Vēlās vasaras zaļā trijotne

Garšaugi
Anija Pelūde
Anija Pelūde
4. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vasaras izskaņā baudām dārzeņu ražu – jaunos burkāniņus, galda bietītes, zirņus, gurķus, tomātus… Šķiet, ko nu vairs, sēklu kaste jāliek nost. Bet – tā nav! Iesaka IVETA ĻEKŪNE, uzņēmuma Kāpostnīca īpašniece.

Vēl jau šo un to brīvajās vietās vari iesēt.

Rukola

  • UZTURVĒRTĪBA.

Bagāta ar bēta karotīnu, folijskābi, satur arī C vitamīnu, dzelzi, varu, kalciju, kāliju, flavonoīdus.

  • AUDZĒŠANA.

Protams, vēsumā augušai rukolai ir vislabākā garša, un šis lapu dārzenis, kā zināms, ir aukstumizturīgs, to var sēt jau no aprīļa, pat marta. Taču arī vasaras karstums rukolai neskandē, un tāpēc turpini to sēt ik pēc divām nedēļām līdz pat septembrim, jo rukola aug, kad gaisa temperatūra ir 10–25 grādi.

Rukola viena no pēdējām pārcieš rudens salnas, bet siltumnīcā ražo un zaļo līdz novembrim. Piemērota saulaina vieta un auglīga, irdena, labi drenēta, bet ne skāba augsne (optimālais pH ir 6–6,8). Jāizvairās sēt arī vietās, kur iepriekš auguši kāpostu dzimtas augi. Piemērotākais sēšanas dziļums ir 0,6 cm, attālums starp rindām 10–15 cm.

Sēklas parasti sadīgst 4–8 dienās. Kad sējeņi paaugušies, tos izretini. Rukola ir ātraudzīga – līdz likšanai galdā būs jāpagaida aptuveni mēnesis. Lapas parasti vāc, kad tās sasniedz apmēram 10 cm augstumu, turklāt regulāri, lai garša būtu maigāka. Pāraugušām rukolām lapas kļūst sīvākas.

Kā ātrāk tikt pie ražas? Ja nelīst, jālaista!

  • NIANSES.

Šķirņu ir daudz, jo īpaši, ja rukolas sēklas pirksi internetā. Neļaujies apjukumam! Būtībā tev vienīgi jāzina, ka ir divi rukolas veidi. Viengadīgā dārza rukola (Rucola coltivata jeb Eruca sativa), ko sauc arī par salātu rukolu, agrāk – par eruku vai arugulu. Auga dzimtene ir Vidusjūras piekraste no Marokas līdz Turcijai. Šo šķirņu rukolām ir gaišāk zaļa krāsa, līdzīga salātu zaļumam, un platākas, lielākas lapas ar noapaļotu krokojumu, maigāka garša. Otra ir daudzgadīgā savvaļas rukola, angliski – wild rocket, bet tā ir cita suga (Rucola selvatica jeb Diplotaxis tenuifolia), kas arī cēlusies Vidusjūras reģionā. Augs ir līdz 70 cm augsts, tam ir šaurākas, dziļāk robotas lapas, dažkārt ar sīvāku garšu, it seviški vasaras otrajā pusē. Zied dzelteniem ziediem. Sēklas lielākas nekā dārza rukolai, sadīgst straujāk. Audzēšana līdzīga. Siltumnīcā var audzēt cauru gadu, ja vien izdodas nodrošināt temperatūru plusos. Dārzā kādreiz arī pārziemo, taču otrā gada augiem garša bieži vien ir tik sīva un asa, ka ne muti aizvērt.

Jauna rukola ļoti garšo arī spradžiem – trakās vaboles sausā laikā ir gatavas rukolas dobi noēst pliku! Tāpēc rukolas sējums ir jālaista un pret kaitēkļiem jāuzklāj agrotīkls. Rukola dzīvo zem agrotīkla visu savu ēdamo mūžu, līdz iziet ziedos, – tad lapiņas jau ir lielas, kodīgas un spradžiem vairs negaršo.

Spināti

  • UZTURVĒRTĪBA.

Spināti var būt ļoti dažādi – ar garām, platām, gludām un krunkainām lapām, bet visi kā viens ir bagātīgs dzelzs avots: 100 grami spinātu satur 4,1 mg dzelzs, kas ir ļoti daudz. Arī 126 mg kalcija, 52 mg C vitamīna, 4,69 mg bēta karotīna*.

  • AUDZĒŠANA.

Lai gan aukstumizturības dēļ spinātus var sēt jau agrā pavasarī, tiklīdz zeme kaut nedaudz sasilusi, to var darīt arī cauru vasaru. Tikai ņem vērā, ka spinātu veģetācijas periods no sējas līdz ražas novākšanai ir aptuveni 40–70 dienas. Ieteicams sēt 2–3 cm dziļumā, savukārt starp sēklu rindām ievēro 15 cm distanci.

Spināti labi jutīsies auglīgā, organiskām vielām bagātā augsnē. Tā kā karstā un sausā laikā tie pastiprināti veido ziednešus, vēlākai ražai jāizvēlas pret izziedēšanu izturīgas šķirnes, sējumi rūpīgi jālaista. Der mazajās amatieru paciņās nopērkamā šķirne ‘Matador’. Piemēroti ir hibrīdi ‘Apollo’ F1 (ar ovāli apaļām, biezām, tumši zaļām, spīdīgām lapām, kas stāv vertikāli, aug strauji, neizzied, izturīgs pret miltrasu) un ‘Space’ F1 (ar stāvus augošām, gludām, spīdīgām, tumši zaļām lapām, veģetācijas periods 48 dienas).

Kā ātrāk tikt pie ražas? Spinātiem vienmēr vajag mazliet mitru augsni, iekaltēt nedrīkst!

  • NIANSES.

Eiropā spinātus lieto lielā daudzumā, galvenokārt – salātos ar eļļu, zupās, omletēs.

Lapu sinepes

  • UZTURVĒRTĪBA.

Tajās ir vielas, kas palīdz sagremot smagu barību. Satur karotīnu, rutīnu, B1, B2, PP vitamīnus, īpaši daudz C vitamīna, arī kalcija, fosfora un dzelzs sāļu.

  • AUDZĒŠANA.

Ātraudzības ziņā tās ir vienas no rekoristēm – ja iesēj siltā laikā, jau pēc pāris nedēļām var sākt baudīt pirmo lapiņu pikantumu. Tāpat kā spinātus un rukolu, arī sinepes var sēt no agra pavasara līdz vasaras beigām. Sēklas zemē kaisi 1,5 cm dziļi, starp sēklām atstāj 2,5 cm intervālu, un attālums starp rindām ir 15–20 cm.

Piemērota labi drenēta, auglīga augsne, kurā daudz organisko vielu. Augsnes pH 6–7,5. Ieteicams sēt saulainās vietās ar daļēju noēnojumu. Sēklas sadīgst 4–7 dienās. Augšanas laikā jāgādā pietiekams mitrums. Karstums un sausums palielina sinepju asumu. Lapas var sākt griezt jau pēc 4 nedēļām, kad tās ir 15–20 cm garas.

Kā ātrāk tikt pie ražas? Piemērota daļēji noēnota vieta. Un augsnei jābūt barības vielām bagātai un mitrai.

  • NIANSES.

Ātri izzied, tāpēc prātīgāk dobē tām atvēlēt vien mazu stūrīti un ik pa laikam iesēt atkal. Noder pie gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, pievieno gatavošanas beigās.

*AVOTS: Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks Uztura mācība, 2015

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+