Kad noder lapu mēslojums?

Atbild speciālists
Mārīte Gailīte
14. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Acabashi, Flickr.com
Praktiski visus nepieciešamus barības elementus augi uzņem no augsnes caur saknēm. Taču reizēm tiem gadās arī krīzes periodi, un tad lapu mēslojums palīdz to pārvarēt vai pat novērst. Skaidro agronome un dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.

Kas augam skaitās krīze?  

Pamatā augu nodrošinājums ar barības elementiem ir tieši atkarīgs no tā, cik barības elementu atrodas augsnē un cik labi ir attīstīta sakņu sistēma. Krīzes periodi var iestāties šādos gadījumos!

  • Sakņu sistēma ir slikti attīstīta. Parasti tas notiek vēsā, mitrā augsnē vai arī augsnē, kurā trūkst skābekļa, – sablīvētā, smagā, pārmitrā.
  • Saknes mēdz bojāt kaitēkļi – maijvaboļu kāpuri, drātstārpi, nematodes, trūdodiņi un citi. Vai arī – augsnē mītošās infekcijas. Šos bojājumus dārznieks ļoti bieži ievēro novēloti.
  • Saknes kādreiz mehāniski sabojā kaplēšanas, rušināšanas vai pārstādīšanas laikā.
  • Saknes var nespēt uzņemt barības elementus sausuma dēļ, jo liela daļa elementu tiek uzņemta ar ūdeni jonu veidā. Sausā augsnē veidojas nešķīstošie sāļi, kurus saknes nespēj uzņemt. Lai saknes spētu uzsūkt ūdeni ar tajā izšķīdinātiem barības elementiem, nepieciešama arī lapu līdzdalība. Lapas iztvaiko ūdeni un stimulē tā uzsūkšanu caur saknēm. Ja gaiss ir sauss, lapu atvārsnītes veras ciet, lai saglabātu mitrumu lapās, un sūknis pārstāj darboties. Tas notiek arī tad, ja sakņu zonā mitruma pietiek, bet lapas ir apvītušas. Tieši šī procesa dēļ augi nespēj uzņemt kalciju karstā laikā, jo gaisa mitrums ir ļoti zems.
  • Mēdz gadīties, ka augsnē kāda elementa trūkst vai arī proporcijas starp atsevišķiem mikro- vai makroelementiem nav optimālas, kas arī traucē viena vai otra elementa uzņemšanu.
  • Reizēm kultūraugi ir tik sakuplojuši, lieli, ka nav iespējams iedot tiem mēslojumu, vienkārši izkaisot to uz augsnes virsmas, vai ierušināt zemē, nebojājot augus. Arī šeit papildmēslošana caur lapām var būt vienīgais risinājums.

Protams, lapu mēslošana nevar aizstāt augu normālo barošanos, bet tas ir papildmēslojums un palīdzēs pārvarēt vai pat novērst krīzes periodu.

Ko izmantot?

Dabā caur lapām augi sev vajadzīgo uzņem tikai ar lietus ūdeni, kurā var būt vairāk vai mazāk sāļu – atkarībā no gaisa piesārņojuma pakāpes. Tiesa, pēdējo 25 gadu laikā rūpnieciskie izmeši atmosfērā būtiski samazinājušies, tāpēc augi ar lietu saņem mazāk mikroelementu. Negaisa laikā atkarībā no zibeņošanas intensitātes gaisā veidojas zināms daudzums slāpekļpaskābes (HNO2), un labākajā gadījumā pāri laukam vai dārzam var nolīt pamatīga deva – līdz 25 kilogramiem tīrā slāpekļa uz hektāru, bet parasti mazāk.

Papildmēslošanai caur lapām lieto šķidrus vai pilnīgi šķīstošus mēslošanas līdzekļus. Zemnieku vidū populārs ir karbamīds, bet mazdārzā to neiesaku izmantot. Pārāk augstā koncentrācijā tas mēdz apdedzināt lapas. Amatieriem kā slāpekļa avotu drošāk lietot kalcija nitrātu vai kādu no Kristalons mēslojumiem ar augstu slāpekļa saturu.

Mazdārzā ērti un droši izmantot speciāli amatieriem paredzētus lapu mēslojumus, piemēram, Latvijā Spodrības ražoto Vito dažādiem kultūraugiem un dažādiem audzēšanas periodiem.

Šie līdzekļi ir ērti lietošanā, jo dozēšanai paredzēts izmantot pudeles vāciņu. Tāpat ļoti efektīvi ir Anglijas firmas Omex produkti, kas tiek ražoti profesionālai lietošanai, bet mēdz būt pārdošanā arī litra fasējumos. Omex Bio-20 satur NPK 13,2:13,2:13,2, magniju (Mg 1,5%), mikroelementus, kā arī jūras zāļu ekstraktu Kelpak. Parasti šo līdzekli lieto augšanas perioda sākumā, tāpat tas palīdz augiem pārvarēt stresa apstākļus. Ir arī Polijā, Vācijā un citās valstīs ražoti lapu mēslojumi.

Drošāk lietot kompleksos mēslojumus, kas satur gan NPK – slāpekli, fosforu, kāliju –, gan mikroelementus. Makroelementu (NPK) saturu norāda ar skaitļiem, piemēram, līdzeklis 12–14–28 satur 12% slāpekļa (N), 14% fosfora (P2O5) un 28% kālija (K2O). Mikroelementu saturs parasti tiek norādīts marķējuma tekstā. Atsevišķiem līdzekļiem papildus tiek minēts magnija (Mg) vai sēra (S) saturs. Taču atceries, ka kompleksie mēslojumi nesatur kalciju (Ca) – tas jādod atsevišķi.

