Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ko ar tiem iesākt? Konsultē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Neērtā mantojuma divas sejas
Padomju gados lauku viensētām atkritumu savākšanas pakalpojumi praktiski netika nodrošināti. Kaut kur taču nevajadzīgais bija jāliek! Tad nu ļaudis, ko vien varēja, vairākkārt izmantoja saimniecībā, bet nekur nelietojamo vienkārši izmeta kaut kur uz savas zemes ierīkotā atkritumu čupā.
Redzamā lauku viensētu atkritumu problēma ir telpās, bēniņos, šķūņos, pakšos un citviet uzkrātie labumi. Šos iepriekšējo dzīvju pārpalikumus ir samērā viegli izmēzt.
Savukārt otrs mantojuma vaigs, ja tā var teikt, ir labi paslēpts: ar zāli, krūmiem apaugušās gadu gadiem krātās atkritumu kaudzes. Tās kalpoja kā konteineri, tāpēc tur daļēji ir jau sadalījies un par zemi pārvērties komposts, bet tam pa vidu stikla un trauku lauskas, konservu kārbas, vadi un citi mūžīgie sadzīves pārpalikumi.
Ar šo tikt galā ir grūtāk. Pirmkārt, tāpēc, ka ej tu sazini, kur tās čupas laika gaitā veidotas. Un, jo vairāk iemītnieku bijis mājā pirms tevis, jo vairāk šādu mēslu kalnu ir izredzes atrast. Otrkārt, jārēķinās ar pamatīgu darbu, izrakājot šādas čupas, pārlasot un sijājot zemi. Te no pieredzes neiepriecinoša piezīme – ir ļoti liela varbūtība, ka vēl gadiem no zemes iznirs pa stikla lauskai, naglai vai neilona zeķbikšu driskai.
Divi ātrāki risinājumi slēpto atkritumu problēmai
*Pirmais – visu piesārņoto vietu norakt, grunti aizvest un nodot atkritumu poligonā (tas gan būs dārgi – darbs, transports, samaksa par nodoto daudzumu, grunts atjaunošana).
*Otrs – vēl vairāk paslēpt apslēpto, piemēram, zem augstajām puķu dobēm, ar granti vai oļiem izklātiem atpūtas laukumiņiem vai pauguriem. Tas ļaus nerakties dziļumā un vietai piešķirs pievilcīgākus vaibstus. Tomēr kādam apziņa, ka zem kājām joprojām ir piesārņots, varētu būt nepieņemama.
Redzamā mantojuma dalīšana
Bēniņos, šķūņos un pakšos uzkrāto mantojumu var ātri aizvākt, iznomājot konteineru. Tas būs ātrs, bet samērā dārgs, dziļos laukos varbūt pat nepieejams un zaļi domājošajiem ne gluži piemērots variants. Lēnāks, toties lētāks veids, kā tikt galā ar, jā, pat tonnām (!) atkritumu, ir tos rūpīgi sašķirot un, ko vien iespējams, nodot bez maksas.
Pirms mesties atkritumu kaudzē, būtu jānoskaidro, vai un cik tālu ir tuvākais dalīto atkritumu savākšanas laukums un kādus papildu pakalpojumus piedāvā vietējais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo tieši laukumos vienkopus bez maksas var nodot dažādu veidu atkritumus (izņemot autoriepas). Tas ir speciāli aprīkots, iežogots un uzraudzīts laukums, ko ierīkojusi pašvaldība.
Laukumu daudzums atkarīgs no iedzīvotāju skaita konkrētajā pašvaldībā.
Pamatā laukumos pieņem tādus atkritumus kā papīrs, plastmasa, stikls (taras un logu), metāls (tostarp skārda bundžas), sadzīves tehnika, dārza atkritumi. Der noskaidrot ne tikai par laukuma esamību, bet arī tā darba laikus (tas nav 24/7 pakalpojums) un ko tieši tur var nodot bez maksas.
Savukārt atkritumu apsaimniekotāji saviem klientiem mēdz nodrošināt kādu specifisku atkritumu (ne sadzīves), piemēram, mēbeļu, izvešanas reisus. Protams, noderīgi būtu zināt arī publiskos atkritumu šķirošanas punktus, kur konteineros varēs izmest taras stiklu, papīru un noteikta veida plastmasu.
