Kannas, kas rudenī jāliek gulēt

Puķu dobe
Sandra Diedziņa
24. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Gvido Kajons
Tev pirmo vasaru dārzā ziedēja kannas… Ko tālāk? Kas ar kannām jādara ziemā? Kādā vietā un kur kannas labāk stādīt? Kad kannas modināt? Skaidro Skaidrīte Matisone, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dārzniece.

Kannas (Canna) CV

  • Savvaļā aug Amerikas tropu mežos, kur atrasts daudz kannu sugu.
  • Vārdu devis pazīstamais dabas pētnieks, botāniķis Kārlis Linnejs, kurš gan uzskatīja – kannu izcelsmes vieta esot Indija.
  • Senāk Latīņamerikā vietējie iedzīvotāji kannas audzēja pārtikai, jo Canna edulis saknes ir ēdamas, tās satur cieti.
  • Savukārt sēklas kannām ir cietas. Tās senāk izmantoja kā skrotis, bet tagad  – juvelierizstrādājumu izgatavošanai.

Kā pārziemināt?

Kannu pārziemošana ilgst aptuveni pusgadu, tāpēc ir ļoti svarīgi izdarīt visus nepieciešamos mājasdarbus, lai kannas nākamgad uzplauktu visā savā krāšņumā. Kādus? Rudenī, kad nosalst lapas, jāsagatavo kannu sakneņi – tos atdali no pamatauga, stublājus nogriez, līdzīgi kā dālijām, aptuveni 40–50 cm augstumā un apžāvē.

Pēc tam sakneņus ievieto nelielos podiņos un uzglabā plus 8–10 grādu temperatūrā.

Nedrīkst sakneņus turēt kūdrā, jo tā sablīvējas, neelpo un sakneņi var aiziet bojā.

Vislabāk tos iestādīt sausā, smilšainā augsnē un novietot vēsumā – priekšnamā, siltumnīcā vai garāžā. Bet ne vietās, kur ziemā aukstums sasniedz mīnus grādus. Un ne mitrās vietās, piemēram, pagrabā – tur sakneņi var aiziet bojā. Ziemā tos nevajag laistīt, taču, ja zeme ir pavisam izkaltusi un redzams, ka arī sakneņi žūst, nedaudz vari aplaistīt. Vēlams gan to darīt pēc Jaungada, ne agrāk.

Kad būs jāmodina?

Kannu sakneņi sāk mosties janvārī, februārī – atkarībā no tā, cik gaiša ir telpa, kurā tie novietoti. Ja vēlies kannas modināt agrāk, ienes tās istabā, bet tad jārēķinās, ka augi ātri sāks dzīt asnus un tie var izstīdzēt. Ja gribi savu kannu modināt tikai marta sākumā, sakneņus novieto mitrā augsnē, uzturot ap 20 grādu temperatūru.

Šajā laikā – aptuveni desmit dienas – gaisma nav noteicošais faktors, bet, parādoties lapām, augi jānovieto tiešos saules staros. Sākumā tās nevajadzētu pārlaistīt, bet vēlāk gan jālaista daudz biežāk. Līdz izstādīšanas brīdim laukā kannu stādi jāpieradina pie saules. Iespējams, kāds nepacietīgs dārznieks kannu būs pamodinājis pārāk agri. Siltumā augi izstīdz, bet saules gaismas nepietiek… Tad pods ar kannu jānovieto vēsumā tiešos saules staros.

Laukā kannas var stādīt tikai pēc 15. maija, kad beigušās nakts salnas. Ja tomēr vēlies kannas izstādīt agrāk, naktīs tās būtu jāpiesedz ar agrotīklu.

Tomēr apklāšana var nelabvēlīgi ietekmēt lapu dekorativitāti. Ja kannas turētas siltumnīcā, tad ārā tās vajadzētu stādīt apmākušā dienā, jo lielās lapas spilgtā maija saulē var apdegt. Ieteicams augus pie āra gaisa pieradināt pamazām, podus uz vairākām stundām iznesot laukā – sākumā ēnā un pēc tam pakāpeniski saulainākā vietā. Parasti gan apdegušās jeb nobrūnējušās lapas neietekmē kannu izskatu, jo tām ātri veidojas jaunas lapas.

Kannām nepatīk mitrums, tomēr atsevišķas sugas var pat stādīt ūdenstilpnēs kā ūdens­augus, tāda ir Canna glauca. Savukārt dārza kannas (Canna Indica jeb Canna Generalis) nevajadzētu stādīt dīķmalā – tās nav niedres un to saknes pārlieku lielā mitruma dēļ var sabojāties. Toties dārza kannas ir ļoti izturīgas pret sausumu. Ja kāda iemesla dēļ ilgāku laiku nesanāk tās aplaistīt, īpaši, ja kannas aug podos, augi apvīst, taču ar sakneni parasti viss ir kārtībā, un diezgan ātri veidojas jaunas lapas ar jauniem ziedkātiem.

Kur kannai patiks augt?

