Patiesība par hortenzijām

Puķu dobe
Ieva
Ieva
Ilze Klapere
Ilze Klapere
28. oktobris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Jānis Kairis, no Aivas Bojāres personiskā arhīva un Shutterstock
Hortenzijas reti kuru atstāj vienaldzīgu – milzīgās ziedkopas raženajos krūmos ir tik skaistas! Taču par tām dzirdēti dažādi mīti – ka hortenzijas esot cimperlīgas, ka tās smukās ziedu bumbas, kas šovasar priecēja podā uz terases, nākamgad neziedēs, ka šīs puķes slikti pārziemo… Noskaidrojam visu pa punktiem!

Hortenzijas ir dažādu sugu un lielumu krūmi, bet pie mums Latvijā pamatā zināmas četras sugas – kokveida (Hydrangea arborescens), skarainās (Hydrangea paniculata), liellapu (H. macrophylla) un zāģzoblapu jeb robainās (H. serrata) hortenzijas. Ar pirmajām divām pārziemošanas ziņā problēmu nav (tās zied uz šā gada dzinumiem), bet par abām pārējām (tās zied uz divgadīgiem dzinumiem) gan to nevar teikt – dobē visdrīzāk nepārziemos, tāpēc jāaudzē podos un jāpārziemina pagrabā.

Ziemotājas – skarainās un kokveida

Lūk, divas Latvijā vislabāk zināmās sugas, kuras mūsu dārzos lieliski pārziemo: skarainās un kokveida hortenzijas. Slimot neslimo, kukaiņi tās nebojā – brīnišķīgi augi! Kokveida ir salīdzinoši zemākas un krūmainākas, stipri dzen sānu dzinumus no sakņu atvasēm, varētu teikt arī – lien uz priekšu, tāpēc ātri var ieņemt palielu vietu. Skarainās tā nedara, krūms aug konstantā vietā, to var pat formēt un veidot kā nelielu kociņu – tiesa, tas jāsāk darīt, kamēr stāds vēl gluži jauns.

Kokveida hortenzijas ir apmēram pusotra metra augsti krūmi, zied no jūnija līdz septembrim ar lodveida ziedkopām. Ziedi tām veidojas uz jaunajiem šī gada dzinumiem. Vislabāk zināmās šķirnes ir ‘Grandiflora’ un ‘Anabelle’ (abas ar baltiem ziediem).

Skarainajām hortenzijām ir konusveida ziedi, un arī tās zied uz šī gada dzinumiem. Pat, ja krūms apsalst, tik un tā teicami ataug un zied katru gadu. Skarainās hortenzijas var grupēt pēc augumiem: zemās (līdz metram), vidējās (1,20–1,50 m) un augstās (līdz pat 3 metriem). Šobrīd Latvijā ir zināmi vairāki desmiti šķirņu. Skaistākās un populārākās šķirnes:

  • ‘Vanilla Fraise’, uz rudens pusi ziedi ļoti glīti krāsojas, un ziedkopā ir tikai pilnie jeb sterilie ziedi, bez fertilajiem.
  • ‘Limelight’ – ar iezaļganiem ziediem un lielām, blīvām ziedkopām.
  • ‘Pinky Winky’ – arī ļoti skaista šķirne, ziedkopā ir gan sterilie ziedi (izskatās kā ziedlapiņas), gan fertilie ziedi (izskatās gaisīgāk, ne tik blīvi), un ziedu konusi iekrāsojas no balta līdz pat tumši sarkanam tonim pie ziedkopas pamatnes.
  • ‘Wim’s Red’ ir līdzīga ‘Pinky Winky’, tikai šī šķirne ir jaunāka – sākumā ziedi ir balti, tad no ziedkopas apakšas virzienā uz augšu sāk krāsoties – ir brīdis, kad ziedkopa ir pat trejkrāsaina.

Stādīšanas smalkumi

Hortenzijas labi aug gan saulē, gan noēnotā vietā. Pilnīgā ēnā gan nevajag stādīt, tad ziedēšana nebūs tik krāšņa un ziedi un lapas arī neiekrāsosies. Bet pusēnā var audzēt droši!

Galvenais ir pareizi sagatavot augsni – visām hortenzijām vajadzīga auglīga, bet – svarīgākais – gana skāba augsne (ar pH līmeni 5,5–5,7), tāpēc stādot pamataugsni ieteicams sajaukt ar skābu kūdru (attiecībā 1:1). Hortenziju stādus, kas ir konteineros, var stādīt visu sezonu, kailsakņus – tikai agri pavasarī vai vēlu rudenī pēc lapu nomešanas. Ja stādīsi šoruden, augsne jāsalaista īpaši rūpīgi, jo vasaras beigās bija ļoti sauss laiks.

