Mazs, bet pašai savs sakņu dārziņš

Augļu un sakņu dārzs
Lolita Lūse
Lolita Lūse
7. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ja dārzs atrodas pie mājas ciematā, tā teritorija ir maza, tomēr tajā var atrast vietu sakņu dārzam. Kā tādu dārzu iekārtot ātri, skaisti un gudri? Konsultē Līga Lepse, Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece.

Galu galā – tu maksā nekustamā īpašuma nodokli un, iespējams, arī kredītu, tādēļ no zemes jācenšas iegūt iespējami daudz. Dilles, pētersīļi un zirņi taču ir ieguvums, vai ne!?

Raksta autores sakņu dārzs sākās ar četrām sprīdi augstām dobēm apmēram pusmetra platumā un divu metru garumā. Drīz mazdārziņš krietni paplašinājās, jo atbrauca māsa un pārsteigta jautāja, ko es tur pagalma stūrī esmu apbērējusi. Tiešām! Manas zemes dobes izskatījās bīstami līdzīgas četrām kapu kopiņām…  Lai vizuālo defektu labotu, turpināju rakt un ne vien pagarināju esošās grēdas, bet to galā šķērsām uzraku jaunas. Ar katru gadu pierokot klāt vēl pa gabaliņam, nu mazdārziņš ir 4 × 10 metru plašumā.

Arī lielai daļai kaimiņu pagalmos ir sakņu dārzi ar salātu, gurķu un sīpolu dobēm – kaut pa drusciņai, bet ir. Un ir tik jauki redzēt, kā kaimiņu meitām sabrauc brūtgāni un rīta pusē žiperīgi skrien uz dārzu pēc kādas svaigas salātlapas īpašajām brokastīm ar jūtām

Mazdārziņa izveide

Soli pa solim

Kaut gan labāk visu izdarīt mazliet agrāk, arī jūnija pirmajā pusē mazdārziņa iekārtošana vēl nebūs nokavēta.

  1. Jāsāk būtu ar vietas izvēli un zemes apstrādi. Kā jau rakstījām seriāla Jauns dārzs ciematā pirmajā daļā par dārza plānošanu, vieta sakņu dārzam jāizvēlas tur, kur to vismazāk redz ciemiņi, un arī tālāk no pašu acīm, tātad – teritorijas saimniecības zonā.  
  2. Izvēlētajā vietā dziļi jāsastrādā augsne. Labāk, protams, būtu, ja augsne būtu uzarta jau pavasarī, lai velēnas paspēj sadalīties. Ja tomēr ļoti gribas jau šovasar iestādīt vai iesēt kaut ko apēdamu, pāris kvadrātmetru var uzrakt arī ar lāpstu. Tiesa, ar rokām izpurināt velēnas – tas ir gana grūti, taču varu ieteikt noīrēt frēzi. Atceros, kā vīri pēc augsnes frēzēšanas manā dārzā teica: «Sējiet, jums tagad zeme ir kā pūciņa…» Tālāk augsne jāielabo – jāpieber melnzeme, jāpakaisa minerālmēsli vai jāiestrādā satrūdējuši kūtsmēsli.
  3. Mazam dārziņam ir lieliska priekšrocība: ja gribi, vari šogad veidot dobes, nākamgad vagas, vēl pēc gada sēt līdzenā augsnē, tā atrodot sev ērtāko veidu. Līdzenā laukā sēt ir izdevīgāk, jo nav jāatvēl laiks vagu veidošanai, savukārt dobēs vai vagās sazīmēts dārzs tomēr ir sakārtotāks. Un tad – sēj un stādi!

 

Dārzs – arī kaitniekiem

Kad viss svaigi sasēts un jau sāks dīgt augi, sapratīsi, ka dārzs interesē ne tikai tevi: no apakšpuses sāks rakt kurmji un zemesvēži, no augšpuses grauzīs gliemeži. Bet! Tā nu tas ir pasaulē iekārtots – kaitēkļi ir bijuši un būs, un ciemata dārzos to darbošanās jūtama pat vairāk nekā lielos dārzos laukos.

Iemesli tam ir vairāki: laukos tīrumus tomēr sastrādā daudz dziļāk, sējumu platības ir lielākas, tādēļ postījumus jūt mazāk, turklāt ciematu teritorijās mēdz būt arī nekopti zemes gabali, kas ir īsta paradīze daudziem kaitēkļiem – tur tie savairojas un tad dodas uz sakoptajiem kaimiņu dārziem.

