Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms desmit gadiem redzēju televīzijas sižetu par sievieti, kura protestēja, ka atkritumu apsaimniekotājs liek viņai maksāt par atkritumu izvešanu, kaut to nemaz nav, jo papīrs tiek sadedzināts kamīnā, bet plastmasu dedzina dārzā, un mani tas šokēja – tā taču ir apkārtējo indēšana! Taču nolēmu veikt eksperimentu, kā ir dzīvot, neradot atkritumus. Kā izvairīties no plastmasas jūras.
Ja aizmirstu maisiņu, iepirkumus nesu rokās. Tas ir ļoti neparocīgi, un tā es sevi audzinu.
Tolaik dzīvoju Rīgā, blakus Āgenskalna tirgum. Sāku ņemt līdzi grozu, kurā saliku burkas un maisiņus. Tirgū var iegādāties tik daudz produktu bez iepakojuma, taču jābūt veiklam, lai laikus pateiktu, ka nopirkto maisiņā nevajadzēs likt. Ja uz tirgu jābrauc ar mašīnu, degvielas tērēšana var būt videi kaitīgāka nekā pāris iepakojumu.
Pašlaik dzīvoju Babītē un iepērkos piemājas veikalā. Pārdevējas ir atsaucīgas un ļauj produktus likt savos iepakojumos. Man ir caurspīdīgu aizkaru maisiņš, kurā likt dārzeņus un augļus, plastikāta saldējuma trauciņš un caurspīdīgs zivju trauciņš ar vāku, kurā likt salātus. Ja aizmirsīsim mājās atslēgas, telefonu vai maku, tā būs traģēdija. Tāpat jāiemācās somā vienmēr ielikt maisiņu. Es izmantoju auduma maisu un maisiņu, kas gatavots no veca lietussarga. Tie aizņem maz vietas un ir izturīgi. Lielākus pirkumus salieku Jūrmalā atrastā plastmasas kastē. Ja sanācis nopirkt par daudz ēdiena, neeju uz veikalu, kamēr to visu neapēdu.
Ir tik daudz rokdarbnieču, kuras no veciem audumiem veido paklājus. Jaunās māmiņas bērnu drēbes un rotaļlietas nevis izmet, bet mainās ar tām. Latvijā videi draudzīgi cilvēki ir arī ārpus «zaļā burbuļa», kurā dzīvo vides aktīvisti.
Praktiski padomi, ko iesaka Anitra Tooma, vides žurnāliste, zero waste aktīviste kopš 2008. gada:
- Mainies ar lietām – apmainies vai atdod draugiem apavus, apģērbu, bižutēriju, ko pats vairs nevalkā.
- Ūdeni taupi un lieto vairākkārt – tīrot zobus, netecini ūdeni. rokas un seju mazgā bļodā. Dušā var mazgāties, stāvot bļodā, – ūdens satecēs bļodā, un to var izmantot tualetē.
- Izslēdz apkuri – ja mājās ir elektriskā apkure, to var izslēgt istabās, kurās neuzturies, nakts laikā un stundu pirms iziešanas no mājas.
- Trauku un citi mazgāšanas līdzekļi – mazgājamo līdzekli aizstāj ar karstu ūdeni un sinepju pulveri. Mazgāšanai noder arī soda un etiķis. Šampūnu var atšķaidīt ar ūdeni.
- Trauku dvieļi, lupatiņas un priekšauti – var izmantot vecus audumus, flaneļa kreklus vai t kreklus. Lietojot priekšautu, retāk būs jāmazgā drēbes.
- Mazs ledusskapis – ierobežos vēlmi pirkt daudz nevajadzīgas pārtikas un ietaupīs elektrību. Labo sadzīves tehniku – ja saplīst ledusskapis vai boilers, noskaidro, vai to nevar salabot, apmainot vai notīrot vien kādu detaļu.
- Komposta maisiņš – turi to virtuvē pie izlietnes. Līdz izmešanai var glabāt saldētavā. Ja atdala pūstošus atkritumus, atkritumu tvertne vasarā nesmirdēs.