Gan kokveida, gan skarainajām hortenzijām patiks mulčēšana – botāniskajā dārzā Aiva Bojāre tās mulčē ar skābu kūdru, bet var izmantot arī ar mizu mulču. Pateicoties mulčas kārtiņai, augsnē labāk saglabāsies mitrums, neaugs nezāles, ar laiku uzlabosies augsnes struktūra.

Mēslošanas ābece

Mēslo vai nu ar hortenzijām domāto speciālo mēslojumu, vai ar rododendriem paredzēto, bet var izmantot arī jebkuru citu komplekso mēslojumu. Patlaban mēslot vairs nevajag – tas pēdējo reizi jādara augusta sākumā.

Nākamgad ātras iedarbības mēslojumu hortenzijām varēs dot gan pavasarī, gan vēlāk vasarā – ik pa laikam līdz augusta sākumam. Savukārt ilgas iedarbības mēslojums hortenzijām vajadzīgs reizi sezonā – ja ir labi sagatavota augsne, ar to pilnīgi pietiek. Aiva Bojāre stāsta, ka botāniskā dārza kolekcijā hortenzijas mēslo pēc apgriešanas, kad jau sāk plaukt lapas.

Jāuzmanās ar pārmēslošanu. Ja hortenzijas pārmēslo, tās var izgāzties uz visām pusēm (tāpat var notikt arī pēc stipra vēja un lietus) – sevišķi tas raksturīgi hortenziju šķirnēm, kurām ir ļoti lielas ziedkopas, bet smalki, trausli dzinumi, kas viegli lūst. Palīdzēt krūmam var, apliekot apkārt balstu. Ja dzinumi kļuvuši trausli, jo gadījies pārmēslot, augam var dot kalcija nitrātu – gan caur lapām, gan uz augsnes –, kas palīdzēs stumbrus nostiprināt. Savukārt vasaras otrajā pusē var mēslot ar kālija sulfātu, kas gan nostiprinās, gan palīdzēs nobriedināt dzinumus ziemošanai.

Apgriešana veicina ziedēšanu

Lai kokveida un skarainās hortenzijas bagātīgāk ziedētu, tās katru gadu ieteicams apgriezt – vislabāk agri pavasarī pirms lapu plaukšanas vai vēlu rudenī, kad lapas jau nobirušas. Aiva Bojāre to dara agri pavasarī, kad nokusis sniegs un zeme jau mazliet apžuvusi (reizēm tas ir jau martā, reizēm aprīlī), pie reizes nogriežot vecās ziedkopas un pielīdzinot augumu, veidojot tādu kā puslodes formu: «Apgriešanas apjoms atkarīgs no auga vecuma un lieluma. Jaunajiem augiem jau kopš iestādīšanas brīža aplīdzinu dzinumus apmēram par vienu trešdaļu. Vecākiem augiem katru gadu izgriežu daļu veco zaru – tos ļoti labi var atpazīt starp jaunajiem dzinumiem. Īpaši skarainajām hortenzijām ir raksturīgi, ka uz jaunākiem dzinumiem ziedi vienmēr ir lielāki, bet uz vecajiem – sīkāki. Tāpēc labāk daļu veco zaru katru gadu izgriezt. Skarainās hortenzijas krūmam dzinumus nevajag griezt līdz pat zemei, labāk – līdz divām trešdaļām – iespējams, krūms ziedēs mazliet vēlāk, toties ziedkopas būs fantastiskas. Savukārt kokveida hortenzijas parasti griežu par vienu līdz divām trešdaļām, bet pa reizei krūmu var nogriezt arī līdz zemei – tas lieliski ataugs.»

Ja gribi izkaltēt skaistu hortenzijas ziedu, to labāk griezt vasarā, kad ziedēšana tikko sākusies – labāk saglabāsies zieda krāsa.

 

Liellapu un zāģzoblapu hortenzijas 

Jā, tās ir tās skaistules ar milzīgajiem rozā un zilajiem ziediem, pie mums parasti redzamas podos. Un ne velti podos, jo dārza dobēs šīs hortenzijas Latvijā neziemo. Ir gan gadījumi, kad ar segšanu tās izdodas pārziemināt, bet reti, un reālāk tas ir Kurzemes pusē, piejūras maigajā klimatā, turklāt liekot stādiem virsū kartona kastes, kas pilnas ar sausām lapām utt. «Arī mums Salaspilī ir izdevies pārziemināt dobē, bet tas uzskatāms par izņēmumu. Un vēl kas būtiski – augt jau tās pēc ziemas aug – pavisam nenosalst, taču nezied – lieta tāda, ka šīs abas hortenziju sugas zied tikai uz divgadīgajiem (proti, iepriekšējā gada) dzinumiem, un, ja tie nosalst, ziedu nebūs. Un parasti jau nosalst arī,» pieredzē dalās Aiva Bojāre un iesaka šīs hortenzijas audzēt podos un pārziemināt pagrabā.

