Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Uz lauka droši vien vēl palikuši kāposti, kolrābji, melnie rutki, sakņu selerijas, pētersīļi, melnsaknes un pastinaki… Tad arī tie jānovāc. Ja stipras salnas nesola, šos dārzeņus vari vākt palēnām, izbaudot zelta rudens burvību. Taču, ja gaidāmas salnas, pirms tām jāsteidz novākt vidēji agrie kāposti – ja to pakauši apsalst, var sabojāties visa galviņa. Vēlās šķirnes ir aukstumizturīgākas un oktobrī vēl turpina augt.
- Arī par modernajiem lapu kāpostiem nav jāuztraucas. Aukstums to lapām garšu uzlabos. Tie var palikt uz lauka pat visu ziemu. Tikai rēķinies, ka modernie lapu kāposti garšo stirnām. Vismaz manā dārzā tie pazūd pēc pirmā aukstuma un slapjdraņka sniegiem.
- Vēlu izaugušos puķkāpostus novāc pirms salnām, jo pēc tām tie tikai bagātinās komposta kaudzi, nevis galdu.
- Aukstums nepatīk sakņu selerijām. Pēc nelielām salnām tās augsnē var atkopties, taču ilgstošai glabāšanai vairs nederēs.
- Sīkās pētersīļu saknītes iestādi podos un ienes siltumnīcā vai verandā – būs rudenim zupas zaļumi! Aizvējā tie var palikt ārā podos arī visu ziemu, ja tā ir tik silta kā aizvadītā.
- Melnsaknes un pastinaki var pārziemot arī dobēs, un ēšanai tos izraksi agri pavasarī. Tie gan samērā viegli var izbēgt savvaļā un pievienoties nezālēm – tāpat kā mārrutki un topinambūri.
- Uz lauka noteikti atrodas puravi. Arī tie var pavadīt ziemu ierastajā vietā, ja vien netraucē apstrādāt lauku. Tomēr drošāk puravus novākt un nolikt glabāšanā, pierokot vietā, kur tos var dabūt jebkurā laikā.
- Pēc ražas novākšanas sagatavo augsni ziemas ķiploku un sīpolu stādīšanai. Ideāli, ja izvēlēsies vietu, kur vasarā auga zirņi, pupas vai pupiņas. Vari šo darbu droši atlikt arī līdz pašām mēneša beigām, protams, ņemot vērā laikapstākļus. Ķiplokiem vēsa augsne un lietus netraucēs, bet pašam stādītājam gan.
- Arī siltumnīcā laiks ieviest kārtību. Noražojušie augi no tās jāizvāc. Ja vasarā augu māju bija apsēduši kaitēkļi un nolemts to izkvēpināt ar sēru, tad izvāc no siltumnīcas visu ēšanai derīgo. Pārējās augu atliekas lai paliek – būs, kur salīst kukaiņiem. Tās izvāksi kopā ar visiem iemītniekiem pēc dezinfekcijas ar sēru.
- No siltumnīcas jāizvāc ne tikai augi, bet arī auklas, jo arī uz tām var patverties kaitēkļu kūniņas un slimību izraisītāju sporas. Ideāli, ja izdodas nomazgāt siltumnīcas sienas. Dobēs vari iestrādāt kompostu vai kūtsmēslus, bet, ja nav nekā cita, tad nobirušās koku lapas, kam piejaukts biokompostētājs. Derēs plānās liepu vai kļavu lapas.
- Zaļmēslojumam un augsnes dezinfekcijai dobēs vēl vari iesēt rudzus, eļļas rutkus vai auzas. Mēneša beigās sētais labākajā gadījumā tikai sadīgs, jo diena augšanai ir par īsu. Toties jau martā zaļmēslojuma augi saņemsies, un pirms tomātu stādīšanas tos varēsi iestrādāt augsnē vai izmantot kā dzīvo mulču starp augiem. No savas pieredzes varu teikt – sākumā ir jocīgi tomātus stādīt starp auzām vai rudziem, bet jau vasaras vidū viss sakārtojas. Jārēķinās, ka mulčas augi būs regulāri jāpieliec vai jāpiebradā, sākumā var arī apgriezt. Šiem augiem siltumnīcā jāļauj tikai eksistēt, nevis augt. Tiem jārūpējas, lai labi justos pārējie!
- Sakņu dārza dobes noklāj ar koku lapām vai pēdējo nopļauto mauriņa zāli. Zaļmēslojumam mēneša sākumā vēl vari iesēt rudzus. Citi augi vairs nepaspēs sadīgt.
