Pirms būvē māju, paroc dziļāk!

Eksperta viedoklis
Paula Gulbinska
Lauku Māja
20. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Unsplash
Tas, kas notiek zem mājas pamatiem, mājas saimniekus bieži vien sāk uztraukt vien tad, kad ēkas sienās parādās plaisas, sāk sēsties grīda un durvis. Tad ir skaidrs, ka mājas būvniecībā kāds posms ir izlaists vai nav veikts kvalitatīvi, un, ļoti iespējams, šis posms ir grunts izpēte. Konsultē KASPARS BONDARS, būvkonstruktors, Latvijas Ģeotehniķu savienības valdes priekšsēdētājs.

Meklējot īsto zemesgabalu savam ģimenes mājoklim (aut.), saskāros ar projektētāja lūgumu pievērst uzmanību zemesgabala gruntij. Uzreiz jāteic, ka sludinājumu portālos zemes pārdevēji par ģeotehnisko izpēti lielākoties klusē.

Visticamāk, īpašnieki izpēti neveic, lai taupītu līdzekļus, varbūt noklusē šādus tādus trūkumus vai arī vienkārši nezina, ka šādu izpēti var veikt. Kļuva skaidrs – ja negribam kaķi maisā, izpēte jāorganizē pašiem un, vēlams, pirms zemes iegādes. Pateicoties šādai mūsu un projektētāja piesardzībai, izvairījāmies no darījuma, kas šobrīd būtu radījis lielas galvassāpes un neplānotus izdevumus būvniecības tāmē.

Stāsts īsumā šāds. Pirmais zemesgabals, kuru nolūkojām, nebija piemērots mūsu izvēlētajam mājas projektam. Ģeotehniķis atklāja biezu dūņu slāni, arī augstu gruntsūdeņu līmeni. Šādi apstākļi sadārdzinātu būvniecību par teju desmit tūkstošiem. Veiksmīgā kārtā to uzzinājām pirms iegādes, bet ar nākamo nolūkoto zemesgabalu jau bijām gudrāki – uzreiz organizējām ģeotehnisko izpēti, skaidrojām grunts apstākļus un konsultējāmies ar projektētāju par teritorijas atbilstību mūsu mājas iecerei. Tikai tad, kad saņēmām labas ziņas par grunts piemērotību, sākām lolot vīziju par mūsu ģimenes māju.

Grunts dažādība

Klimatisko apstākļu radīto slodzi uz ēkām Latvijā mēs zinām, taču situācija ir pavisam cita attiecībā uz grunti. Tā var būt ļoti dažāda – dūņaina, kūdraina vai mālaina, grants vai smilts. Grunts zem mūsu kājām ir radusies tūkstošiem gadu laikā, to ietekmējusi jūra, ledāji, vējš, ezeru un upju senās gultnes. «Tie ir nogulumu slāņi, kas veidojušies pēc ledus laikmeta, un tie var būt ļoti dažādi. Sākot ar vēja sanestām kāpām, beidzot ar upju nogulumiem,» stāsta būvkonstruktors Kaspars Bondars.

Būvējot māju, ir noderīgi palūkoties arī uz pašu ainavu, arī tā var sniegt priekšstatu par iespējamo grunts sastāvu. Varbūt apbūves gabals ir purvains, varbūt tuvumā ir ūdenstilpne.

Tieši upes un ezeri ir tie, kas parasti šķiet pievilcīgi privātmājas būvniecībai, taču vienlaikus var radīt papildu izdevumus pamatu izbūvē.

«Mēs varam priecāties par skaistiem skatiem pie upes, bet jāatceras, ka upes grunts ir mainīga, tās krasti var mainīties un grunts var būt pārāk vāja mājas būvniecībai,» stāsta eksperts.

Pamatu jautājums

Grunts izpēte ir būtiska tādēļ, ka no tās sastāva un fizikālajām īpašībām ir atkarīgs tas, uz kādiem pamatiem māju būvēs. No tā atkal izriet, cik liels būs sadārdzinājums būvniecībai. Ja vēlmes sakrīt ar rocību, tad māju var celt kaut vai uz ūdens.

Mūsdienu tehnoloģijas paredz visdažādākos risinājumus pamatu izvēlē, un lielākoties vieglu dzīvojamo māju varēs uzbūvēt ļoti dažādos apstākļos. Taču to darīt ir daudz ērtāk un prātīgāk, ja jau sākumā zini, cik lielus ieguldījumus tas prasīs. Piemēram, ja vēlies māju upes krastā, tad jārēķinās ar grunts apstākļiem un jādomā par pamatiem, kas šādos apstākļos neradīs liekas (un ļoti dārgas) problēmas vēlāk, kad māja jau būs uzcelta.

Taču, ja budžets piespiež domāt pragmatiskāk un pamatu izbūvē vēlies lielāku izvēli un ietaupījumu, tad arī zemesgabals jāiegādājas, balstoties uz praktiskiem apsvērumiem. Grunts piemērotība ir viens no šiem apsvērumiem, un, lai saprastu, kāda ir situācija vēlamajā zemesgabalā, jāsauc talkā ģeotehniķi.

Meklē sertificētu speciālistu

Lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu, ar lāpstu parakties vien būs par maz. Būvnoteikumi Latvijā paredz, ka projektētājam ir pienākums dot uzdevumu ģeotehniskai izpētei. Latvijā šos pakalpojumus pārsvarā piedāvā uzņēmumi, kuri piesaistījuši sertificētus ģeotehniskās izpētes speciālistus. Sertificēti – tas nozīmē, ka šie cilvēki ir ar atbilstošu izglītību, praksi un pieredzi, uztur sevi formā, profesionāli pilnveidojoties.

