Zini, kāds mežs tev ir!

Koki
Jānis Folkmanis
16. jūlijs, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: pixabay
Uzzini, kādi meža tipi ir sastopami Latvijas teritorijā un kas tos raksturo. Šis tev palīdzēs atšķetināt inventerizācijas lietu un noskaidrot, ko tālāk iesākt ar savu mežu, lai to efektīvāk apsaimniekotu.

Mežus uz sausām minerālaugsnēm, kur gruntsūdens neietekmē gaisa brīvu cirkulāciju augsnē, sauc par sausieņiem. Tie iedalīti 6 meža tipos, kuri pēc augsnes auglības no mazauglīgākās uz auglīgāko izkārtojas šādi.

  • Silā (Sl) un mētrājā (Mr) raksturīgi tikai priežu meži, kas aug uz nabadzīgām smilts augsnēm. Priedes šajos meža tipos neaug pārāk garas, pamežs ir ar augu sugām nabadzīgs.
  • Lāns (Ln) ir auglīgāks par mētrāju, tāpēc lānā priedei iespējams neliels egles un bērza piemistrojums.
  • Damaksnis (Dm) ir viens no biežāk sastopamajiem meža tipiem, kam raksturīgi augstražīgi priežu, egļu un bērzu meži dažādās šo koku sugu mistrojuma kombinācijās. Damaksnī sastopama arī apse.
  • Vērī (Vr) dominē egles un lapu koki dažādā mistrojumā. Vērī augstražīgu mežu veido gan egļu tīraudzes, gan egļu audzes ar lapu koku piemistrojumu. Tāpat vērim var būt raksturīgas bērza, apšu un baltalkšņu tīraudzes.
  • Gārša (Gr) ir pats auglī­gā­­kais sausieņu meža tips, visbiežāk sastopama upju vai strautu nogāzēs un lēzenās palienēs. Gāršai raksturīga ļoti liela augu sugu daudzveidība. Gāršā atrodamas un vienlīdz labi jūtas teju visas koku sugas, izņemot priedi.
Mežus uz slapjām minerālaugsnēm sauc par slapjaiņiem. Gruntsūdens slapjās vasarās applūdina augsnes zonu, kurā atrodas koku aktīvās saknes, tādējādi tām piegriežot skābekli. Lai arī mežaudžu sastāvs slapjaiņos var līdzināties sausieņu mežā sastopamajam, šo audžu ražība ir manāmi zemāka. Līdzīgi kā sausieņus, pēc augsnes auglības un sugu daudzveidības slapjaiņus iedala šādi: grīnis (Gs), slapjais mētrājs (Mrs), slapjais damaksnis (Dms), slapjais vēris (Vrs) un slapjā gārša (Grs). Slapjaiņu meliorācijas rezultātā veidojas āreņi: viršu ārenis (Av), mētru ārenis (Am), šaurlapju ārenis (As) un platlapju ārenis (Ap). Mežus uz slapjām kūdras augsnēm, kur ūdens periodiski applūdina koku saknes kā sausā, tā slapjā vasarā, sauc par purvaiņiem. Raksturīga zema mežaudžu ražība un ļoti vāja augsnes nestspēja. Purvaiņu meža tipi ir purvājs (Pv), niedrājs (Nd), dumbrājs (Db) un liekņa (Lk). Nosusinot purvaiņu mežus, tie pārtop par kūdreņiem, kurus, līdzīgi kā āreņus, iedala: viršu kūdrenis (Kv), mētru kūdrenis (Km), šaurlapju kūdrenis (Ks) un platlapju kūdrenis (Kp).  

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+