Zini, kāds mežs tev ir!

Mežus uz sausām minerālaugsnēm, kur gruntsūdens neietekmē gaisa brīvu cirkulāciju augsnē, sauc par sausieņiem. Tie iedalīti 6 meža tipos, kuri pēc augsnes auglības no mazauglīgākās uz auglīgāko izkārtojas šādi.

• Silā (Sl) un mētrājā (Mr) raksturīgi tikai priežu meži, kas aug uz nabadzīgām smilts augsnēm. Priedes šajos meža tipos neaug pārāk garas, pamežs ir ar augu sugām nabadzīgs.
• Lāns (Ln) ir auglīgāks par mētrāju, tāpēc lānā priedei iespējams neliels egles un bērza piemistrojums.
• Damaksnis (Dm) ir viens no biežāk sastopamajiem meža tipiem, kam raksturīgi augstražīgi priežu, egļu un bērzu meži dažādās šo koku sugu mistrojuma kombinācijās. Damaksnī sastopama arī apse.
• Vērī (Vr) dominē egles un lapu koki dažādā mistrojumā. Vērī augstražīgu mežu veido gan egļu tīraudzes, gan egļu audzes ar lapu koku piemistrojumu. Tāpat vērim var būt raksturīgas bērza, apšu un baltalkšņu tīraudzes.
• Gārša (Gr) ir pats auglī­gā­­kais sausieņu meža tips, visbiežāk sastopama upju vai strautu nogāzēs un lēzenās palienēs. Gāršai raksturīga ļoti liela augu sugu daudzveidība. Gāršā atrodamas un vienlīdz labi jūtas teju visas koku sugas, izņemot priedi.

Mežus uz slapjām minerālaugsnēm sauc par slapjaiņiem. Gruntsūdens slapjās vasarās applūdina augsnes zonu, kurā atrodas koku aktīvās saknes, tādējādi tām piegriežot skābekli. Lai arī mežaudžu sastāvs slapjaiņos var līdzināties sausieņu mežā sastopamajam, šo audžu ražība ir manāmi zemāka. Līdzīgi kā sausieņus, pēc augsnes auglības un sugu daudzveidības slapjaiņus iedala šādi: grīnis (Gs), slapjais mētrājs (Mrs), slapjais damaksnis (Dms), slapjais vēris (Vrs) un slapjā gārša (Grs). Slapjaiņu meliorācijas rezultātā veidojas āreņi: viršu ārenis (Av), mētru ārenis (Am), šaurlapju ārenis (As) un platlapju ārenis (Ap). Mežus uz slapjām kūdras augsnēm, kur ūdens periodiski applūdina koku saknes kā sausā, tā slapjā vasarā, sauc par purvaiņiem. Raksturīga zema mežaudžu ražība un ļoti vāja augsnes nestspēja. Purvaiņu meža tipi ir purvājs (Pv), niedrājs (Nd), dumbrājs (Db) un liekņa (Lk). Nosusinot purvaiņu mežus, tie pārtop par kūdreņiem, kurus, līdzīgi kā āreņus, iedala: viršu kūdrenis (Kv), mētru kūdrenis (Km), šaurlapju kūdrenis (Ks) un platlapju kūdrenis (Kp).