Kā ko šķirot?
- STIKLS. Mūslaiku atkritums numur viens ir plastmasas izstrādājumi, bet mantotajos labumos pirmo vietu ieņem tieši stikls. Kad to šķiro, uzreiz vērts ierīkot vairākas kastes vai spaiņus. Maisi būs ļoti neparocīgi – ātri plīsīs, jo stikls ir smags un lauskas tiem dursies cauri. Uz šķirošanas laukumu varēs aizvest taras (burku, pudeļu) un logu stiklu – atsevišķi, nevis kopā. Pārējais stikls (spoguļu, trauku u. tml.) būs jāliek pie šķirošanai nederīgajiem atkritumiem.
- PAPĪRS. Ar papīru ir vienkāršāk – kādreiz papīrs bija tikai papīrs, tāpēc to droši var vest uz laukumu vai uzmeklēt tuvējo publisko papīra konteineru.
- PLASTMASA. Plastmasa var sagādāt lielāku ķēpu. Savulaik vairāk izmantoja PVH (polivinilhlorīda) un cieto plastmasu – abi šie veidi šķirošanai neder, jo tos nepārstrādā. Citu plastmasu, ievērojot atkritumu apsaimniekotāju norādes, var vest uz laukumu vai izmest paredzētajos konteineros.
- METĀLS. Tāpat noteikti jāatšķiro jebkas, kas izgatavots no metāla. Ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar metāllūžņu uzpirkšanu, – ja šādu atkritumu būs gana (attālākos nostūros, iespējams, ne mazāk kā pustonna), atbrauks paši pakaļ un vēl samaksās. Tātad ietaupīsies izmaksas par transportēšanu un būs kāds eiro citu atkritumu izvešanai. Metāllūžņus var aizvest arī uz pieņemšanas punktu. Bet, ja to ir maz, tad laukumos parasti ir konteiners arī tiem. Tikai tad skārda bundžas jānodala no pārējā metāla.
- ELEKTROPRECES. Savākšanas laukumā var atstāt arī neizjauktas elektropreces – sākot ar radio un beidzot ar ledusskapi. Tā tikai šķiet, ka padomju gados nekā nebija. Sociālajos medijos redzēts ne viens vien lauku mājās atrasto ierīču rekords ar pieciem televizoriem vai trim ledusskapjiem. Deficīta laikos cilvēki aizrāvās ar uzkrāšanu – saimniecībā taču noder. Ja problēmas sagādā transportēšana, tad ir uzņēmumi, kuri atbrauc un savāc vecās elektroierīces bez maksas, taču te svarīgi, cik tālu no civilizācijas lauku sēta ir. Šķirošanas laukumā var tikt vaļā arī no nelietojamiem elektrības vadiem.
Atkritumu sadedzināšana nav pieņemams veids, kā no tiem atbrīvoties, – tas ne tikai slikti ietekmē cilvēka veselību un vidi, bet ir arī administratīvi sodāma rīcība.
Bet pavisam droši piemājas ugunskurā drīksti dedzināt MALKU, par visu pārējo jānoskaidro konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos, kas katrai pašvaldībai atšķiras.
Uzmanību – bīstams!
Ir atkritumu grupa, ar kuru būs vairāk jānopūlas, – sadzīves bīstamie atkritumi: baterijas, medikamenti, ķimikālijas, piemēram, krāsas, lakas, auto ķīmija, augu aizsardzības līdzekļi, dzīvsudraba termometri, luminiscentās lampas. Pie atkritumiem, kurus nevarēsi ne mest konteinerā, ne pakot maisos promvešanai, pieskaitāmas arī autoriepas un azbestu saturošie materiāli (tautā sauktais šīferis).
Vienas vietas, kurp to visu nogādāt, nav. Termometri un medikamenti būs jāved uz aptieku, baterijas – uz to tirdzniecības vietām, lampas – uz laukumu, bet vissarežģītāk būs ar ķimikālijām. Tās pieņem tikai atsevišķās vietās un noteikti uzņēmumi. Tā kā šādu pieņemšanas punktu Latvijā nav daudz, ir vērts sazināties ar vietvaru un noskaidrot, kāda situācija ir tavā apkārtnē.
