Noderīgi padomi par vasaras labumu žāvēšanu

Zelta padomi
Ilze Klapere
Ilze Klapere
18. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Visus vasaras labumus nav iespējams patērēt svaigā veidā un arī nevajag. Pieredzes stāsti par vasaras labumu saglabāšanu ziemai. Pieredzē dalās ikšķilniece BIRUTA JAKUBOVA.

«Jau gadus piecus esmu elektriskā žāvētāja īpašniece. Šis man ir otrais aparāts, pirmais jau savu laiku nokalpoja. Mans aparāts ir firmas Comfort ražojums – laikam skaitās tādas vidējas klases, bet nekādas vainas. Kaltēt var sešos stāvos, vienā piegājienā gana daudz var ielikt.

No ogām aparātā vislabāk sanāk izžāvēt meža zemenītes – ne krāsa zūd, ne aromāts! Arī brūklenes žāvēju, ābolu mizas, vispār var jau visu ko. Tiesa gan, sulīgākas ogas, piemēram, mellenes, es labāk žāvēju cepeškrāsnī, jo aparātā tas slapjums kaut kā ne tā uzvedas, ogas kaut kur pielīp…

Žāvēju ogas, ābolus, citus augļus un to mizas, bet visbiežāk drogas tējām, jo man patīk, ka zālītes aparātā izkaltējas kvalitatīvi un nezaudē krāsu.

Žāvētāja lietošana ir ļoti vienkārša – galvenais, savietot plānā kārtiņā. Es parasti lietoju to režīmu, kas ir līdz 45 grādiem – ogām un tējām pietiek –, bet aparātam ir arī 60 un vairāk grādu iespējams. Komplektā ir arī instrukciju grāmata, tur visi tie grādi un laiki sarakstīti.

Sēnes gan es žāvēju cepeškrāsnī, esmu tā ieradusi – man liekas, ka cepeškrāsns ir jaudīgāka. Žāvēju parasti tikai baravikas. Sagriežu šķēlēs, salieku uz cepampapīra cepešpannā un uz 50 grādiem cepeškrāsnī. Kaltēšana ilgst vismaz diennakti, ik pa laikam krāsni paveru, apgrozu sēnēs, apskatos… gatavās, izkaltētās sēnes parasti samaļu, iegūstot aromātisku sēņu pulveri.»

Biruta iesaka saldēt burciņās! «Mēs arī ļoti daudz ko saldējam ziemai. Šogad izdomājām, ka plastmasa nav laba, turklāt pēc saldēto labumu apēšanas tie trauki bieži vien nav otrreiz lietojami, jāmet ārā. Bet tas taču ir lieks piesārņojums, tāpēc tagad visu saldēju stikla burciņās. Piemēram, šogad atklāju, ka ļoti garšīgas ir saldētas plūmes – izņem kauliņus, sagriež četrās daļās, burciņās iekšā un sasaldē. Tāpat arī tomātus – izņemu serdīti, novelku mizas, sagriežu gabaliņos un burkās saldētavā. ziemā izcili labi noder mērcēm un zupām! Lielākais atklājums laikam ir kabači: sagriezti gabaliņos un sasaldēti, tie ziemā ir kolosāli garšīgi, jo kaut kā sasalstot maina garšu – tā kā pēc sēnēm pilnīgi! Izcili sautējumos un zupās.»

Pieredzē dalās JĀNIS LAPSA no Rīgas

«Man ir zināma pieredze gaļas kūpināšanā, tāpēc varu teikt, ka laikam jau visās šajās nodarbēs svarīgi ievērot pietiekamu, bet ne pārāk augstu temperatūru, lai rezultāts būtu labs. un, protams, jārēķinās, ka tas ir laikietilpīgi. Vēl man ir pieredze ar paša audzētu čili piparu kaltēšanu, bet ar tiem viss ir vienkārši – savieto uz kādas paplātes, noliek ēnainā vietā, un viss. Izkalst ideāli, nevajag nekādu cepeškrāsni vai ko citu.

Vasarā, dzīvodams pa vasaras māju, izdomāju, ka vajadzētu pamēģināt sažāvēt plūmītes. Man aug tādas violetas, nelielas, valrieksta izmēra plūmes, šķirni nepateikšu, bet feinas.

Svarīgi ir ņemt vēl gana stingras, jo ļoti gatavas neder – pa kādai bija iemaldījušās arī tādas, un tās žāvēšanas laikā kļuva pārāk pļeckainas pēc struktūras.

