Riekstu lietus rudenī

Rieksti
Agnese Ģērmane
29. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis un no publicitātes materiāliem
Jā, tas ir iespējams! Kā? Lolojot un pareizi barojot lazdu, jo vasarzaļais krūms ar augļiem aplaimos tikai to saimnieku, kurš izrādīs tam pienācīgu uzmanību un rūpes. Konsultē Dr. biol. Alfreds Ripa, Nacionālā botāniskā dārza Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļas vadītājs

Tas, cik daudz augļu krūmam ienāksies, atkarīgs no laika apstākļiem pavasarī. Lazdas zied ļoti agri – jau marta beigās. Un, ja šajā laikā ir ļoti auksts, tad vīrišķie krūma ziedi – spurdzes – izsalst. Savukārt sievišķie ziedi ir sīki un paslēpušies lapu žāklēs, tāpēc salā necieš.

Latvijā lazdām augt patīk – klimats ir piemērots, lai tās, pareizi koptas un barotas, vasaras beigās un rudens sākumā (tieši atvasaras laikā) dotu labu riekstu ražu. Tiesa, kuru gadu lielāku, kuru – mazāku…

Labākās šķirnes tepat no Latvijas

Lazda ir Latvijā zināmākais riekstu krūms. Tas pie mums jūtas labi, arī īpaši prasīgs pret augšanas apstākļiem nav. Vai tad mežos, mežmalās, pļavās un citviet reti redzētas lazdas, kas augumā sasniedz teju piecus metrus? Tā ir parastā lazda (Corylus avellana), kas, lai gan izplatīta un dod riekstus, ir mazāk vērtīga par cilvēku radītām šķirnēm.

Selekcionētās šķirnes pārsvarā ir no Lamberta (saukta arī par dižaugļu) lazdu (Corylus maxima) un Pontija lazdu (Corylus pontica) sugām. Latvijā pārsvarā nopērkamas Krievijā, Eiropā un tepat pie mums selekcionētās šķirnes, no kurām izturīgākās ir tieši mūsu selekcionāru radītās. Sešas labas šķirnes ir Pēterim Upītim, no kura izcilākā ir ‘U-11408’. Rūdolfa Akera fondā ir trīs šķirnes, priekšplānā no tām – ‘Akera 5’. Arī Jānis Gavars parūpējies, lai mums būtu pašiem savas lazdu šķirnes. Viņa fondā ir četras, labākā no tām – ‘Gavara 5’.

Krievijā selekcionētās šķirnes, tādas kā ‘Krasnaja Smoļina’, ‘Moskovskij rubin’, ‘Perveņec’, ‘Pamjatj Jablokova’ veidotas no parastās lazdas, tāpēc rieksti ir tādi paši kā meženim – tikai pusotra centimetra gari. Plašs sortiments ir Rietumeiropas šķirnēm, no kurām izcilākās ir ‘Cosford’, ‘Roma’, ‘Halles milzu’, ‘Syrena’.

Lazdas lielākais ienaidnieks

Kaitēkļu un slimību lazdām tikpat kā nav. Reizēm var piemesties miltrasa, tad augļi kļūst melni vai pelēki. Ja tā notiek, var apstrādāt ar jebkuru fungicīdu, kas nopērkams veikalos (piemēram, ar Čempionu). Var lietot arī veco labo Bordo šķīdumu, kas ir nemainīgi labs ierocis jebkura dārznieka klāstā. Tomēr šī kaite lazdām piemetas ļoti reti un tikai īpaši nepiemērotos apstākļos.

Lielāko skādi rada riekstu smecernieks jeb riekstu dūrējs.

Pavasarī tas ar savu zāģītim līdzīgo snuķi pārzāģē rieksta čaumalu un iedēj riekstā olu. Kāpurs izšķiļas un izēd kodolu. Kad tas apēsts, izgraužas no rieksta atkal ārā un dodas uz ziemas miegu augsnē, lai nākamajā pavasarī radītu jaunu paaudzi, kas turpinās postījumus. Sekas labi var manīt tieši augustā, kad visa zeme nosēta saēstām riekstu čaulām. Cīnīties ar smecerniekiem var divējādi: jāsalasa visi bojātie, izgrauztie rieksti un jāsadedzina vai dziļi jo dziļi jāaprok. Profilaksei derētu ap lazdu uzirdināt augsni, lai izrušinātu nelielās vaboles, kas jau paspējušas ierausties migā.

Stāds ir! Augsne ir. Kā stādīt?

  • Lazdu nekad nestāda vienu, jo, lai riekstu raža būtu bagātīga, tai vajag apputeksnētāju. Vislabāk, ja stāda dažādu šķirņu lazdas un nevis divas vai trīs, bet pat četras un piecas. Tad krūmi savstarpēji apputeksnējas, un, ja apputeksnēšana notiek bagātīgi, tikpat bagātīgi ar riekstu čemuriem rudens pusē būs zari.
  • Ja stāda patsakņus, tad jālūko, lai neapbērtu sakņu kakliņu, jo tad lazda augs krietni lēnāk, nekā tai pienāktos. Savukārt potētie stādi gan jāstāda tik dziļi, lai potes vieta būtu zem zemes. Tas tāpēc, lai no potētās vietas iznāktu jaunas saknes, un mežeņa sakni, uz kura uzpotēta šķirne, varētu nogriezt. Pretējā gadījumā tas dzīs jaunus dzinumus.
  • Lai arī lazda ir gana ēncietīga, stipri noēnotā vietā tā riekstus neražos, tāpēc nestādi to dārza tumšākajā vietā. Tomēr arī pilnīgi atklāta vieta nederēs – spožā saulē lazda var apdegt.
  • Lazdas jāapgriež tā, lai veidotos sānzari. Un tas savukārt nozīmē, ka lazda nestiepsies garumā, bet kuplumā. Tāpēc, nestādi lazdas citu citai cieši blakus, ievēro atstarpi – pietiks ar 3–4 metriem.

Trīs pamatlikumi labai lazdu ražai

  • Izvēlies pareizo šķirni!

Ja pavasaris auksts, vīrišķie ziedi nosalst, tāpēc jāstāda tādas lazdas, kuras ir izturīgas pat ļoti aukstos pavasaros. Ja stāda Eiropā selekcionētās lazdas, kas ir mazāk izturīgas pret aukstiem laika apstākļiem, piemēram, ‘Cosford’, ‘Mogul’, ‘Gustav’s Zellernuss’, tad blakus vajag stādīt izturīgākas lazdas, kuru ziedpumpuri pavasarī neizsals. Tādas ir Latvijā selekcionētās, piemēram, ‘Gavara 5’, ‘Akera 4’, ‘U 11408’.

  • Mēslo atbildīgi!

Lai kāda lazdu šķirne izvēlēta, tā vienmēr augs labāk un dos lielāku ražu, ja būs labi aprūpēta un pabarota. Tieši mēslošana ir ļoti svarīgs un atbildīgs posms, lai krūms augtu griezdamies, būtu veselīgs un dotu lielākos un garšīgākos augļus.

Pirmā mēslošana notiek jau stādot. Sagatavotajā bedrē ar kūtsmēsliem pievieno 50–60 g amonija nitrāta. Sajauc 100 g superfosfāta un 50–60 g kālija hlorīda un arī lej iekšā bedrē. Ja augsne stādīšanas bedrē ielabota, tad gada laikā lazda pastiepsies par metru un trīs gadus tā nebūs papildus jāmēslo.

Otrā mēslošanas reize ir pēc aptuveni četriem gadiem, kad krūms jau ir pastiepies 2–3 m augstumā un kārtīgi iesakņojies. Tad virspusē, uz lazdas saknēm, var uzlikt trūdzemi vai satrūdējušus kūtsmēslus un pamēslot jau bagātīgāk: uz apdobi var likt 500 g pilnmēslojuma (NPK), kurā ir visi vajadzīgie mikroelementi. Jāskatās, lai slāpeklis ir apmēram 10–12%, superfosfāts 15–16%, bet kālija var būt vairāk.

Trešā mēslošanas reize ir piektā augšanas gada pavasarī.  Nelielam krūmam var dot 200 g amonija nitrāta, 100 g superfosfāta, un tā turpināt ik pavasari, jo lazda jāmēslo katru gadu.

! Organiskie mēsli jādod ne biežāk kā ik pēc 3–4 gadiem! Tātad, ja ceturtajā lazdas augšanas gadā to mēslo ar trūdzemi vai satrūdējušiem kūtsmēsliem, tad nākamā šādas mēslošanas reize var būt tikai 8.–9. gadā.

Lazdām vajag neitrālu augsni, tāpēc krūmiem piemēroti neitrāli mēslošanas līdzekļi.

  • Saīsini skeletdzinumus!

Augļu čemuri lazdām veidojas uz sānzariem. To spēcīgu augšanu var panākt, ja garos skeletdzinumus saīsina par 1/3, jo tad krūms dzīs daudz jaunu sānzaru, uz kuriem tad arī veidosies riekstu čemuri. Nebaidies izgriezt un saīsināt skeletdzinumus, jo pieaugušai lazdai to jābūt 5–7, ne vairāk. Labāk, lai lazda kuplo ar augļzariem, nekā stiepjas garumā (lazda var izaugt pat 5–7 metrus gara!). No skeletzariem jēgas nekādas – tie tikai izstīdzē, bet ražu neienes. Vislabāk zarus krūmam apgriezt martā, pirms sākas apputeksnēšanās. Ja redzi aizlauztus, vecus un vārgus zarus, izgriez arī tos.

Kas lazdās vērtīgs?