Kanna nav cimperlīgs augs, taču tai nepieciešama saulaina vieta un labs mēslojums. Vislabāk tā jutīsies dārza dienvidu pusē. Ja kannu iedēstīsi ēnainā ziemeļu pusē, rēķinies, ka ziedu nebūs. Kannu sakneņus dēsta arī lielos podos. Tik jāņem vērā, ka vienai otrai šķirnei augstums var sasniegt pat 4–5 metrus.

Kannām vajag saules gaismu vismaz sešas stundas dienā visu augšanas periodu. Sausā vasarā pietiek, ja kannas laista reizi nedēļā.

Stādīšanai noderēs smilšaina zeme, kam pievienots lapu komposts un satrūdējuši kūtsmēsli. Tā kā kannas aug ļoti strauji un tām Latvijas īsajā vasarā jāpaspēj raisīt ziedus, noteikti nepieciešams tās pabarot – vislabāk lietot granulētos minerālmēslus. Pavasarī nepieciešams mēslojums, lai tām labāk veidotos lapas. Vasarā kannas, kas aug podos, jābaro katru nedēļu ar ūdenī šķīstošo mēslojumu. Vislabāk ieteicams lietot Kristalonu: pavasarī NPK 18–18–18 + 3MgO + micro, bet vasarā, lai kannām veidotos ziedi, NPK 12–12–36 + micro.

Kad uzziedēs?

Ziedēšanu ļoti ietekmē laikapstākļi. Ja vasara ir lietaina un vēsa, kannas ziedus var neraisīt. Turpretī siltā un saulainā vasarā, kannas spēj izplaucēt brīnišķīgus ziedus jau jūlijā. Tās zied oranžiem, dzeltenīgiem, sarkanīgiem, rozā ziediem, kas sakārtoti uz ziedvārpām.

Gadās, ka kannas grib uzziedēt septembrī, taču rudens salnas šo procesu aptur. Ja vēlies pagarināt ziedēšanu, kannas vari ienest verandā vai siltumnīcā, taču, ja nebūs saules, arī ziedu nebūs.

Kā ar slimošanu?

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā augošās kannas apdraud dažādi vīrusi, kas ieceļojuši no citām valstīm kopā ar ievestiem augiem. Pazīmes, kas liecina par vīrusu slimību, ir vairākas – lapas zaudē savu pamattoni un kļūst svītrainas, tās sačervelējas, vairs nav gludas.

No pieciem pasaulē identificētajiem vīrusiem Eiropā fiksēti divi: Canna yellow mottle virus – inficētajam augam uz lapām parādās dzeltenas svītras, kas pārvēršas brūnos plankumos; Bean yellow mosaic virus – kannu lapas aug kroplas un nelīdzenas. Šie vīrusi apdraud arī gladiolas, frēzijas un pākšaugus.

Diemžēl kannām pretvīrusu pote vēl nav atrasta. Nodrošinot labus augšanas apstākļus un bagātīgu mēslojumu, vīrusu izplatību izdodas piebremzēt, bet ne apstādināt vai iznīcināt pavisam. Ja augs ir ļoti slims, vislabāk to sadedzināt.

Jāatceras, ka tieši saule ir ļoti nozīmīgs faktors dažādu slimību ārstēšanai un profilaksei. Turklāt kannām piemīt milzīga enerģija, dzīves spars, un tās ļoti cenšas cīnīties pret vīrusiem.

Kādas ir piemērotākās šķirnes?

Kannām ir daudz sugu, bet zināmākā ir dārza kanna (Canna Indica jeb Canna Generalis). Ļoti dekoratīva un, atbilstoši kopjot, pāris mēnešu laikā var sasniegt pat piecu metru augstumu. Kannu lapas mēdz būt dažādas – koši zaļas, tumši sarkanas, smalki svītrainas… Jo zemāks augums, jo kanna ātrāk uzziedēs.

Dekoratīvas ir arī kannu pogaļas – līdzīgas ēdamajiem kastaņiem, sākumā zaļas, vēlāk brūnas. Kannas ir nektāraugs, to labprāt apmeklē bites. Īpaši rudenī, kad citu ziedu vairs nav. Tropu mežos tās iecienījuši kanārijputniņi.

Pāris mēnešu laikā dārza kanna var sasniegt pat piecu metru augstumu.

Patlaban dārza kannām ir apmēram divi tūkstoši šķirņu. Latvijas Universitātes Botāniskā dārza speciālistu pieredze rāda, ka Latvijas laikapstākļiem piemērotākās un pret vīrusiem izturīgākās šķirnēs ir šīs:

  • Indica Verdi– augums 1–1,50 m, sāk ziedēt jūlija otrajā pusē, ziedi ir koši oranži;
  • Purpurea– augums 3–5 m, lapas sarkanīgas, ziedi spilgti sarkani;
  • Gigantea – augums 1,5 – 2 m, strauji aug platumā, uzzied vienas no pirmajām ar oranžiem ziediem, kas, tiesa, ir mazāki nekā citu šķirņu kannām;
  • Vine Rose – neliela auguma – ap 1 m, zied ļoti krāšņiem rozā ziediem jūlijā un augustā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+