Kompleksie mēslojumi ir noderīgi visu sezonu!

Atsevišķos periodos, parasti augšanas perioda sākumā, priekšroka jādod tiem, kuri satur vairāk slāpekļa, jo tieši slāpeklis ir nepieciešams jaunu lapu un dzinumu augšanai. Kad vasaras otrā pusē palielinās vajadzība pēc kālija, tas veicina sēklu nobriešanu un augu izturību pret slimībām. Fosfors ir vajadzīgs augiem visā augšanas laikā, jo piedalās enerģijas apmaiņas procesos, kuri norisinās šūnās. Jā, augus var nosaukt par enerģētikas objektiem, jo tie pārvērš saules enerģiju citā formā un uzkrāj to.

Dažiem lapu mēslojumiem mēdz pievienot dažādas bioloģiski aktīvās vielas – amīnskābes, vitamīnus, aļģu ekstraktus un citus. Nereti to efektivitāte nav pierādīta, taču augiem tie netraucē. Dažkārt organiskās skābes, arī amīnskābes, uzlabo mikroelementu pieejamību, bet mikroelementi helātu formā ir efektīvāki. Helāti ir noteikto organisko skābju sāļi, mēslojuma aprakstos tos atzīmē ar burtiem EDTA, DTPA, OEDF, EDDHA.

Kā lietot?

Lapu mēslojumus lieto augstākā koncentrācijā, nekā mēslojot caur saknēm. Ja parasti augu laistīšanai izmanto mēslojuma šķīdumu koncentrācijā 10–20 g uz 10 l ūdens, tad lapu mēslojumus lieto 50–100 g vai ml uz 10 l ūdens. Koncentrācija var mainīties atkarībā no auga sugas, parasti tas norādīts līdzekļa marķējumā.

Uzmanies ar tīro mikroelementu lietošanu! Zemnieki mēdz lietot lapu mēslojumus, kuri satur noteiktu daudzumu viena vai otra mikroelementa, piemēram, boru vai mangānu. Mazdārzā šādu līdzekļu lietošana nav ieteicama, jo mazas platības dēļ ir ļoti viegli pārdozēt mēslojumu.

Mikroelementu, it sevišķi bora, pārdozēšana mēdz būt toksiska augiem.

Bojā tie varbūt neaizies, bet lapas paliks plankumainas vai apdegušas – un vēlāk šajās vietās attīstīsies pelēkā puve (Botrytis cinerea). Ja mikroelementu trūkumu novērst ir relatīvi viegli – mazdrusciņ jāpiedod klāt, tad labot to pārbagātību praktiski nav iespējams.

Īpaši jāuzmanās ar sēru! Jā, lielražošanā rapša kāpostaugu audzētāji bieži lieto līdzekļus ar augstu sēra saturu. Rapšiem sērs ir nepieciešams olbaltumvielu un eļļas veidošanai, citiem augiem tas veicina izturību pret kaitēkļiem un slimībām. Taču nelaime tā, ka sērs veido nešķīstošus vai mazšķīstošus savienojumus ar kalciju un izgulsnējumi mēdz aizsērēt smidzinātāja sprauslas. Zemnieki, to zinot, mazgā smidzinātājus ar speciāliem mazgāšanas līdzekļiem, piemēram, Mediator Clean. To var nopirkt arī amatieriem paredzētā fasējumā – 50 ml, taču amatieri savus smidzinātājus labākajā gadījumā izskalo ar ūdeni.

KAS pret KO?

FOSFORS – pret neīstajām miltrasām. Firmas Omex mēslojums DP-98 (3–28–13) satur fosforu nevis fosfāta, bet fosfīta formā. Šādu fosforu augs uzņem ļoti labi, turklāt tas, augu spēcinot, veicina citu elementu uzņemšanu. Tā augiem palielinās pretošanās spējas neīstajām miltrasām, ko dažādām sugām izraisa dažādas sēnes.

Mēslojums jālieto agri pavasarī – periodos, kad saknes nespēj uzņemt fosforu no aukstas augsnes –, kā arī jūnijā un jūlijā profilaksei pret tomātu augļu brūno puvi, kartupeļu lakstu puvi (abas slimības izraisa sēne Phytophtora infestans), gurķu neīsto miltrasu (ieros. Pseudoperonospora cubensis, ar to slimo arī ķirbji), kā arī sīpolu neīsto miltrasu (ieros. Peronospora destructor). Ir svarīgi apsmidzināt augus ar šī mēslojuma šķīdumu (50 ml/10 l ūdens) pirms inficēšanās. Šādas apstrādes palīdz aizkavēt infekcijas sākumu par dažām nedēļām, un tas jau ir labi.

KALCIJS – pret sauso galotnes puvi un lapu malas iedegu. Karstā laikā visiem augiem ir grūti uzņemt kalciju, tādēļ tomātiem veidojas augļu galotnes sausā puve, gurķiem – tukšumi augļos, bet salātiem un visiem kāpostaugiem – lapu malas iedega. Protams, vispirms jānodrošina augu pietiekama laistīšana, bet tas ne vienmēr iespējams.

Iestājoties karstam laikam, ja sinoptiķi sola, ka tas turpināsies vismaz nedēļu, augi jāapsmidzina ar kalciju saturošiem līdzekļiem, negaidot bojājumu parādīšanos. Smidzinājums jāveic rīta pusē, kamēr lapas ir spirgtas. Vakarā, kad lapas jau apvītušas un pārklājušās ar biezu vaska kārtiņu, tām būs grūtāk uzņemt kalciju. Smidzināšanai vari lietot pilnīgi šķīstošu kalcija nitrātu, šķidru līdzekli Vito calcium vai Omex līdzekļus CalMax un CalMax Zero N.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+