Stādi mežu!

Koki
Jānis Folkmanis
8. oktobris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: no izdevniecības žurnāls Santa arhīva
Ja tev ir apņemšanās ieguldīt darbu un līdzekļus kvalitatīva nākotnes meža atjaunošanā, tad – dari! To, kādas sugas kokus stādīt izcirtumā, nosaka gan meža augšanas apstākļi, gan normatīvi. Un rēķinies, ka pat viena izcirtuma robežās augšanas apstākļi var būtiski atšķirties.

Skaidro un raksta Jānis Folkmanis

  • Praktizējošs mežkopis.
  • Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mežu apsaimniekošanas speciālists.
  • Biedrības Meža īpašnieku apvienība Bārbele vadītājs.

Cik un kādus stādus vajadzēs?

Stādus gādājot, ieteicams plānot vismaz par 10 procentiem vairāk no nepieciešamā minimālā kociņu skaita, jo pat vislabvēlīgākajos apstākļos ne visi iestādītie kociņi ieaugs un izdzīvos – kāds nokaltīs, kādu nopostīs meža dzīvnieki. Pasūtot stādus, izstāsti kokaudzētavai, kurā Latvijas reģionā plānosi stādīt, jo te ir darīšana ar koku ģenētiku, ar jauno kociņu senčiem. Ir svarīgi, kādā reģionā ir ievāktas stādu audzēšanai izmantotās sēklas. Piemēram, priedes, kas kokaudzētavā izaudzētas no Latvijas austrumu reģionā ievāktām sēklām, atļauts stādīt arī valsts rietumu daļā. Savukārt no rietumu reģionā iegūtajām sēklām izaudzētos stādus pieļaujams izstādīt tikai rietumu reģionā. Saņemot stādus kokaudzētavā, tev no tās jāsaņem ne tikai pirkuma dokuments – pavadzīme –, bet arī stādu sertifikāts, kas apliecina stādmateriāla izcelsmi. Kokaudzētava, izsniedzot stādus, tev izrakstīs pirkuma pavadzīmi un stādmateriāla izcelsmi apliecinošu dokumentu – etiķeti, kurā ierakstīts stādu sertifikāta numurs.
Ja stādīsi sagatavotā augsnē vai platībās, kur nav paredzams spēcīgs aizzēlums, vari droši izvēlēties maza izmēra stādus.
Nav pareizi uzskatīt – jo lielāks stāds, jo labāk un ātrāk tas augs. Jebkurā gadījumā ļoti svarīga ir stāda virszemes daļas un sakņu sistēmas masas attiecība. Saknēm vajadzētu aizņemt vismaz vienu trešdaļu vai ceturtdaļu no stāda kopējās masas. Saknēm jābūt pietiekami attīstītām, lai kociņš spētu saņemties dzīvei jaunajos apstākļos pēc izstādīšanas mežā. Ja kailsakņu stāda virszemes daļa izskatās spēcīga, bet sakņu vietā karājas tikai daži diedziņi, šāds stāds ir brāķējams, jo kociņš nespēs iesakņoties. Saņemot stādus, der arī pārliecināties, vai:
  • stādiem ir taisni stumbriņi ar izteiktu centrālo dzinumu;
  • nav acīmredzamu slimības pazīmju vai mehānisku bojājumu;
  • ietvarstādiem substrāta brikete ir mitra.
Parasti stādi savu nākamo saimnieku sagaida, jau sasēduši plastikāta maisos. Bet tas nav šķērslis, lai tu vismaz izlases veidā pārbaudītu preci un nepirktu kaķi maisā.

PRIEDI vai EGLI?

  • Smilšainā paugurā, kas strauji neaizzeļ, būs labāk, ja stādīsi priedi.
  • Savukārt nogāzē vai zemākā vietā ar labākiem panākumiem iesakņosies egle, bērzs.
  • Ja tev nav īsti skaidrs, kur un kādas koku sugas labāk stādīt, pavaicā savam mežzinim!

Brauciens pēc stādiem

Stādīšanas periodā kokaudzētavām ir ļoti saspringts darba grafiks. Lai tavi stādi pēc iespējas īsāku brīdi garlaikotos maisos kokaudzētavā, rūpīgi ieplāno un laikus piesakies, kurā dienā un laikā brauksi saņemt stādus! Iespējams, tad tie būs tikko nākuši no lauka un tu tos varēsi vest mājās pavisam svaigus. Lai nepiedzīvotu vilšanos, pirms dodies uz kokaudzētavu, noskaidro, vai pasūtītā stādu krava ietilps tavā transportlīdzeklī. Ja ietvarstādi nav fasēti kartona kastēs, tos nav iespējams likt citu uz cita, tos drīkst izvietot vienā kārtā uz transportlīdzekļa grīdas. Vislabāk jebkurus stādus ir transportēt slēgtā transportlīdzeklī – busiņā vai piekabē ar tentu. Svarīgi ir atcerēties, ka ilgstošāka pārbrauciena gadījumā jāuzmanās, lai kravas telpa saulē neuzsiltu un stādi maisos nesāktu sust.

Ieteikums: plāno un draudzējies!

  1. Tā kā mākslīgi atjaunoto un ieaudzēto meža platību apjoms Latvijā ar katru gadu palielinās, kokaudzētavām savs stādu pirkums būtu jāpiesaka laikus. Ideāli – vismaz jau iepriekšējā gadā.
  2. Vai arī – sasaisties vai sazinies ar meža īpašnieku kooperatīviem, kuri no savas puses rūpējas par stādmateriāla plānošanu un sagādi saviem biedriem.

Ak, mežinieku valodiņa!

Kokaudzētavās stādu daudzumu mēra tūkstošos. Tāpēc, lai nerastos pārpratumi, interesējoties par stādiem, ja vajadzīgais stādu daudzums ir mazāks par tūkstoti, noteikti uzsver, ka tevi interesē, piemēram, tikai 500 stādu. Ja teiksi, ka vajag 500 egles, kokaudzētava to var ātrumā iztulkot kā vajadzību pēc 500 tūkstošiem stādu!

Stādmateriāla veidi

Ar slēgtu sakņu sistēmu Ietvarstādi – stādi, kuru saknes ietilpst speciālā substrāta briketē. Cena vismaz 200 eiro (1000 gab.). Piemēroti stādīšanai visa veģetācijas perioda laikā, izmantojot stādāmo stobru.

Ar vaļēju sakņu sistēmu
  • Sējeņi – izaudzēti no sēklām. Visbiežāk sastopamie ir divgadīgie priedes sējeņi. Cena 90–120 eiro (1000 gab.).
  • Kailsakņu stādi – izaudzēti no pieskolotiem sējeņiem. Cena 130–180 eiro (1000 gab.).
  • Kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu – galvenokārt egles un bērza stādi, kas izaudzēti no pieskolotiem ietvarstādiem, ar izteiktu sakņu kamolu, kas nodrošina labāku ieaugšanu. Cena ap 220 eiro (1000 gab.).
Stādmateriālu ar vaļējo sakņu sistēmu var stādīt ierobežotu laika sprīdi – pavasarī pēc augsnes atkušanas līdz aktīvas veģetācijas sākumam (apmēram no aprīļa līdz maija vidum) un rudenī (no septembra līdz oktobra vidum, kad veģetācijas periods ir beidzies).

Stādi atvesti! Kā glabāt?

Kailsakņu stādus, kas ievietoti maisos, var uzglabāt tajos ne vairāk kā vienu nedēļu. Maisi obligāti jānovieto ēnā, vislabāk kādā šķūnī, kur nestrāvo caurvējš, vai – vēl labāk – pagrabā. Maisus novieto vertikāli vai guļus, tos nedrīkst kraut citu uz cita.
Atceries, ka stādi ir dzīvi un tie elpo! Tāpēc, uzglabājot stādus, maisos izdur caurumus!
Gribētu gan teikt, ka katra lieka stunda un diena, kas pavadīta maisā, stādiņam par labu nenāk. Tāpēc – jo ātrāk tas tiks mežā, jo labāk! Ja izstādīšana kaut kādu iemeslu dēļ kavējas vai nav tik raita, kā cerēts, nesutini stādus maisos, bet sarūpē tiem pagaidu mājas, tas ir, ņem un pieroc tos! Vislabāk to darīt kaut kur turpat stādīšanas objektā vai tā tiešā tuvumā. Pierakumu veido no saules un vēja aizsargātā vietā, vieglā un – galvenais – mitrā augsnē. Augsnē ar lāpstu izveido seklu grāvīti lēzenām malām, kur prependikulāri grāvīša garenasij stādus guldi cieši citu pie cita. Pēc tam stādu saknes apber ar izrakto augsni un nedaudz ar kāju pieblietē.

Stādvietu skaits

Ir vai nav izcirtumā gatavota augsne stādīšanai – parasti kociņus cenšas stādīt rindās. Tas ļauj vēlāk, jaunaudzi kopjot, vieglāk atrast jaunos kociņus, kā arī kontrolēt stādījuma blīvumu.
Klasiskais attālums starp stādījumu rindām ir 2–2,5 metri, kas atbilst augsnes gatavotāja (meža augsnes frēzes) gājiena platumam.
Zinot vidējo attālumu starp rindām, vari aprēķināt, kādam jābūt stādvietu attālumam rindā, lai nodrošinātu nepieciešamo kociņu skaitu uz hektāru. PIEMĒRS Hektārs ir 100 x 100 m (10 000 kvadrātmetri). Ja vidējais attālums starp rindām, teiksim, ir 2,3 m un tu vēlies, lai kociņu skaits būtu 3200 gab./ha, tad aprēķins veidojas šādi: 10 000 : 3200 : 2,3 = 1,36 (m) Tātad šajā piemērā stādvietu attālumam rindās jābūt 1,3–1,4 m.

Kā noteikt kociņu skaitu?

Kā pārliecināties, vai platībā ir iestādīts pietiekams kociņu skaits (gabali uz hektāru)?
Saskaitīt visus kociņus būtu pārāk sarežģīti, sajuks. Tāpēc uzskaiti veic parauglaukumos.

 Parauglaukums

Princips ir šāds! Stādījuma platībā izvēlas raksturīgāku vietu un tajā izveido apļveida parauglaukumu ar rādiusu 2,82 m (parauglaukuma platība būs 25 m²). Par parauglaukuma centru izvēlas kādu augošu kociņu vai zemē iespraustu mietiņu, bet rādiusa noteikšanai lieto 2,82 m garu mērlenti, auklu vai kārti. Iegūtā apļa robežās uzskaita visus iestādītos kociņus un šo skaitu reizina ar 400. Rezultātā iegūst iestādīto kociņu vidējo skaitu vienā hektārā. Piemēram, ja parauglaukumā saskaitīji piecas iestādītās eglītes, tad sarēķinot (5 x 400 = 2000) sanāk, ka vienā hektārā vidēji pavisam būs 2000 eglīšu. Mērījuma precizitātes uzlabošanai parasti platībā ierīko vairākus parauglaukumus.

Ar ko stādīt?

Gadu desmitiem cilvēks ir lūkojis atklāt veidus, kā efektīvāk un, iespējams, mehanizētā veidā iestādīt jaunu mežu. Ir izmēģinātas gan stādāmās mašīnas, gan pat tādas tehnoloģijas kā stādīšana no lidaparātiem.
Taču stabila vērtība meža atjaunošanā bija un joprojām ir parastā dārznieka lāpsta, kas ir arī galvenais darbarīks kailsakņu stādu stādīšanai mežā!
Ar lāpstu izveido augsnē atvērumu, tajā ievieto stādu un stingri piemin ar kāju. Otrs biežāk izplatītais stādīšanas instruments ir stādāmais stobrs. Tas piemērots ietvarstādiem. Atšķirībā no stādīšanas ar lāpstu, kur parasti jādarbojas diviem stādītājiem pārī, ar stobru var stādīt viens, turklāt nav vajadzības pieliekties, lai stādu iekārtotu stādvietā. Stādāmie stobri ir dažādu diametru, līdz ar to, iegādājoties ietvarstādus, ir jānoprecizē, ar kāda izmēra stobru tie būs stādāmi.

Kā ar mežeņiem?

 Dabiski mežā iesējies vai cilvēka rokām iesēts kociņš tiek saukts par sējeni. Par stādu kļūst tāds sējenis, kurš ir pabeidzis skolu (pieskolots) – ticis pārstādīts dobē uz lauka vai substrātā un pavadījis tur vismaz vienu veģetācijas periodu.

Reizēm daba mežmalā ir ierīkojusi pati savu stādaudzētavu. Droši vien arī tev gadījies sastapt dabiski ieaugušus kociņus, visbiežāk ceļu vai grāvju malās. Šādus kociņus (sējeņus) sauc par mežeņiem. Vai tos vari izrakt un izstādīt savā mežā?  Neviens tev to nevar liegt. Taču ņem vērā – ja vēlēsies, lai Meža dienests atzīst par mākslīgi atjaunotu izcirtumu, kas apstādīts ar mežeņiem, stādmateriālam pirms tam jāiziet legalizēšanas procedūra. Pirmkārt, izraktie sējeņi tev vismaz vienu veģetācijas sezonu jāaudzē pieskoloti dobītē. Otrkārt, tev jāsniedz ziņas Meža dienestam par to, kurā vietā mežeņi iegūti, un arī jāuzrāda dobe ar pieskolotajiem stādiem.
Ņem vērā, ka, meženi izrokot, tiek traumēta kociņa sakņu sistēma. Mazāk cietīs egle un bērzs, kuriem nav dziļo sakņu. Savukārt priede, kas veido mietsakni, šādas transplantācijas rezultātā var neizdzīvot.
Lai cik vilinoši liktos iegūt stādus pa lēto, ieteicams vispirms izvērtēt, vai ieguldītais darbs un pūles atmaksāsies. Kokaudzētavā pirktie stādi būs ar zināmu izcelsmi un ar ciltsrakstiem, kas nozīmē to, ka nākotnē no šiem stādiem izaugs kvalitatīvi koki.

