• Petūnijas — spēks un krāsu sprādziens

    Praktiski padomi
    Ilze Klapere
    Ilze Klapere
    6. maijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Šīm vasaras puķēm piemīt gan spars, gan izskats – petūnijas ir skaisti ziedošas un arī raženi augošas. Teju ne ar vienu citu vasaras puķi nevar panākt tādu ziedēšanas efektu! Konsultē AIVARS PRESŅIKOVS, dārzeņkopis, SIA Ir vadītājs.

    Šķirņu grupu petūnijām tiešām ir daudz, tāpēc šoreiz akcentēsim tikai populārākās no tām. Pēc principa – kas svarīgs dārza saimniekam: viens grib, lai puķes zied kā trakas; otrs vēlas tikai ar nokareniem dzinumiem; trešajam svarīgākā ir ziedu krāsa, bet vēl kādam – ka tikai smaržo!

    Labākais ir tas, ka petūnijas spēj apmierināt visas minētās vēlmes un vēl vismaz tikpat citu. Ir šķirnes gan ar nokareniem, gan stāviem dzinumiem un arī tādiem – tā, pa vidam. Krāsu gamma ir ļoti plaša – no dažādu nokrāsu baltām līdz violetām un pilnīgi melnām. Ar smalku tumšākas krāsas tīklojumu, ar spilgtām svītrām, ar maigām toņu pārejām… Ak, jā, protams, ir arī rozā, sarkanās un dzeltenās! Pildītas? Lūdzu!

    Vārdu sakot, atrast īsto petūniju tieši savam dārzam vai balkonam nav problēmu – var pieskaņot gan krāsu, gan formu. Drīzāk problemātiski ir izvēlēties tad, ja gribas vienkārši petūniju. Kuru ņemt, ja visas tik skaistas?

    Surfīnijas un sangunas

    Šīs abas ir populārākās petūniju šķirņu grupas – attiecīgais grupas nosaukums parasti minēts pirms šķirnes nosaukuma, piemēram, Surfinia 'Pink Veined’ vai Sanguna 'Red’.

    Surfīnijtipa šķirņu grupas petūnijas ir tās, kas veido nokarenus dzinumus. Ziedi veidojas dzinumu galos, tāpēc šīs grupas petūnijas ir īpaši pieprasītas, ja vajag skaisti ziedošu, nokarenu puķi, piemēram, balkona kastē vai iekarināmā podā.

    Otra populāra petūniju šķirņu grupa ir Sanguna – tās nav tik nokarenas, drīzāk veido kuplu vainagu un arī zied ļoti krāšņi.

    Ņem vērā! Ja vēlies smaržīgu petūniju, meklē šķirnes ar ziediem zilajā vai violetajā krāsu gammā – tās gandrīz visas jauki smaržo!

    Bieži jau pēc stāda var noteikt, vai petūnijas nokarāsies vai izaugs tādas, kas vairāk piemērotas podiem kā vāzēm, ko var likt arī uz galda. Tāpat, izvēloties šķirnes, jāzina, ka tām var atšķirties prasības. To var noteikti, piemēram, lapojuma veids – jārēķinās, ka augi ar plānākām lapiņām karstākā laikā žūs ātrāk nekā citi.

    Visnotaļ interesanta un krāšņa šķirņu grupa ir Crazytunia. Tās ir petūnijas spilgtās un neparastās krāsās, ar drosmīgiem krāsu salikumiem. Samtaini melnas, koši svītrainas, vārdu sakot, diezgan trakas!

    Kāds ir veselīgs stāds?

    1. Lapojumam jābūt veselīgam, zaļam. Dzeltenīgi dzinumi, nodzeltējušas lapas – nē, tas nav labi!
    2. Ja lapojums ir veselīgs, lielākoties arī saknes ir skaistas. Tomēr, ja māc šaubas, tās var apskatīt, pavelkot stādu no podiņa laukā. Attēlā redzamajam stādam saknes ir baltas, skaistas un to ir daudz – viss kārtībā.
    3. Tirdzniecībā esošie stādi vēl krietni augs. Pēc kāda laika petūnijas stāds jāpārstāda lielākā traukā, lai augs var izvērsties.

    Nestādi par biezu!

    Petūnijas ir ļoti audzelīgas puķes, tāpēc, stādot vēl nelielus stādus balkona kastēs vai lielākos iekaramos podos, jāparedz attālums, kur puķei izplesties. Nereti iesācējiem gadās tā: gribas, lai ir skaisti un krāšņi uzreiz, tāpēc sastāda vienā traukā par daudz un par biezu…

    Labāk un pareizāk ir paciesties pāris nedēļu, bet pēc tam priecāties ilgāk! Īpaši svarīgi tas ir tad, ja petūnijas iecerēts stādīt kopā ar citām vasaras puķēm. Jāņem vērā, ka petūnijas ir ātraudzīgas un savu teritoriju iekaro pārliecinoši, tāpēc vai nu rūpīgi jāizvēlas tām kaimiņos augošie augi (tiem jābūt tikpat spēcīgiem!), vai – un tas būs drošāk – jāstāda kopā ar citu krāsu petūnijām, lai spēku samērs ir vienāds.

