• Šobrīd

    weather img

    Rīga +7°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Novembra darbi puķu dārzā

    Darbu kalendārs
    Ievas Dārzs
    Ievas Dārzs
    3. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Spītējot rudenīgi vēsajam un tumšajam laikam, dārzā vēl zied pa kādai mārtiņrozei vai vēlo miķelīšu krūmam. Koku krāsainās lapas gan pārvēršas brūnā, slapjā masā. Pienācis pēdējais brīdis parūpēties par augiem to miera periodā, lai jau nākamajā sezonā atkal varētu priecāties par puķu daudzveidību dārzā. Konsultē MARIANA SMONA, daiļdārzniece, puķkopības un dārzu dizaina kursu vadītāja, un ILMA NERETA, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas zinātiskā aistente.

    Novembris ir dārza darbu pēdējo iespēju izmantošanas mēnesis, jo laikapstākļi jau vairākus gadus arī novembrī ļauj vēl parušināties dobēs. 

    • Ja oktobrī nepaspēji sastādīt ziemcietes jaunajās vietās, novembra sākumā vari to turpināt. Atceries, ka droši drīkst izstādīt konteineru augus, – izņemot ziemcietes ārā no podiem, nodrošināsi tām labāku ziemošanu, pat ja augi novembrī nepaspēs iesakņoties. Konteineraugus līdz pavasarim vari pārziemināt arī siltumnīcā, novembrī tos ar visiem podiem pierokot. 
    • Ja nepieciešams pārstādīt, droši vari kustināt lakstaugus ar blīvu un spēcīgu sakņu sistēmu, piemēram, hostas, dienlillijas, sniegarozes, saulesactiņas, kazbāržus un peonijas. Vairāki šāda tipa augi agri pavasarī ataug, un jaunie dzinumi cieš pavasara pārstādīšanā, tāpēc labāk tos pārvietot novembrī. Bet ar nosacījumu: pārnes ar visu sakņu kamolu, nedalot to! 
    • Ja oktobrī neesi paspējusi iestādīt tulpes un citus pavasara sīpolaugus, novembra sākums, ja tas ir salīdzinoši silts, dod tev pēdējo iespēju dabūt tos zemē. Atceries: visu, kas iestādīts novembrī, drošības labad vajag piesegt ar kūdru, lai ziemas kailsals tos nepiebeidz. 
    • Ja oktobris bijis silts, tagad, novembrī, sasedz arī visus īpaši jutīgos augus, kuriem rudenī veidojas un pa ziemu paliek virszemes daļa, piemēram, mārtiņrozes, hibrīdās anemones un ehinācijas.

    Arī lilijas, īpaši rudenī stādītas, labprāt ziemo zem kūdras sedziņas. 

    • Ja zeme nav sasalusi, iesēj viengadīgās puķes – asteres, kliņģerītes, ešolcijas, tabaku, alisītes, puķzirnīšus, portulakas un lauvmutītes. 
    • Turpini dāliju, kannu, gladiolu un citu ārā neziemojošo gumu un sīpolu gatavošanu glabāšanai, kā arī gatavo ārstniecības tauksaknes un altejas saknes. Abus šos augus vari audzēt ne tikai kā ārstnieciskus, bet arī dekoratīvus – divi vienā! 
    • Ja laiks ir pavisam drēgns, kas novembrim ir visai raksturīgi, un ārā nav, ko darīt, tad tīri un sakārto vasarā un rudenī ievāktās sēklas. 
    • Ja vien nav pagūts izdarīt, nogriez sala un lietavu bojātās virszemes daļas peonijām, helēnijām, astilbēm, rudbekijām, saulactiņām, monardām, skarainajiem flokšiem, dienziedēm, veronikām un citām ziemcietēm. Un atceries, ka uz ziemu neapgriez ložņu cekuliņu, alises, kaķpēdiņas, arābes, kumeļpēdas, obrētas, bergēnijas, neļķes, sniegarozes, heihēras, ibēres, aslapu flokšus, prīmulas, akmeņlauzītes, laimiņus, sārmenes un citas ziemcietes ar ziemzaļu vai mūžzaļu lapojumu.

    Rudenī nevajadzētu apgriezt arī dekoratīvās graudzāles.

    • Ja oktobris bijis silts, novembrī gaidi augsnes virskārtas uzsalšanu, lai veiktu ziemciešu piesegšanu, kam visbiežāk izmanto sausas koku lapas, priedes mizu mulču, sausas zāģu skaidas, kūdru, arī skujkoku zarus.
    • Iestājoties salam, ieziemo rozes, krūma centrā uzberot 15–30 cm (tas atkarīgs no rožu krūma lieluma) augstu konusu no sausas kūdras, zāģu skaidām vai augsnes. Vēlāk rožu krūmus ieteicams nosegt ar skujkoku zariem.
    • Uzroc pavasara stādījumiem plānotās dobes – tautas ticējums vēsta, ka tas jāizdara līdz Mārtiņiem, jo pēc tam zeme dodas atpūtā. Ja zemi traucē miera periodā, nākamajā gadā laba raža nav gaidāma.
    • Vēlā rudenī daži ar dārzu saistīti darbi pārceļas uz iekštelpām. Piemēram, šajā laikā vajag sakopt un ieziemināt noraktos dāliju gumus, kannu sakneņus un citus izraktos augus. Labs paņēmiens, kā saglabāt dāliju gumus, ja to nav daudz, – ietīt avīzēs un novietot vēsumā.
    • Ja oktobris ir bijis silts un aizmirsts par pelargonijām podos un uz balkona, tad, cenšoties tās glābt no pirmajiem lielajiem saliem, nenes uzreiz siltumā, bet sākumā novieto zem jumta līdzīgos apstākļos kā ārā un pamazām pieradini pie siltāka gaisa. Tad pelargonijas saīsini, apgriežot līdz pusei, un novieto pie loga telpā, kur temperatūra ir plus 10–14 grādu.

      Pelargonijas no balkona kastes jāpārstāda podos, arī jānogriež visa lapotne un jānoliek vēsā, gaišā vietā. Ieteicams izmantot dārza centros nopērkamo augsni speciāli istabas puķēm. Var izmantot arī dārza zemi, taču tad tā jāsajauc ar smalku granti vai rupju smilti, lai augsne kļūst gaisa caurlaidīgāka. Augam jāļauj augt arī ziemā, ja vien tas tā vēlas.
    • Eņgeļtaures (daturas, brugmansijas), kas visu vasaru augušas podā, saīsini, apgriežot līdz pusei, atlapo, novieto pie loga telpā, kur temperatūra ir plus 10–14 grādu. Martā augu nesīsi siltā istabā, lai sāktos tā augšana.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+