Rieksti satur daudz vērtīgu vielu, tostarp ap 60 dažādu eļļu, kas ir īpaši vērtīgas vīriešu potences uzlabošanai, kā arī vecākiem cilvēkiem gremošanas sakārtošanai. Bet pārspīlēt nevajag – sauja lazdu riekstu dienā ir pilnīgi pietiekami. Ja riekstus grūti sakošļāt, tos var samalt un samaisīt, piemēram, ar krējumu.

No meža dārzā?

Tuvējā mežmalā aug skaista, lekna lazda, zem kuras visa zeme piebirusi gataviem riekstiem, kas paši sprāgst ārā no čemuru brunčiem! Skaidrs, ka savā dārzā arī tādu gribas, tikai, kā saka lazdu eksperts Alfreds Ripa, ir meža cūkas un ir mājas cūkas. Savā kūtī mežacūkas neviens neaudzē, un tas pats attiecas uz kultūrām. Piemēram, mežābeles dārzā arī neviens neaudzē, tikai šķirnes ābeles. Tādēļ arī lazdas no meža savā dārzā stādīt nav vērts, jo cilvēku izveidotām šķirnēm rieksti ir lielāki, kodoli pilnīgāki un raža bagātīgāka. Vienīgais, kur var noderēt parastā lazda, – veidojot dzīvžogu. Stādīšanas bedrē tad kopā ar trūdzemi vai kūtsmēsliem vēlams iebērt arī zemi no meža – vietas, kur lazda augusi.

Kādu stādu izvēlēties?

Pārdošanā ir divu veidu stādi: patsakņi, kas iegūti, pavairojot šķirnes veģetatīvi ar noliekšņiem, un potētie, kad uz savvaļas lazdas kultūršķirnes uzpotētas selekcionētās šķirnes. Savā ziņā labāki ir patsakņu stādi, jo ar potētajiem var gadīties visādi. Ja laiks auksts un pret jauno krūmu izturēsies pavirši, tad uzpotētais stumbriņš var aiziet bojā un sāks augt savvaļas sugas dzinumi. Tādējādi nopirktā suga būs pazaudēta, un tās vietā izaugs mazāk vērtīgais meženis.

Kad izvēlies stādu, skaties, lai tas būtu jau ap pusmetru garš un pēc skata veselīgs. Augumā mazāki stādi nav slikti un arī ieaugs, bet ar tādiem var būt lielāka auklēšanās.

Labs stāds!

Atstāj nākamā gada pirkumam!

Kur meklēt lazdu stādus?

Latvijā ir vairākas vietas, kur var iegādāties lazdu stādus: Arumi (Tīraine, Mārupes novads), Baltezers (Sabīņi, Ādažu novads), Blīdene (Blīdene, Brocēnu novads), Nacionālais botāniskais dārzs (Salaspils), Pūres dārzkopības izmēģinājuma stacija (Pūre, Tukuma novads), Sakstagals (Āboliņa mājas, Pedeļu ciems, Sakstagala pagasts), Kalsnavas arborētums (Jaunkalsnava, Madonas novads), Zaļenieki (Jelgavas novadā), Lēpes (Garkalnes novadā).

Tieši tagad ir labākais lazdu stādīšanas laiks! Bet, ja nokavēts, to var darīt arī pavasarī.

Stādu izlase

Dekoratīvas lazdas, kas labi izskatīsies dzīvžogos

‘Syrena’. Neliela auguma lazda, augstums un platums līdz 2,5 m. Lapas tumši sarkanīgas, purpura.

‘Aurea’. Izaug līdz 5 m. Lapas dzeltenas, zaļgandzeltenas. Iecienīta šķirne dzīvžogiem.

‘Laciniata’. Augstumā un platumā var sasniegt 5 m. Lapas lielas, zaļas, pēc formas atgādina izkāmējušas, smalkas kļavu lapas.

Ražīgas šķirnes, izturīgas pat pret lielu salu

‘U11408’. Rieksti olveida, samērā lieli (2,2–2,4 cm), čaula plāna. Ļoti ražīga šķirne, ķekarā līdz četriem riekstiem. Viena no visvairāk pieprasītajām šķirnēm Latvijā.

‘Akera 5’. Rieksti lieli (2,2–2,5 cm), čaula plāna, labi pildīts. Kodols aromātisks.

‘Gavara 5’. Rieksti lieli (2,2–2,4 cm), olveida, čaula plāna, pildīti. Ražo ļoti bagātīgi.

Lieli rieksti ar aromātisku kodolu

‘Cosford’. Rieksti lieli, cilindriski, gari (2,5–2,6 cm). Čaula plāna, labi pildīti. Kodols aromātisks. Ķekarā trīs četri rieksti.

‘Mogul – Nuss’. Rieksti lieli, olveida. Aug pa vienam riekstam, ļoti retos gadījumos ķekarā pa divi.

‘Vanaga’. Rieksti lieli (2,4–2,6 cm), plakani un iegareni, čaula plāna, kodols liels, aromātisks un garšīgs. Čemurā aug pa vienam vai līdz četriem.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+