Zelta padoms kaitēkļu ierobežošanā, manuprāt, ir viens: pārāk nekreņķēties.

Galu galā, ja arī kaitēkļi nopostīs daudz, badu tu ziemā tik un tā necietīsi – dārzs ciematā vairāk ir priekam, nevis izdzīvošanai.

  • Zemesvēži. Apbrīnojami universāli kukaiņi – lido, rok, rāpo, peld un dzied. Nograuž jaunajiem stādījumiem saknes – augsnes virskārtā ir pavisam nelieli zemes pacēlumi, un augsne kā ar pirkstu sadurstīta. Uzdarbojas pavasarī un vasaras pirmajā pusē, bet tad norimst, jo dodas pazemē.  Neviens cits dārza kaitēklis nav tik grūti ierobežojams, tādēļ – vienkārši samierinos un, pats galvenais, vairs nekaisu ķīmiskās granulas zemesvēžu ierobežošanai. Vismaz manā dārzā ir tā: kad izlieku granulas, zemesvēži rok augsni ar trīskāršu sparu.  
  • Gliemeži. Maigi radījumi, kas īpaši aktīvi kļūst mitrā laikā – grauž gandrīz visu un ļoti ātri. Kamēr kaimiņos bija nekopts dārzs, gliemežu man bija, ka čaukst vien. Kopš īpašumu iegādājās tagadējais kaimiņš Māris, situācija ir mainījusies uz urrā: gliemežu gandrīz nav, jo nu blakus dārzs ir sakopts. Gliemežu ierobežošanas padoms ir vienkāršs: kop dārzu – rušini no apakšas, nolasi no augšas. Vakaros apeju riņķi pa dārzu un salasu gliemežus, kas sēž uz augu lapām, augsni regulāri rušinu un par gliemežu uzvedību vairs nesūdzos.
  • Kurmji. Pelēks, simpātisks dzīvnieciņš, kas sparīgi rok alas un izcilā saknes pat lieliem augiem. Ilgi neticēju nevienam kurmju aizbaidītājam, bet, kopš kaimiņa pagalmā dūc atbaidīšanas ierīce ar ultraskaņu, ticu, jo jau pāris gadu kurmju nav ne kaimiņam, ne man. Bet kādi bija! Lielie, varenie! Ja tie ir, vislabāk der kurmju lamatas – noķer, piereģistrē savā varoņdarbu grāmatā un… gaidi nākamo.

Jauna dārzniece, vecas kļūdas

Visticamāk, tā gadīsies arī tev:

  • Sasēsi par biežu. Šķitīs, ka nedīgs, tādēļ nolemsi, ka jāsēj ar uzviju, un rezultātā burkāni un redīsi augs saspiedušies kā rīdzinieki tramvajā darbdienas beigās. Jāretina, bet atkal žēl…
  • Nebūs rindstarpu. Dobes izvietosi tik blīvi, ka tev dārzā atliks pavisam maz vietas, kur pašai pārvietoties ravējot. Ievēro, ka atstarpēm starp dobēm jābūt vismaz 30 cm platumā!
  • Atstāsi neapēstu. Esi fotogrāfijās redzējusi galviņsalātus, kas sastājušies glītās rindās kā bandinieki uz šaha galdiņa? Tev arī tā gribēsies, tādēļ būs žēl nogriezt salātus, jo tad dārzs vairs nebūs tik skaists… Bet atceries: sakņu dārzs nav košumdārzs – tas ir vairāk vēderam, nevis acīm.

Augu izvēle mazam sakņu dārzam

Ir ļoti jāpadomā, vai ciemata mazdārziņā audzēt kāpostus, kabačus, kartupeļus un ķirbjus. Šie dārzeņi aizņem daudz vietas, bet priekam – protams!

