Pagraba inteliģence – peles un žurkas

Žurkas
Ginta Auzniece
24. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Unsplash
Šie grauzēji ir baudītāji, kas vasarās mēdz laiski atpūsties kāda zemnieka labības laukos, bet, tuvojoties ziemai, labprāt pārvācas zem jumta. Galu galā klimats nekāds, arī ar barību trūcīgi, jo viss sanests apcirkņos… Rudens ir laiks, kad samtainās grauzējas – peles un žurkas – labprāt iekortelējas kādā pagrabā, kuru praktiskais latvietis piepildījis ar ražu. Nu tik ēdīs uz nebēdu! Konsultē Tatjana Zorenko, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētā profesore.

Mazliet vēstures

Žurku izcelsmes vieta ir Āzija, no kurienes tās, pateicoties ceļošanai un starpvalstu tirdzniecībai, izplatījušās visos pasaules reģionos. Pirmā uz Eiropu atceļoja melnā žurka, bet vēlāk pie apvāršņa parādījās arī pelēkā žurka, kuras dzimtene ir Austrumķīnas teritorija. Baltiju pelēkā grauzēja sasniedza ap 18. gadsimtu. Abas šīs populārākās žurku sugas mūsdienās uzskatāmas par sinantropām sugām, proti, tādām, kas pielāgojušās dzīvei ciešā cilvēku tuvumā.

Starp melno un pelēko žurku jau gēnos iekodēta milzu konkurence. Pelēkā grauzēja, salīdzinot ar melno, ir aktīva, agresīva, kaujinieciski noskaņota, tāpēc ātri vien kļuva par galveno. Tieši šā iemesla dēļ melno žurku mēs pārsvarā varam redzēt vairs tikai ostās, uz kuģiem, rūpnīcu noliktavās un pagrabos… Savukārt pelēkā paplašinājusi savus areālus un nu sastopama it visur: brīvā dabā, ēkās, pagrabos, vasarās labības laukos, pļavās, dārzos… Starp citu, pelēce iecienījusi arī pilsētu parkus. Agrāk Rīgā, Arkādijas parkā, bija vērojams īsts pelēko žurku populācijas sprādziens.

Par žurkām mazākās grauzējas peles pie mums arī ieradušās no dienvidiem. Izdzīvošanas principi šīm sīkaļiņām ir līdzīgi kā miesās brangākajām radiniecēm – vasarā labprāt atpūšas atklātās vietās un bauda visu, ko daba sniedz, bet ziemā alkst iekārtoties kādā siltākā vietā. Lai iekļūtu pagrabos, mājās, saimniecības ēkās, grauzējām lieti noder pat visniecīgākais caurumiņš, durvju sprauga, kāda neaizvērta šahta, kanalizācijas atvere…

Kārtības rādītājs

«Labā pagrabā peļu un žurku kaku nav!» allaž kauninājušas un reizē piekodinājušas mūsu vecmāmiņas.

Vērts ielāgot, ka tīrā un sakārtotā mājā, pagrabā, šķūnī un klētī peles un žurkas kāju nespers.

Pirmām kārtām tas attiecas uz ceļu nobloķēšanu kaitniecēm – nepieciešams aiztaisīt visas spraugas, vismazākos caurumiņus sienās, grīdās… Tāpat remonta laikā nevajadzētu atstāt atvērtas elektrības, apkures un kanalizācijas sistēmu šahtas, ventilācijas atveres, pagraba logus, jo visas šīs vietas pelēm un žurkām ir iekārojams gaitenis jaunu teritoriju apgūšanai. Un vēl žurkas nespēj izturēt bez ūdens. Patiesībā visu šo priekšnoteikumu ievērošana dos lielāku efektu nekā karošana ar grauzējiem tad, kad ar tiem jau pilna māja.

Raksturīga piesardzība

Galvenais migrācijas iemesls žurkām un pelēm ir ēdiens. Tās netērēs laiku vietā, kur nav nekā, ko notiesāt. Pelēkā žurka ir visēdāja, kas vairāk iecienījusi augu valsts pārtiku – sēklas, graudus, arī zāli –, taču labprāt mielojas arī ar gaļu, medī vardes, gliemežus, ēd putnu olas… Ja nu ar iztikšanu pavisam čābīgi, var izlīdzēties ar atrastiem auduma, ādas, papīra gabaliņiem. Bada apstākļos peles un žurkas labprāt dzīvojas pa miskastēm, tāpēc tīrība un kārtība ap atkritumu tvertnēm var atturēt tās no nākšanas uz mājām pie cilvēka.

Kā jau visiem dzīvniekiem, arī pelēm un žurkām ir bail no nezināmā, tāpēc grauzējas bēg no cilvēka. Atliek tikai noskatīties, kā pelēks samta kažociņš žigli nozib gar acīm un – žvīks! – alā iekšā. Tāpēc arī grauzējus ir diezgan grūti iznīdēt, jo tie ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jaunu veidu uzkodām, proti, ēsmām… Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo.

Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta.

Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas. Starp citu, tas pierāda žurku fantastisko spēju apgūt ko jaunu un atklāj to intelektu. Pelēm gan šīs īpašības ir mazāk izteiktas, tāpēc tās ir nedaudz vieglāk apmānīt.

Vai zināji?

Žurkas apveltītas ar ļoti augstu intelektu, tāpēc bez grūtībām spēj iziet labirintus un atrast barību vai dzeramo ūdeni, izmantojot dažādas stratēģijas. Pierādīts, ka žurka spēj izmantot aptuveni septiņas hipotēzes, lai atrastu veidu, kā pārvietoties labirintā. Un tas vēl vairāk apgrūtina cīņu ar tām!

Savās mājās visbiežāk vari sastapt šīs apakšīrnieces

  • Pelēkā žurka (Rattus norvegicus). Ķermeņa masa var sasniegt pat 300 līdz 400 gramu, dažos gadījumos pat puskilogramu. Garumā bez astes – no 10 līdz 30 centimetriem. Aste parasti ir vēl garāka par ķermeni. Nav tik bailīgas kā peles, tāpēc viegli iedzīvojas cilvēkam kaimiņos.
  • Mājas pele (Mus musculus). Parasti 9 līdz 10 centimetrus garas, neskaitot asti. Izcila kāpelētāja, peldētāja un grauzēja. Ātri mācās, izzina jaunas teritorijas, lai gan adaptācijas spējas salīdzinājumā ar žurkām mazliet klibo. Viesošanos nodod nelielas ekskrementu jeb kaku kaudzītes. Vieglāk notveramas krēslas laikā un naktīs.

Vairošanās

Brīvā dabā pārošanās periods pelēm un žurkām parasti sākas maijā, un jūnijā var gaidīt pirmo metienu. Vasaras laikā grauzēji vismaz trīs reizes sagaida ģimenes pieaugumu, taču, laikapstākļiem pasliktinoties un gaisa temperatūrai pazeminoties, seksuālā aktivitāte mazinās. Savukārt pilsētas pelēm un žurkām, kurām jumts virs galvas un ērta dzīvošana, vairošanās fāze var ilgt visu gadu, pat ziemā.

Pagrabā apgrauzti burkāni

Lai gan pierasts domāt, ka pie kaitnieciskajiem darbiem sakņu pagrabā vainīgas peles un žurkas, sakņu apgraušana nav to iecienītākā nodarbe, ja vien grauzēji necieš milzu badu. Biežāk biešu, burkānu, kāļu, rutku un citu sakņu apskādēšanā vainojamas pavisam citas sugas pārstāves – strupastes, kas vizuāli tiešām līdzinās pelēm un žurkām, tikai ar īsām astēm. Lai nu kā, ēst no viena šķīvja ar grauzējiem gan nevajadzētu, tāpēc sabojātās saknes vēlams nomazgāt un atdot lopiem vai izmest.

Tautas metodes cīņai ar pelēm un žurkām

Grauzēju pētnieki uzskata, ka nav tādas universālas vielas, kas atbaidītu grauzējus. Ja arī īslaicīgi kāds no rīkiem pelēm un žurkām iedveš bailes, ar laiku viņas pie tā pierod, tāpēc jāmeklē jauna metode. Bet vari pamēģināt!

  1. Iegādājies kaķi. Visknašākās uz peļu un žurku ķeršanu ir trīskrāsu kaķenes. Taču ne velti kaķi tautā iesaukti par peļu junkuriem, jo žurkas tiem ne visai patīk tvarstīt.
  2. Izdekorē pagrabu ar vaivariņiem. Runā, ka pelēm un žurkām ne visai patīk vaivariņu smarža, tāpēc kopā ar ražu vari sanest pagrabā vaivariņu buntītes. Izvieto tās stratēģiski svarīgos kaktos.
  3. Izkaisi pelnus. Ēku pagrabstāvos vai saimniecības telpās zem grīdas izber labi daudz dedzināta koka pelnu – uz pieciem kvadrātmetriem vismaz vienu spaini. Runā, ka pelēm un žurkām ir alerģija pret tiem, tāpēc pēc šādas procedūras grauzēji būs spiestas pārvākties.
  4. Indē: milti + ģipsis! Radikāla un nežēlīga metode, bet arvien piekopta daudzās lauku sētās. Sajauc kviešu miltus un celtniecības ģipsi attiecībā 1:1 un izliec grauzējiem viegli sasniedzamā vietā. Milti kalpos par ēsmu, bet ģipsis pēc maltītes vēderā sacietēs.
  5. Nav caurumu, nav žurku. Visu laiku pārbaudītākā un iedarbīgākā metode – aizcementēt visas ejas un caurumus, pa kuriem grauzēji varētu nonākt dzīvoklī, mājā, pagrabā vai kūtī.
  6. Barjera. Ja pagrabam ir koka durvis, to apakšā vari piestiprināt metāla loksni vismaz 30 centimetru augstumā – arī tā aizkavēs grauzēju viesošanos, jo tie nespēs izgrauzt sev eju.

