• Sargi augus no ziemas saules

    Praktiski padomi
    Gunta Šenberga
    Gunta Šenberga
    16. jūlijs, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: pixabay
    Kad, pavasarim tuvojoties, saule spīd arvien spožāk, bet zeme vēl joprojām sasalusi, mūžzaļajiem un skuju kokiem var rasties ziemas apdegums. Uzzini, kā piesegt augus ziemā vai agrā pavasarī, ar kādiem materiāliem to darīt un kad apsegumu ņemt nost.

    Skaidro dendrologs Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

    Kāpēc augi jāsargā no ziemas saules?

    Augsnei sasalstot, koki un krūmi gandrīz pārstāj uzņemt ūdeni no zemes caur saknēm uz vainagu. Un arī visi augu fizioloģiskie procesi, tai skaitā iztvaikošana, zemā temperatūrā turpinās palēnināti. Tas, kas notiek zem zemes un virs tās, ir līdzsvarā. Taču uz pavasara pusi, kad dienā jau reizēm visai spēcīgi silda saule, šis rāmais līdzsvars tiek izjaukts. Virs zemes jau valda pavasaris – piemēram, skuju kokiem un ziemzaļajiem lapu kokiem caur lapu atvārsnītēm ūdens sāk iztvaikot daudz straujāk. Bet zem zemes joprojām valda ziema, jo augsne vēl arvien ir sasalusi un augi ar saknēm jaunu ūdeni iztvaikojušā vietā uzņemt nevar. Otra problēma – pavasara vai vēlās ziemas saulē lapas uzsilst, bet naktī bieži vien ir spēcīgs sals. Brīvais ūdens, kas ir augu, piemēram, mūžzaļo rododendru, lapās, sasalst, sasalstot izplešas un pārplēš šūnu apvalkus. Saules sasildītajās lapās sākas aktīvi fizioloģiski procesi, atbrīvojas ūdens, kas padara tās vieglāk ievainojamas nākamajā salā. Sanāk tāda nepārtraukta lēkšana no pirts āliņģī un atpakaļ.
    Tāpēc jutīgākie augi, kuriem ir sekla sakņu sistēma un kas nevar paņemt ūdeni dziļāk zemē, piemēram, mūžzaļie rododendri, vai nu jāstāda no tiešiem dienvidu saules stariem aizsargātā vietā, vai ziemas otrajā pusē un pavasara sākumā jāpieēno.

    Kā pasargāt augus no saules?

    Ja koks vai krūms ir lielāks, var izmantot vairāk vai mazāk dekoratīvus aizslietņus tikai dienvidu pusē. Tas drīkst būt arī no vienlaidu materiāla – kaut vai finiera plāksne, kas atbalstīta pa gabalu no koka. Ja ar ēnojamo materiālu augu nosedz viscaur, tam noteikti jābūt gaisa caurlaidīgam, der agrotīkls (turklāt tas atstaro spilgto saules gaismu), speciālais ēnojamais tīkls, niedru vai klūgu sega. Noteikti nedrīkst izmantot spaiņus un mucas, kas pilnīgi apsedz augus. Tie, pirmkārt, rada tumsu, kas augam nav labi, un, otrkārt, slēgtu telpu, kurā, lai gan ir ēna, gaiss vēl vairāk uzsilst, situāciju vēršot tikai ļaunāku. Var izmantot arī baltos mākslīgā auduma cukura un miltu maisus, jo tiem spraugas starp šķiedrām ir pietiekami lielas, lai notiktu gaisa apmaiņa, un tie atstaro gaismu. Ja maisa iekšpusē ir vienlaidu plastmasas plēves odere, tā jāizplēš ārā, lai netraucētu elpošanai, citādi būs tāds pats efekts kā no spaiņa.

    Cik ilgi augus turēt ēnā?

    Apēnojumu noņem, kad zeme ir atkususi. Turklāt dienā, kas ir apmākusies. Noēnotais augs ir pieradis pie ierobežota izkliedētas gaismas daudzuma. Ja aizsegu noņems saulainā, siltā dienā, efekts būs tāds pats kā cilvēkam, kuram tumsā acīs iespīdina spilgtu prožektora staru. Otrs būs siltuma trieciens, un galu galā var sanākt tā, ka visu ziemu sargātais augs dabūs saules apdegumu tāpēc, ka apsegums noņemts neīstajā brīdī.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē