Podos un kastēs augošo augu ieziemošana

Velkam siltus mētelīšus

Augi podos un kastēs jāsāk ieziemot, kad gaisa temperatūra ārā naktī noslīd zem nulles līdz mīnus četriem grādiem, un arī pa dienu temperatūra turas zem nulles. Agrāk to nevajadzētu darīt, jo tā augiem var nodarīt tikai ļaunumu – pārkarsēt saknes.

Vēlams jau iepriekš sagādāt apklāšanai kādu sausu audumu. Šim nolūkam lieliski noder, piemēram, džutas maisi – vienkārši ieliek podu ar augiem maisā un aizsien ciet. Šāds risinājums ir labs arī tāpēc, ka, ietērpts džutas mētelītī, pods neatradīsies tieši uz zemes vai betona pamatnes. Tas ļoti svarīgi ir, piemēram, heihērām (Heuchera). Sausā laikā tām lapas atstāj, jo arī tās apsedz un sargās sakņu sistēmu no aukstuma. Taču mitrumā gan lapas ieteicams nogriezt, lai neveidotos puve un neieviestos infekcija.

Ja ir daudzi puķu podi, lai katrs atsevišķi nebūtu jāapklāj ar audumu vai jāliek maisā, tos visus var salikt kopīgā ziemošanas kastē, ko izgatavo no finiera atgriezumiem, paletēm vai putuplasta loksnēm. Kastē saliek podus un ieber kūdru tā, lai tā būtu 5–6 cm virs podu augšējās daļas.

Citi lasa

Santa.lv

Padomi

Attīri organismu ar struteņu tēju!

Estere Jansone

Mode

Dubska un Ševeļovs pasaka, kas ir stilīgi, un kādu daudziem mīļu apģērbu būs jāizmet

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Pēdējā laikā tik populāro Japānas kļavu un citus sala neizturīgus dekoratīvos kokus un krūmus, kuri aug podos uz terases, pa ziemu vislabāk apsegt ar plāno agroplēvi divos trijos slāņos, izveidojot gaisa spilvenu.

Tikai jāatceras, ka lietus laikā tā jānoņem, jo mitra agroplēve vairāk kaitēs augiem, nekā tos pasargās.

Internetveikalos var iegādāties jau gatavas kastes ar dubultām sienām, taču mūsu klimatiskajos apstākļos tādas nav nepieciešamas – kā zināms, pēdējā laikā ziemas Latvijā ir siltas, un, ja arī uznāk aukstums, tas neturas ilgu laiku. Plus grādos augi tādā īpaši siltinātā kastē var pārkarst. Ja šādas kastes izmanto, ieteicams starp to sienām sabērt keramzītu.

Ar mulčas sedziņu

Daudzi augi kastēs un podos saglabās krāšņumu arī ziemā un spēs izturēt aukstumu arī bez īpašas siltināšanas, taču arī tos nepieciešams sagatavot ziemai. Augsnei uzber mulču vai kūdru. Skujeņiem pietiks ar 2,5–3 cm biezu kārtiņu, pārējiem augiem vajadzēs vairāk – 5– 6 cm slāni. Siltināšanai labāk izmantot speciālo ieziemošanai paredzēto mulču vai kūdru, bet, ja tādas nav, derēs arī sausa priežu mizu mulča. Protams, ja vien tā glabājusies maisā un nav bijusi nepiesegta.

Dārzkopības preču veikalos var iegādāties speciālu kokosa siltinājumu, ko aplikt ap stumbru kociņiem, tikai jāraugās, lai augsne zem tā būtu sausa.

Augi rudenī ir jāsalaista, taču tieši pirms prognozētajām salnām vai sala gan to nedrīkst darīt. Uznākot salam, mulčai, ar kuru augi apsegti, jābūt sausai un podā nevajadzētu būt liekam ūdenim. Kastes un podi ar augiem jānoliek zem jumta, kur tiem nelīst un nesnieg virsū. Pārlieks mitrums var nodarīt pat lielāku kaitējumu nekā aukstums, jo mitrumā podā veidojas labvēlīgi apstākļi puves un dažādu infekciju attīstībai. Turklāt ūdens sasalstot bojā augu saknes, tāpēc arī tik svarīgi, lai, sākoties aukstajam laikam, augsne podā nebūtu mitra.

Skujeņiem, kas aug kastēs un podos, pirms ziemas, kamēr augsne nav sasalusi, var uzbērt magnija sulfātu. Tas palīdzēs augiem uzņemt barības vielas un stiprinās imunitāti. Nevajag uztraukties, ja daļa skuju nobrūnēs – pavasarī tās atjaunosies.

Svarīgi! Ziemā – pat ja tā ir silta – augus nekādā gadījumā nevajag mēslot, jo mēslojums veicina augšanu un, pēkšņi uznākot salam, augi var aiziet bojā.

