīgā dārza augsne, kūdra, bet svarīgi, lai rozes stāda bedrē nebūtu apakšējo, neauglīgo slāņu zemes. Pašā bedres apakšā – tā, lai saknes tiem nepieskaras, – var iebērt arī kādu spaini pārstrādājušos kūtsmēslu. Kad bedre gatava, tajā ielej un ļauj iesūkties pāris kannām ūdens – tad rozes saknēm mitruma pietiks līdz pašam rudenim.
Augsne rozei – kārtu pa kārtai
- Izrokam 80 centimetru līdz metru dziļu bedri.
- Apakšējā kārta – bedres apakšā jāiepilda 15–20 centimetru drenāžas kārta, kas novadīs lieko mitrumu: oļi, akmentiņi, grants, keramzīts, ķieģeļu vai māla podu lauskas.
- Viduskārta – 50–60 centimetru bieza auglīgas augsnes kārta.
- Virsējā kārta – augšējos 15–20 centimetros var uzbērt nabadzīgo augsni, kas tika izrakta no bedres apakšas. Stādot rozi, tā atradīsies virs sakņu zonas. Neauglīgajā augsnē būs potcelms, potes vieta un pati apakšējā dzinumu daļa.
Ņem vērā! Jāgādā, lai pirms rudens mēslošanas augsne dobē būtu mitra, un arī pēc mēslošanas rozes jāaplaista.
Sagatavošana pārstādīšanai
Pārstādīt var arī itin cienījama vecuma – piecus un pat desmit gadus vecu – rožu krūmu. Pārstādīšanai vispiemērotākā ir vēsa un mākoņaina diena. Pirms vai pēc izrakšanas – kā ērtāk – rožu krūmam apgriež zarus. Mazā auguma rozes – tējhibrīdrozes, floribundrozes, miniatūrrozes –, kuras zied uz jaunajiem kārtējā gada dzinumiem, apgriež zemu, 10–15 centimetru augstumā.
Lielajām – krūmu, angļu, vīteņrozēm – jāatstāj puse no augstuma vai sliktākajā gadījumā vismaz 30–50 centimetru, jo tās nākamajā gadā daudz bagātāk un krāšņāk ziedēs, ja būs palikusi kaut daļa no vecajiem dzinumiem.
Ja pārstāda vēlāk – pat oktobra beigās – dažreiz iespējams vecos dzinumus saglabāt pat visā garumā.
Arī vēlu pārstādīta roze paspēj labi ieaugties, jo tās saknes darbojas, kamēr vien augsnes temperatūra nav noslīdējusi zem plus pieciem grādiem. Bet plus pieci grādi augsnē nereti ir vēl tad, kad gaisa temperatūra jau ir ap nulli – zeme atdziest lēnām. Ja garos zarus pieliec un tie pārziemo, nākamajā gadā vīteņroze vai krūmu roze zied, pārstādīšanas dēļ nezaudējot neko no sava krāšņuma. Septembrī, kad vēl ir diezgan silts, diezin vai roze izturēs pārstādīšanu līdz ar visiem garajiem zariem.
Apkārt krūmam atrok augsni, un saknes 35–40 centimetru dziļumā droši var apcirst – lai roze ieaugtos jaunajā vietā, ar to pilnīgi pietiks. Rozi izceļ no vecās vietas un uzreiz pārnes uz jauno.
Stādīšana
Sagatavotajā augsnē izrok stādāmo bedri aptuveni pusotras lāpstas dziļumā, jo vismaz trīsdesmit centimetrus vajadzēs rozes saknēm un 15–20 centimetru – stumbra daļai, kas atradīsies zem zemes. Bedre nedrīkst būt par mazu, lai sakņu galiem nevajadzētu atliekties.
Jaunu rozi stāda tā, lai potes vieta atrastos plaukstas platumu zem augsnes virskārtas, vecu rozi pārstādot (ja vien tā iepriekš bijusi iestādīta pareizi) – tikpat dziļi kā iepriekš. Stādot ar vienu roku pietur stādu stāvus bedres vidū un ar otru pakāpeniski no visām pusēm pierauš zemi, lai tā aizpildītu visas brīvās vietas starp saknēm, bet pašas saknes sniegtos uz leju. Vai arī – viens cilvēks pietur stādu un otrs ar lāpstu pieber augsni.
Kad bedre piepildīta, augsni ap stādu piespiež ar kāju, lai pie saknēm nepaliek gaiss, un krietni aplaista – pāris spaiņu uz stādu.
Apkārt pārstādītājai rozei apsprauž lapotus zarus, lai saulainās dienās tie sniegtu paēnu, pasargātu no izžūšanas un roze labāk ieaugtos. Vislabāk der zari ar palielām lapām – ceriņi, kļavas. Apmēram reizi nedēļā, kad lapas sažuvušas, zari jānomaina ar jauniem. Saspraustos žagarus var arī apņemt ar agrotīklu, lai rozi nekarsē saule. Un arvien jāatceras to aplaistīt un aprasināt, līdz ieaugusies.
Rudens mēslošana
Ideālā gadījumā rudens mēslojums nesatur pilnīgi nemaz slāpekļa, pamata barības elementu slāpekļa, fosfora un kālija (NPK) attiecība tajā ir 0:14:24. Sliktākajā gadījumā slāpekļa daļa var būt arī trīs vai četri (tieši šādu mēslojumu visbiežāk var nopirkt veikalā). Rožu dobē izkaisa 40 gramu mēslojuma uz kvadrātmetru un viegli ierušina augsnē. Tas būtu aptuveni sauja mēslojuma katram pirmā un otrā gada stādam, un divas trīs saujas vecākiem krūmiem.
Jāraugās, lai pirms mēslošanas augsne būtu mitra, un arī pēc mēslošanas vairākas reizes bagātīgi jālaista – lai mēslojums izšķīst un barības vielas nonāk dziļumā pie mazajām saknītēm, kas spēj tās uzņemt.