Robainā hortenzija veido ap pusotra metra augstu krūmu un lapas tai rudens pusē iekrāsojas sārtas. Jāņem vērā, ka saulainā vietā tās ziedēs labāk un bagātīgāk. Liellapu hortenzijas ir vēl jutīgākas par robainajām. Abas šīs sugas jāmēslo ar speciālu hortenziju mēslojumu – īpaši liellapainajām ziedu krāsa daudzām šķirnēm ir tiešā veidā atkarīga no augsnes sastāva.

 

Kā pārziemināt podos?

Tātad, ja nav slinkums papūlēties, kaprīzās liellapainās un robainās hortenzijas var itin veiksmīgi audzēt podos un pārziemināt telpās. Istabas temperatūra nederēs, jo tad augam būs atņemts miera periods, tāpēc ziedus varam arī nesagaidīt. Vislabāk – pagrabā. Taču tas nedrīkstētu būt pārāk vēss – labi, ja temperatūra ir ap 0 līdz +2 grādiem.

Pirms nešanas pagrabā (jāskatās pēc laikapstākļiem, bet parasti tas ir oktobrī) hortenzijas kārtīgi salaista, un pēc tam pa ziemu vairs nopietni nelaista – tikai pāris reižu, lai augsne saglabā vieglu mitrumu. Liellapu un robainās hortenzijas pirms pārziemināšanas neapgriež, jo tās zied uz iepriekšējā gada dzinumiem. Podus pagrabā var novietot ar visām vēl palikušajām lapām, tās pamazām nobirs pašas. Var nogriezt vienīgi noziedējušās ziedkopas, bet to var darīt arī agri pavasarī – februāra beigās, martā, lai nerodas puves, kas mitrumā ir visai reāli.

Savukārt pavasarī jāuzmanās, lai podus ar hortenzijām neiznestu laukā pārāk ātri, kamēr vēl iespējamas salnas. Kad iznestas, nevajag likt tiešā saulē, vēšas naktīs var piesegt ar agrotīklu. Pavasarī hortenzijas var arī pārstādīt lielākos podos, ja tas nepieciešams – tad stāda tikpat dziļi, kā tās augušas iepriekš. Nedrīkst aizmirst, ka podos hortenzijas obligāti regulāri jāmēslo.

 

Zili brīnumi!

Ja zilo ziedu hortenzijas audzē skābā augsnē, tās krāsojas zilas, ja bāziskā un sārmainā – ziedu krāsa bālē un pat izzūd, zieds kļūst rozīgs. Bet, ja toni gribas ļoti košu, augi papildus jāmēslo ar alumīnija sulfātu saturošu mēslojumu – jāmeklē speciāls, tieši zilajām hortenzijām paredzēts mēslojums ar minēto vielu sastāvā. Un jāielāgo, ka ar speciālo mēslošanu var tikai paspilgtināt ziedu toni, nevis, piemēram, no baltiem ziediem tikt pie ziliem! Pirms mēslošanas hortenzijas kārtīgi jāsalaista, citādi mēslojums var apdedzināt saknes. Dzirdēts arī par tautas metodi, ka košāku zilo toni var iegūt, visapkārt hortenzijas krūmam augsnē ierokot naglas.

 

Iepazīsties: neparastas hortenzijas

  • Ozollapu hortenzijas (H. quercifolia) – jā, ir arī tādas, pie mums vēl diezgan maz zināmas, bet tā ir lieliska suga! Lieliem, puspildītiem ziediem un interesantām, ozolam līdzīgām lapām, kas rudens pusē izcili skaisti krāsojas un pārvērš krūmu par dekoratīvu akcentu dārzā. Ja ozollapu hortenziju iestāda aizvējā, tā arī gluži labi pārziemo.

 

  • Kātainā kaliptrante (Calyptranthe petiolaris) jeb vīteņhortenzija – lai arī šī auga ziedi ir līdzīgi hortenzijām un tautā tā tiek saukta par vīteņhortenziju, tomēr tā ir citas ģints pārstāve. Kaliptrantei vajadzīga ļoti lauglīga ielabota augsne, sākumā tā ir lēnaudzīga, bet jau pēc pāris gadiem aug griezdamās un kāpj gana augstu.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+