  1. Rabarbers, skābenes un maurloki.
    Iestādi jau šogad, lai nākamgad prieks no dārza ir jau agrā pavasarī.
  2. Redīsi. 
    Katra iesācēja prieks un acuraugs – ātri sadīgst, ātri aug un labi garšo. Bet redīsi (ja vien tā nav īpaši vasarai paredzēta šķirne) noteikti ir pavasara augs (tāpat kā spināti), vasaras vidū sēti redīsi neizdosies: tiem diena būs par garu un gaiss par karstu, tādēļ redīsi izstīdzēs, izziedēs, un sakne būs koksnaina.
  3. Salāti.
    Pašlaik sēklu veikalos piedāvājumā ir salātu kokteiļa sēklas – dažādu veidu salāti vienā paciņā: īsts atradums maziem, jauniem dārziem! Bet nav ne vainas arī salātu dēstiem: mitrā laikā stādīti, labi ieaug un ātri dod ražu.
  4. Dilles.
    Lai allaž būtu svaigi zaļumi, tās var sēt atkārtoti visu vasaru.
  5. Garšaugi.
    Kurus un kādos daudzumos stādīt, tas atkarīgs no katras saimes garšvielu lietošanas tradīcijām. Ja tavā ģimenē pat no rasola izlasa katru sīpola gabaliņu un ķeksē ārā no zupas visu, kas neizskatās pēc dilles, – diez vai tev dārzā vajag veidot garšaugu kolekciju. Bet, ja esat gatavi garšaugu eksperimentiem, – uz priekšu! 

  6. Zirņi.
    Tie gan jāsēj pat vairāk, nekā šķiet. Zirņus dārzā prot atrast ne tikai mazie, nejaukie tārpiņi, kas iegraužas vai katrā pākstī, bet arī vīrs, bērni un ciemiņi.
  7. Gurķi.
    Var gan sēt ar sēklām, gan stādīt ar dēstiem, bet vispār jau gurķiem pārstādīšana nepatīk. Lai gurķi dārzā aizņemtu mazāk vietas, tos var mudināt vīties ap balstu. «Blakus gurķiem jāiesēj cūku pupas, jo tās veido stingru, spēcīgu stublāju. Lai gurķi vijas ap tiem! Kādu gadu es tā pavisam nejauši izdarīju, un rezultāts bija foršs,» iesaka Līga Lepse.
  8. Sīpoli.
    Var sēt ar sēklām, var stādīt mazos vairsīpoliņus. Tomēr drīzākai sīpolloku iegūšanai piemērotākie būs prāvāki sīpoli. Stādīt zemē pārtikas lielveikala sīpolus ir riskanti: parasti tie glabāti vēsumā vai pat apstrādāti ar speciālām vielām, lai nedīgst, tādēļ arī, iespējams, lokus nedzīs vispār. Ideāli, ja no kāda var dabūt tā dēvētos ģimenes sīpolus – tie gan raženi dzen lokus, gan pēc tam izaug daudzi vidēja lieluma sīpoli.
  9. Burkāni.
    Izrauj no zemes, pret gurnu noberž lieko zemi un kož, ka kraukšķ! Tas ir visgaršīgākais – no sava dārza.
  10. Asteres, gladiolas, cīnijas.
    Šīs rudens puķes ziedu griešanai vērts sēt vai stādīt sakņu dārzā, jo puķu dobē tām ilgi jāgaida smukuma periods.

 

3 padomi dārza skaistumam

  • Nebaidies pirkt augus pa vienam!
    Mazā dārzā nav obligāti augus grupēt lielos laukumos – tādā dārzā var atļauties arī kompozīcijas, kurās puķes vai kociņi ir dažādi, bet pa vienam diviem stādiem. Turklāt ziemcietes ar laiku savairojas – no vienas puķes gluži vai uzpirksteņa lieluma podiņā pa pāris gadiem saaug tik, ka vari dalīties ar kaimiņienēm.
  • Seko laika prognozei!
    Dārzkopēm tas ir ļoti svarīgi – vai līs un kad līs. Ja prognozēs redzams, ka lietus iespējamība (īpaši vasarā, kad negaisa mākoņi izaug tik pēkšņi!) ir vismaz 50 procentu, laistīšana var pagaidīt: ja nu tomēr līst? Ja nu sausuma periods ieilgst, labāk laistīt retāk, bet pamatīgāk, jo bieža un sekla laistīšana augus mudina veidot saknes augsnes virspusē, un tad tām ūdeni vajag daudz biežāk. Vismaz lejkannai uz kvadrātmetru būtu jātiek katrā laistīšanas reizē, lai no laistīšanas būtu kāda jēga.
  • Iesēj divgadīgās puķes!
    Jūnija otrā puse ir labs laiks, lai iesētu divgadīgās puķes, kas tavu košumdārzu rotās nākamajā gadā: uzpirkstītes, kāršrozes, studentu neļķes un citas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+