Tātad ņemam plūmītes, pārgriežam uz pusēm, izņemam kauliņus un savietojam uz cepešpannas. apakšā vajadzīgs arī cepampapīrs, citādi būs lipīga šmuce uz tās pannas. Tad liek cepeškrāsnī – pamatā centos turēt 40–50 grādu karstumu, ik pa laikam paverot durtiņas un ieliekot karstumizturīgo cimdu šķirbā, lai liekais mitrums labāk tvaiko ārā. Es eksperimentēju, mainot arī režīmus – cepšanu no abām pusēm, tad ar ventilatoru… Vienu reizi nomainīju arī cepampapīru, lai tīrāka tā padarīšana, jo plūmes cepoties sulo. Kopumā pasākums ilga trīs diennaktis, un ik pa laikam nācās paskatīties, kas tur notiek, pagrozīt plūmes, jo visas jau vienādi necepās. Ar rezultātu esmu apmierināts – protams, nav tik saldas kā dienvidu melnās plūmes, kuras visi pazīstam, bet garša laba, diezgan intensīva.»

Jānis iesaka garšīgos salāti ar pašu žāvētām plūmēm «Vienas pašas mūsu sažāvētās plūmītes tā nepaēdīsies kā melnās importa, jo garša ir pārāk koncentrēta, bet salātos – ideāli! Mana sieva bija uztaisījusi šādus salātus: ābols, avokado, kraukšķīgas salātlapas, spināti, pekanrieksti, zilais siers un pašu žāvētās plūmītes. Var vēl kādu eļļas un maiga etiķa mērcīti, un ceļ galdā!»

Ar padomiem plūmju un ābolu žāvēšanā dalās Dr. sc. ing. DALIJA SEGLIŅA, Dārzkopības institūta vadošā pētniece

Mūsu plūmes var žāvēt, taču jārēķinās, ka tās satur par maz cukura, lai iegūtu līdzīgas kā veikalā pieejamās importa melnās plūmes. Tāpēc, izvēloties plūmes žāvēšanai, jāņem ļoti saldas un gana gaļīgas šķirnes. Savukārt neder ļoti sulīgas un mīkstas plūmes, jo kaltēšanas laikā no tādām pāri paliks tikai miziņa ar plānu mīkstuma daļu.

Žāvētos ābolos labi saglabājas ogļhidrāti, īpaši cukuri un šķiedrvielas, arī minerālvielas: «savukārt vērtīgo vielu zudumi radīsies, ja kaltēsiet augļus bez mizām. Ja mizas nepatīk, tās var izkaltēt atsevišķi un izmantot aromātiskās tējās, bet ābolu šķēlītes kaltēt bez mizām.

Ja kaltē cepeškrāsnī, tad, lai no āboliem izdalītos lielākais mitruma daudzums, sākuma temperatūra kaltēšanas procesā vēlama augstāka – līdz pat 60 grādiem –, vēlāk to var pazemināt. Bet, ja ir pieejama iekārta, kas labi nosūc mitro gaisu, var kaltēt arī zemākā temperatūrā. Kaltēt var visus ābolus, bet speciālisti izpētījuši, ka vislabāk sanāk tās ābolu šķirnes, kuru augļiem ir blīvāka konsistence un attiecīgi mazāk sulas – piemēram, ‘sīpoliņš’, ‘auksis’, ‘antonovka’, ‘tellissaare’ un citas līdzīgas. Izkaltētie āboli jāuzglabā sausā vietā, pirms tam pārliecinoties, vai augļi ir kārtīgi izžuvuši, jo mitros augļos ātri attīstīsies raugi un pelējumi.»

Saulē kaltēti tomāti – arī Latvijā, pieredzē dalās ILZE CELMIŅA no Rīgas

Pērn pie mums bija īsta dienvidu vasara, kuru attapīgākie izmantoja tāpat, kā to dara dienvidnieki Itālijā, Spānijā, Turcijā un citviet saulainajās un karstajās zemēs. Proti, pagatavoja saulē kaltētus tomātus! Pieredzē dalās rīdziniece Ilze Celmiņa: «Nezinu, vai pašai būtu ienācis prātā, bet, tiklīdz sociālajā tīklā Facebook ieraudzīju, ka kāds tā dara, nolēmu pamēģināt arī pati. Proti, izkaltēt tomātus saulē, nevis cepeškrāsnī.

Bieži jau mums nav tik karsta un saulaina vasara, tāpēc nav brīnums, ka neienāk prātā! Bet izdevās ideāli! Ņēmu aromātiskus mazos ķirštomātiņus, pārgriezu uz pusēm, uzkaisīju sāli, savietoju uz pannām, kas apklātas ar cepampapīru, un izliku saulē. Kaltēju trīs dienas – pa nakti nesu iekšā, pa dienu ārā saulē. Vienīgi jāsargā no putniem un skudrām, bet citādi saule lieliski paveica kaltēšanas darbu – garšoja dievīgi!»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+