«Ja jums piedāvā par lētu naudu fiksi paurbt un noskaidrot apstākļus un ja pakalpojuma sniedzējs nevar jums uzrādīt sertifikātu, jābūt uzmanīgam.

Ir arī tāda Zemes dzīļu izpētes licence, ko izsniedz Valsts vides dienests, un šīs licences aizsegā darbojas kaktu urbēji,» stāsta Kaspars Bondars.

Ģeotehniķim ir grāds ģeoloģijā, un viņa sertifikāciju var pārbaudīt Būvniecības informācijas sistēmā BIS. Turpretim Zemes dzīļu izpētes licence ir pavisam kas cits, to piešķir, lai, piemēram, iegūtu derīgos izrakteņus. Licence nenorāda uz to, ka lietotājam būtu atbilstoša izglītība un viņš būtu sertificēts un zinošs veikt ģeotehnisko izpēti.

Pieredzējis ģeotehniķis jau pirms došanās uz gruntsgabalu var sniegt konsultāciju par aptuveno situāciju konkrētā teritorijā, īpaši, ja izpēte veikta blakus zemesgabalā. Dažkārt pirmajā sarunā kļūst skaidrs, ka iecerētais pamatu risinājums var nederēt vai teritorija nav piemērota būvniecībai. Starp citu, Latvijā ir dažas pašvaldības, kas teritoriālās plānošanas dokumentos iekļāvušas arī nogulumu karti vai aprakstošu informāciju par aptuveno grunts stāvokli, taču, tā kā vairums pašvaldību detalizētu kartējumu nepiedāvā, projektētājs, visticamāk, pasūtīs ģeotehnisko izpēti.  

Process

Ģeotehniskā izpēte sastāv no vairākiem posmiem. Sākumā ir lauka darbi – ģeotehniķis veic urbumus un zondāžu, no urbumiem iegūst grunts paraugus tālākai izpētei laboratorijā. Parasti privātmājas būvniecībai zemesgabalā veic divus līdz trīs urbumus un vismaz vienu zondāžu – izpēti, kuras laikā īpašu konusveida instrumentu iespiež gruntī 6–8 metru dziļumā.

Lauka darbos tiek iegūti grunts un gruntsūdeņu paraugi, parasti tas ir viens paraugs no gruntsūdeņiem un vairāki paraugi no katra raksturīgā grunts slāņa. Kad tas ir izdarīts, notiek analīzes darbs laboratorijā. Paraugus ved uz akreditētām testēšanas laboratorijām, kur nosaka grunts fizikālās un dažkārt arī mehāniskās īpašības.

Ģeotehniskajā izpētē analizē arī gruntsūdeņus, kas visvairāk ietekmē būvkonstrukciju ilgmūžību gruntī. Kanalizācijas un lietus ūdens infiltrācijas sistēmām ir svarīgs gruntsūdens līmenis zemesgabalā un grunts filtrācijas spēja. Laboratorijā iegūtajiem gruntsūdeņu paraugiem nosaka to agresivitāti uz tērauda un betona konstrukcijām. Visbeidzot tiek izveidota atskaite ar grunts griezumiem, aprakstiem un grunts būvnieciskajām īpašībām. Tā kā grunts tik ātri nemainās, tad šāda atskaite ir derīga krietnu laiku.

Pievienotā vērtība, arī pārdodot zemi

Saprotams, ka grunts izpēte ir būtiska ne tikai pasūtītājam un būvniekam, tā var kalpot par vērtīgu pienesumu arī tirgotājam. Diemžēl praksē lielākoties zemes pārdevēji ģeotehnisko izpēti neveic vai arī par iespējamām grunts problēmām neko nemin: «Tā ir mūsu tirgotāju īpatnība. Mēs pārdodam mājas, dzīvokļus, slēpjot tehniskās problēmas. Tā ir tāda vieglas formas krāpniecība – informācijas noklusēšana. Tas pats ar zemesgabaliem.

Būtu skaisti, ja mums būtu informācija jau iepriekš, ka grunts ir ļoti labvēlīga būvniecībai.

Šāda izpēte paaugstina zemes vērtību,» saka Kaspars Bondars.

Jāpiebilst, ka blīvi apdzīvotās teritorijās, piemēram, Rīgā, kur vāja grunts ir sastopama daudzviet, var novērot daudz šādu piemēru – treknajos gados celts projekts nu jau vienās plaisās. Pieprasījums pēc mājokļiem gadu laikā audzis, tiek meklētas aizvien jaunas apbūves teritorijas, bet uz grunts izpēti un piemērotu pamatu izbūvi nereti ietaupīts.

Viens no biežākajiem argumentiem, lai neveiktu ģeotehnisko izpēti, ir tas, ka kaimiņa māja taču labi turas. Bet arī tas nav rādītājs, jo jau pārdesmit metru attālumā var būt pilnīgi atšķirīgi grunts apstākļi. Turklāt problēmas parasti sākas klusi – parādās plaisas ēkas ārsienās, durvis un logi šķietami iesēžas, grīdas kļūst šķības. Tas viss liecina, ka notikusi nevienmērīga ēkas pamatu deformācija. «Ir lietas, kuras var atrisināt vienkārši, piemēram, mājā jānomaina kāda sija. Taču pamatu stiprināšana ir dārga un ne vienmēr sniedz labu rezultātu,» piebilst Kaspars Bondars.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+