Jāiesakņojas līdz salam

Kad vasaras puķes podos un kastēs rudenī zaudējušas savu krāšņumu, tās var nomainīt pret citiem – aukstumizturīgiem – augiem. Tas, cik labi tie ieaugsies, protams, atkarīgs no laikapstākļiem. Jāņem vērā, ka pārstādīšana augam sagādā lielu stresu un līdz salam tam jāpaspēj iesakņoties. Parasti darbojas princips mazāks augs – īsāks iesakņošanās laiks.

Rudenī augi jāstāda īpaši saudzīgi, cenšoties neizkustināt saknes. Lai mazinātu stresu, labāk pat būtu tos ierakt augsnē ar visu podiņu. Pavasarī, kad zeme atlaidīsies, augu varēs izņemt no podiņa un pārstādīt. Protams, ja tas būs veiksmīgi pārziemojis, – augam jābūt pietiekami stiprai imunitātei, lai tas garās ziemas laikā spētu cīnīties pret puvi un pelējumu, bakteriālajām un sēnīšu infekcijām. Ja tas nebūs kārtīgi iedzīvojies, tad, ļoti iespējams, nespēs izturēt visus šos pārbaudījumus.

4 izturīgi ziemotāji

• Kadiķi. Tie savu skaistumu pa ziemu saglabās gan kastē, gan podā. Tikai tiem jāpasargā saknes, no ārpuses mājvietu siltinot ar džutas maisu vai kādu audumu. Īpaši svarīgi tas ir, ja kadiķis aug plastmasas kastē.
• Aukstumā visizturīgākie būs kadiķīši no pašmāju audzētavām: klājeniskais kadiķis (Juniperus communis) ‘Green carpet’, zvīņainais kadiķis (Juniperus squamata) ‘Holger’ un horizontālais kadiķis (Juniperus horizontalis) ‘Wiltonii’.
• No Vācijas vai Nīderlandes atvestie, kādi lielākoties nopērkami veikalos, vismaz pirmo ziemu, kamēr pielāgosies mūsu apstākļiem, noteikti jāpiesedz (informāciju par auga izcelsmes valsti var atrast auga pasē, kas pielīmēta uz poda). 

Podos var audzēt arī citus skujkokus vai krūmus, kas nepārsniedz 1–1,2 metru augstumu, taču balkona kastes gan nav tiem piemērotākā dzīvesvieta.

• Parastie virši (Calluna vulgaris) – piemērots augs ziemas balkona kastei. Citādi ar viršiem līdzīgajām ērikām (Erica), no tām ziemā kastē vai podā spēj izdzīvot vienīgi šķirnes ‘Darleyensis’ ērikas.

• Goltjēras (Gaultheria). Ja vien nebūs pārāk mitrs, zaļās lapas un sārtās ogas būs skaistas līdz pat pavasarim.

• Graudzāles. Siltinātā kastē vai podā labu izskatu līdz pat pavasarim saglabās, piemēram, Ķīnas miskantes (Miscanthus sinensis) šķirnes ‘Zebrinus’ un ‘Red chief’, purpurvioletās sarzāles (Pennisetum setaceum) šķirnes ‘Rubrum’ un ‘Fireworks’, kā arī grīslis (Carex comans) ‘Amazon Mist’.

MANA PIEREDZE

Kadiķi uz palodzes

INDRA OZOLIŅA, žurnāla IEVAS Dārzs redaktore:

«Dzīvoju pilsētas dzīvoklī, bet arī man ļoti gribas, skatoties pa logu, redzēt zaļumu un košumu. Augus sastādu visparastākajās plastmasas kastēs, kas piestiprinātas palodzēm. Pagājušajā gadā, kad jau pavēlā rudenī noziedēja pelargonijas, lobēlijas un citas vasaras puķes, nolēmu eksperimentēt un izveidot arī ziemas variantu. Galvenie spēlētāji bija klājeniskie kadiķi (Juniperus horizontalis) ‘Lime Glow’.

Mazliet bažījos, ka viņiem kastē būs par šauru, taču kadiķīši ierādītajai mājvietai pielāgojās.

Lai gan mans dzīvoklis atrodas ļoti saulainā vietā, saulē neapdega. Vēl sastādīju arī baltus un rozā parastos viršus (Calluna vulgaris), heihēras (Heuchera) ‘Black Beauty’, zilganās auzenes (Festuca glauca) ‘Azurit’, goltjēras (Gaultheria) un Brauna kalocefāles (Calocephalus brownii). Tā kā pagājušā ziema bija maiga, augi pārziemoja bez jebkādas siltināšanas, un izskatījās, ka uz palodzēm tie jūtas labi – izauga kuplāki un pavasarī pārceļoja uz dārzu. Vienīgi kalocefāles uz pavasara pusi bija nedaudz panīkušas.»