Ja pēkšņi šķūņa dzīlēs atklāj ievērojamu daudzumu ar nenosakāmām ķimikālijām, tad vislabāk ir konsultēties ar profesionāliem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, BAO, Eko osta, Lautus. Diemžēl izmaksas būs jāsedz tam, kura īpašumā šādi atkritumi ir atrasti.
Maksāt nāksies, arī lai atbrīvotos no nolietotajām autoriepām un šīfera. Cena vieglo auto riepām šķirošanas laukumos vidēji būs līdz 3 eiro. Pašvaldības nereti rīko bezmaksas savākšanas akcijas, taču tajās var nodot tikai četras riepas, un nereti lielās popularitātes dēļ jāstāv garā rindā.
Šīferis ir vēl viena vārda tiešā nozīmē smaga problēma:
- Pirmkārt, tas ir īpaši jāsapako transportēšanai, lai šķiedras nenokļūtu apkārtējā vidē, piemēram, lielajos plastmasas jeb Big Bag maisos.
- Otrkārt, to var nodot tikai konkrētos atkritumu poligonos.
- Treškārt, tas ir ārkārtīgi smags un līdz ar to dārgs atkritumu veids – par tonnu (kas nav nemaz tik daudz šīfera vienību) pat vairāk nekā simt eiro.
Aizved mani uz poligonu!
Kad šķirojamais un par velti nododamais ir prom, jāparūpējas arī par pārpalikušo. Lai aizgādātu visu uz poligonu, var nomāt konteineru vai pieaicināt atkritumu izvešanas uzņēmumu.
Nolīgstot pēdējo, ar aizdomām jāraugās uz tiem, kuri par izvešanu prasa nesamērīgi zemu cenu. Ja tā ir vienāda vai mazāka par aptuveno cenu, kas uzņēmumam būs jāmaksā poligonā par nodoto atkritumu daudzumu (cenas var noskaidrot poligonu mājaslapās), skaidrs, ka krava, visticamākais, nonāks tuvējā mežā. Neviens uzņēmums nestrādās lētāk par pašizmaksu. Lai pārliecinātos par noalgoto atkritumu izvedēju godprātību, vari jautāt viņiem uzrādīt līgumu ar konkrēto atkritumu poligonu, kurp viņi grasās vest tavus atkritumus.
Mazākais no konteineriem varētu izmaksāt ap 200 eiro plus transportēšana.
Ja māja atrodas tālu no apdzīvotām vietām var arī neizdoties sameklēt kādu, kas vēlētos turp nogādāt konteineru.
Ja ir iespējas, uz poligonu atkritumus, kārtīgi sapakotus un nostiprinātus, var aizvest arī pats. Tikai noteikti jāsazinās ar poligonu, noskaidrojot darba laiku, maksu par atkritumiem (eiro par tonnu), to, vai tevi uzņems un nav vēl kādas īpašas prasības.
Der zināt!
- Vienalga, liec atkritumus konteinerā vai maisos, sargi tos no lietus. Samirkuši atkritumi svērs vēl vairāk, tātad izmaksas būs vēl lielākas.
- Kā šķirošanas laukumiem, tā poligoniem ir noteikts darbalaiks. Tāpat nav pilnīgi vienotas kārtības, ko tieši šķirošanas laukumos var nodot. Var gadīties arī tā, ka laukumā kāds konteiners ir pārpildīts un jaunus atkritumus nepieņem. Tāpēc vienmēr, pirms dodies ar savu kravu, sazinies.
- Šīs adreses – skiroviegli.lv un atkritumi.lv – noderēs. Pirmā vēl nav darba kārtībā, bet uz rudens pusi tajā varētu būt visplašākā un precīzākā informācija par konkrētām atkritumu nodošanas vietām. Saskaņā ar noteikumiem atkritumu apsaimniekotājiem tajā būs jānodrošina aktuālā informācija. Otru adresi uztur uzņēmums Zaļā josta.
