Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tulkojumā no spāņu valodas sobre mesa burtiski nozīmē virs galda, taču paši spāņi ar šo izteicienu apzīmē nesteidzīgas maltītes, kad visi jau sen kā paēduši, taču turpina sēdēt ap galdu, baudīt cits cita klātbūtni, sarunas un vīnu. Nav brīnums, ka tādā brīdī cilvēks laimīgs paceļas arī mazliet virs galda!
Saimnieku dosjē
- Maruta un Mārtiņš ir radošu profesiju cilvēki, un šis nu ir tas laimīgais gadījums, kad radošums pilnā plaukumā izpaužas arī virtuvē, – īpaši Maruta aizraujas ar ēdienu gatavošanu, mājās viņai ir prāva pavārgrāmatu kolekcija, rūpīgi sastrukturēti iespaidīgi garšvielu plaukti, milzum daudz recepšu, kas jāatkārto un kas vēl tikai jāizmēģina. Un vēl Marutai ir blogs edamzale.lv, kur viņa dalās ar vegāniskām receptēm, pārdomām un atklājumiem.
- Marutas mīļākā smarža virtuvē ir, kad sausā pannā apgrauzdē kumīnu un koriandra sēklas: «Tik silta un aicinoša smarža! Katru reizi, to ieelpojot, es sajūtos mājās un viss kārtībā.»
- Ir aizdomas, ka Marutas un Mārtiņa gandrīz 100 gadus senais koka namiņš savulaik piederējis trollīša Mumina radiniekiem, jo ik uz soļa šeit jūtama muminu aura – stiklotajā verandā, nesteidzīgi omulīgajā pasēdēšanā, saimnieku viesmīlībā un gādībā. Un pilnīgi iespējams, ka viņi ir iemiesojušies arī Marutas un Mārtiņa kaķos.
Redzot, ar kādu priecīgu patikšanu un vieglu roku Maruta gatavo, rodas sajūta, ka esam nonākušas kāda iecienīta ģimenes restorāna virtuvē. «Nē, es neesmu pavāre! Iespējams, izklausīsies neticami, bet vēl pirms padsmit gadiem vispār nepratu neko uztaisīt ēst, nemaz nerunājot par garšīgi ēst,» smejas Maruta, un Mārtiņš papildina: «Mēs abi nemācējām gatavot – to sākām darīt kopā.»
«Kad iepazināmies, un tas bija pirms četrpadsmit gadiem, bijām visēdāji. Tad dažādu avotu informācijas iespaidā es kļuvu par veģetārieti, atceros – bija laiks, kad Mārtiņš aiz cieņas pret manu veģetārismu mājās neēda gaļu. Līdz arī viņš kļuva par veģetārieti. Tas bija interesants un arī izaicinājumiem bagāts laiks – sākumā, piemēram, visus ierastos garšu caurumus mēs aizbāzām ar dažādiem sieriem.
Bet cik tad var ēst sieru? Tas nemaz nav tik nevainīgs produkts, ja runājam par taukiem… Galu galā izlēmām kļūt par vegāniem – godīgi sakot, tas nebija viegls lēmums, un nevis idejiski, bet tieši praktiski.
Bija skaidrs, ka būs čakars! Tolaik, pirms divpadsmit gadiem, veikalos varēja nopirkt tikai viena veida tofu un vienus vegānos cīsiņus.
Alternatīvu ierastajiem produktiem bija ļoti maz! Salīdzinoši ar šodienu, kad kļūt par vegānu ir vieglāk par vieglu. Pašu piemājas dārzā mums aug daudzi zaļumi, piparmētras, maurloki, bet pamatā dārzeņus, augļus un citus produktus iegādājamies tirgos, lielveikalos un arī specializētajos veikaliņos. Piedāvājums ir plašs un daudzveidīgs, nu jau gandrīz katrā lielveikalā ir produktu plaukti tikai ar augu izcelsmes produktiem.
Tomēr tas laiks bija arī ļoti vērtīgs, un patiesībā tikai tad sākās mūsu īsteni aizraujošais ceļojums gatavošanas pasaulē. Atsakoties no piena produktiem un olām, iegājām riktīgā azartā – meklējām receptes, idejas, eksperimentējām. Nekad agrāk nebiju ēdusi tik garšīgus dārzeņus, kā iemācījāmies tos gatavot, nekad agrāk nenojautu par patieso garšvielu daudzveidību un nekad agrāk nebiju iedomājusies, cik interesanti un brīvi kombinēšu dažādu tautu virtuves un it kā vienkāršiem produktiem atklāšu nebeidzamas variācijas!
Man patīk viss process – gan domāt par to, ko gatavošu, gan iepirkties, gan, protams, gatavot un baudīt. Vēl esmu atklājusi, ka man sagādā prieku un apmierinājumu izmantot produktus, cik vien iespējams, līdz pēdējam, lai nevajadzētu neko izmest,» priecīgi stāsta Maruta. «Ar gadiem Maruta ir tā progresējusi, ka komposta kaudzīte dārzā kļūst aizvien mazāka un mazāka,» apstiprina Mārtiņš.