    Substrāts, laistīšana un mēslošana

    Piemērotākais kūdras substrāts jāmeklē pēc norādēm uz iepakojuma – proti, tāds, kas domāts podu puķēm vai nokarenajām podu puķēm (apzīmē ar PP vai NPP). Gatavojot substrātu pašiem, labāk, lai tas ir rupjāks, apmēram 20–40 milimetru frakcijā. Vēlama arī māla piedeva, lai mitrums ilgāk podā noturas.

    Petūnijas ir prasīgas pēc mitruma – kā nu ne, jo krāšņā ziedēšana prasa spēku! Ja petūnijas karstumā noļūk pavisam, var gadīties, ka atgūties puķei neizdosies, tāpēc līdz šādai stadijai nevajadzētu nonākt. Katrā laistīšanas reizē vēlams arī kompleksais mēslojums ar NPK un minerālvielām, visērtāk to ir pievienot laistāmajam ūdenim. Var sagatavot lielāka tilpuma trauku ar laistāmo ūdeni, kurā jau izšķīdināts kompleksais mēslojums (1 tējkarote uz 5 litriem), – šādi būs ērtāk gan dozēt mēslojumu, gan arī varēs ietaupīt laiku.

    Vēlamais skābums laistāmajam ūdenim ir pH 5,5, tātad petūnijām patīk skābāka reakcija.

    Ik pēc laika petūnijām vajadzīgs arī kalcija nitrāts, apmēram reizi nedēļā. Kalcija nitrātu, tāpat kā komplekso mēslojumu, pievieno laistāmajam ūdenim. Tiesa, tas ūdeni vērtīs sārmaināku, tāpēc jārīkojas pamīšus – kompleksais mēslojums, kas paskābina ūdeni, tad reizi nedēļā kalcija nitrāts, tad atkal kompleksais mēslojums.

    Apdraud neīstā miltrasa

    Vasaras vidū, biežāk ap jūlija beigu pusi, ja ir ilgākas lietavas un nav vēja, petūnijas apdraud neīstā miltrasa. Ja laikus nenomiglo, puķes ar šo slimību bieži vien netiek galā un aiziet bojā. Tāpēc, sākoties nelabvēlīgiem laika apstākļiem, petūnijas jānomiglo ar preparātu Pegazs.

    Ideāli būtu, ja paspētu nomiglot dienu pirms neīstās miltrasas parādīšanās, bet to, protams, nevar vienmēr paredzēt. Atliek paļauties uz izjūtu un vērot laika apstākļus. Pegazs ir sistēmu preparāts, tas nozīmē, ka nomiglotais augs būs aizsargāts 2–3 nedēļas.

    2 izplatīti mīti par petūnijām

    1. Nemitīgi jānolasa vecie ziedi. Jā, tas ir mīts, kas tautā dzīvs kopš senākiem laikiem, kad petūnijas audzēja no sēklām. Tolaik gan tas nebija nekāds mīts, tā patiešām bija – lai petūnija krāšņi ziedētu, nevis atdotu spēkus sēklu briedināšanai, tai vajadzēja regulāri noņemt (pareizāk sakot, izkniebt) noziedējušos ziedus. Tagad šķirnes izveidotas tā, ka nav jātērē laiks ziedu nolasīšanai – ja nu vienīgi tad, kad traucē smukumam.
    2. Jāgalotņo, citādi nezarosies. Arī šis mīts nav gluži mīts, bet saistīts ar šķirnēm, kuras audzētas no sēklām un tāpēc bez galotņošanas neveido kuplus dzinumus. Jaunās šķirnes, kas audzētas no spraudeņiem, gan veido augumu, gan čakli zarojas, tātad tiek galā pašas.

      Izmēģini šīs šķirnes

      • 'Twilight Lime’ – ir ļaudis, kuriem šis krāsu salikums šķiet netīrs, bet ir arī jūsmotāji, kas novērtē smalkās toņu nianses. Katrā ziņā interesanta šķirne.
      • 'Capuccino’ – izsmalcināts tonis, patiešām raisa asociācijas ar kapučīno un rīvētu šokolādi.
      • 'Raspberry veined’ – ziedi spilgti rozā ar dzeltenu vidiņu. Pēc stāda formas labi var redzēt, ka šai šķirnei dzinumi nebūs nokareni.

      0 komentāri

      Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

      Pievienot komentāru

      Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

      Satura mārketings

       

      Veselība

      Vairāk

      Receptes

      Vairāk

      Personības

      Vairāk

      Skaistums un mode

      Vairāk

      Bērni

      Vairāk

      Māja un dārzs

      Vairāk

      Izklaide

      Vairāk

      Labākai dzīvei

      Vairāk

      Aktuāli

      Vairāk

      Abonē