 

Veikalā nopērkamie līdzekļi pret grauzējiem

Peļu un žurku aizbaidīšanas un indēšanas metodes ir visdažādākās: mehāniskie slazdi, indes, elektriskās ierīces…

Lamatas + ēsmas

  • Žurku slazds SuperCat. Tajā iestrādāta netoksiska ēsma, kas pievilina žurkas. Kvalitatīvs atsperes mehānisms, kas nodrošina pat lielu žurku satveršanu. Ierīcei ir speciāls slēdzis, ar ko atvērt atsperes notvertā grauzēja atbrīvošanai. Ēsma nopērkama arī atsevišķi.
  • Peļu slazds no koka. Uz lamatu pedāļa jāuzliek ēsma (siers, riekstu sviests, maizes gabaliņš) un lamatas ar ēsmu jānovieto pret sienu. Lamatas vēlams uzstādīt ar gumijas cimdiem, lai grauzēji nesajustu cilvēka aromātu, tad ir lielāka iespēja, ka peles ieskries slazdā.
  • Tradicionālās žurku lamatas no koka – uzliec ēsmu, novieto vietā, kur varētu apgrozīties žurka, un gaidi.

Indes

  • Pasta. Bros pasta peļu un žurku apkarošanai telpās un ārā. Tā satur vilinošu ēsmu, kas iedarbojas uz grauzējiem jau pēc piemās mielošanās reizes. Būtiski – pārējie grauzēji nesaista šo produktu ar radinieku bojāeju. Pastai piemīt mumificējošas īpašības. Iepakojumā 10 pastas paciņas, katrā 10 gramu līdzekļa.
  • Lietošana: peļu apkarošanai jānoliek 1–2 paciņas vienā vietā, žurku apkarošanai – 5–10 paciņas vienā vietā. Pasta nav jāizņem no atsevišķā mazā iepakojuma.
  • Granulas. Izkaisīt stratēģiski svarīgās grauzēju pārvietošanās vietās, nejaukt ar pārtiku, piemēram, ziemas krājumiem pagrabā.
  • Vaska briketes. Peļu un žurku inde. Izturīga pret mitrumu, putekļiem un pelējumu, tāpēc var lietot telpās, kurās ir paaugstināts mitruma līmenis. Peļu notveršanai nolikt 1–2 briketes, žurkām – 5–10 briketes. Var izmantot gan ārā, gan iekšā. Iepakojumā 100 gramu.
  • Zemas frekvences ierīces. Elektromagnētiskā kaitēkļu atbaidīšanas ierīce paredzēta, lai atbrīvotos no žurkām, pelēm, prusakiem, skudrām, blaktīm, zirnekļiem un citiem kaitēkļiem. Iespraužot elektrības rozetē, ierīce izstaro ultrazemas frekvences elektromagnētiskos impulsus, kas izdalās pa elektroinstalāciju mājokļa sienās, izmantojot to elektromagnētisko lauku. Tādā veidā elektromagnētiskais impulss nokļūst vietās, kur kaitēkļi apmetušies. Tas iedarbojas uz kaitēkļu nervu sistēmu un rada tiem diskomfortu, liekot pamest mītni. Neizdala kaitīgas ķīmiskās vielas vai radiāciju. Drīkst izmantot arī tad, ja mājās ir bērni un mājdzīvnieki. Neietekmē elektriskās ierīces, piemēram, signalizāciju, uguns un dūmu detektorus.

Mirgojoša zaļās gaismas diode norāda, ka ierīce ir aktīvajā darbības režīmā, sarkanā – ka ierīce atrodas miega režīmā. Kaitēkļu pilnīgai aizbaidīšanai nepieciešamas 2–4 nedēļas. Ierīce izstaro impulsus apmēram 230 m2 platībā vai vienā stāva.

Dārzam

Dabai draudzīga metode peļu un žurku (arī kurmju) apkarošanai ir grauzēju atbaidītājs ar saules baterijām, kas aizbiedē grauzējus ar vibrācijām un skaņu. Darbības rādiuss – 650 m2.

Lietošana: izroc caurumu un ievieto zemē. Ir ieslēgšanas un izslēgšanas slēdzis. Ierīce pati sevi uzlādē.

Pēdējā iespēja

Ja ar šiem līdzekļiem netiec galā ar grauzējiem un tie pārmēru savairojušies, uzaicini speciālistus, kas nodarbojas ar grauzēju indēšanu, – deratizācijas dienestu:

  • ttr.lv
  • deratizacija.lv
  • balticpest.lv
  • pestcon.lv

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+