Gatavot vai negatavot augsni?

Ja vien meža augsnes apstākļi ļauj, pirms stādīšanas ieteicams sagatavot augsni.
Parasti izcirtumā augsnes apstrādi veic aptuveni gadu pēc cirsmas pabeigšanas, vasaras beigās vai rudenī, un kociņus stāda pavasarī.
Tas tāpēc, lai augsne pa ziemu pagūtu nosēsties un sablīvēties, tādējādi novēršot tās strauju izžūšanu. Visbiežāk augsnes sagatavošanā lieto diskveida meža arklu jeb tā saukto meža frēzi, ar kuru augsne tiek sagatavota joslās. Vienkāršāk izsakoties – tiek izkasītas vagas. Augsnes sagatavošanā viens no uzdevumiem ir atsegt minerālaugsni, jo augsnes virskārtu mežā parasti klāj zemsedzes augu un meža nobiru slānis, kas traucē stādīšanai. Tajā pašā laikā augsnes gatavošana sekmē labvēlīga mikroklimata veidošanos stādvietās. Savukārt vaga kalpo kā vadīkla jeb orientieris, gan kociņus stādot, gan arī vēlāk, kad ir izveidojies aizzēlums un jāveic pirmās kopšanas. Augsnes sagatavošana veicina arī meža dabisko atjaunošanos. Atsedzot minerālaugsni, tiek radīti labvēlīgi apstākļi koku sēklu uzdīgšanai. Aptuvenās izmaksas augsnes sagatavošanai joslās ar meža augsnes frēzi ir 130–180 eiro par hektāru.

 Meža izcirtumos, izmantojot speciālus arklus, augsne tiek uzmalta mērķtiecīgi, veidojot vagas un atsedzot minerālaugsni, lai radītu labvēlīgus apstākļus kociņu stādīšanai, ieaugšanai un stādījuma kopšanai.

Kā pareizi stādīt?

Mežsaimnieki mēdz jokot: lai stādījums izdotos, galvenais ir iestādīt koku ar saknēm uz leju. Tas gan nenozīmē, ka viss ir tik vienkārši. Ir dažas lietas, kas jāpatur prātā, lai stādījums izdotos.
  1. Stādot kailsakņus, jāsargās no sakņu apžūšanas, kas saulainā un vējainā laikā notiek ļoti strauji. Tāpēc ieteicams stādīšanas laikā tos turēt spainī vai speciālā stādu somā.
  2. Jācenšas kociņus stādīt pēc iespējas vertikāli.
  3. Stādvietas sprauga augsnē jāizveido pietiekami liela, lai tajā brīvi izvietotos sakņu daļa. Nav pieļaujams, ka sakņu ūsas uzliecas un paliek virs augsnes.
  4. Nebūs labi, ja stādu iestādīs par dziļu, bet vēl sliktāk būs, ja par seklu. Optimālais dziļums ir tāds, lai augsnes virskārta nosegtu saknes apmēram 1 centimetru virs kociņa sakņu kakla (vieta, kur beidzas saknes un sākas stumbra daļa).
  5. Pēc iestādīšanas stādvieta stingri jāpiemin ar kāju, lai augsne blīvi sakļautos ap stāda saknēm.
    Stādījuma kvalitāti var pārbaudīt šādi: iestādīto stādu saņem ar diviem pirkstiem pie galotnītes un viegli pavelk uz augšu; ja stāds nenāk laukā – ir iestādīts, kā nākas.
  6. Ja augsne sagatavota joslās (ir izveidotas vagas), tad sausās un smilšainās augsnēs kociņus stāda vagā (skati attēlā ar vagas šķērsgriezumu). Normāla mitruma apstākļos optimālā stādvieta ir uz tā sauktā tiltiņa – posmā starp vagu un atgāzto velēnu. Pārmitrās platībās stāda visaugstākajā vietā – uz atgāztās velēnas, taču tikai tad, ja velēna ir pietiekami sablīvējusies, bez gaisa kabatām.

  7. Stādi ar mīlestību!

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+