Auga vizuālie palīgā saucieni

Minimuma likums

Viens no agroķīmijas pamatlicējiem, vācu zinātnieks Justs fon Lībigs 1840. gadā atklāja tā saukto minimuma likumu – augam ir vajadzīgi visi tam nepieciešamie minerālelementi, un tiem jābūt sabalansētā daudzumā. Ja kāda trūkst, pilnvērtīgu ražu nevar iegūt, vienalga, cik reižu palielināsi pārējo minerālelementu daudzumu. Augos var sastapt visus periodiskās sistēmas elementus, bet 16 no tiem uzskata par absolūti neaizvietojamiem. Pēc tā, cik daudz šo elementu ir augos, tos var iedalīt divās grupās – makroelementos un mikroelementos.

Makroelementi ir auga struktūrelementi (izņemot kāliju). Tie ir kā mazi ķieģelīši, kas veido auga organismu. Lai šis organisms turētos kopā, ir vajadzīgs cements, kura lomu pilda mikroelementi. Tie ir vajadzīgi pavisam nelielos daudzumos, jo veic galvenokārt regulatīvas funkcijas.

Makroelementi:

ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis, fosfors, sērs, kālijs, kalcijs, magnijs un dzelzs. Oglekli, ūdeņradi un skābekli augi uzņem no gaisa un ūdens.

Mikroelementi:

neaizvietojamie – mangāns, varš, cinks, molibdēns, bors, hlors; tā sauktie aizvietojamie –  nātrijs, silicijs, kobalts, alumīnijs, niķelis, litijs, sērs. Ļoti niecīgā daudzumā (mazāk par 0,000001%) augos sastopami arī ultramikroelementi – svins, vanādijs, alva, sudrabs, zelts un citi periodiskās sistēmas elementi.

To, cik lielā daudzumā katrs konkrētais elements augam ir vajadzīgs, nosaka trīs galvenie faktori:

• auga bioloģiskās īpašības;
• augsnes sastāvs un pH līmenis;
• vides apstākļi – mitruma, siltuma un gaismas daudzums, kas ietekmē auga spēju uzņemt makroelementus un mikroelementus.

Ja uz augu lapām redzami gaišas vai brūnas krāsas laukumi, kas ir strikti norobežoti, tie liecina nevis par kāda elementa trūkumu, bet citiem auga bojājumiem, ko izraisījušas patogēnās baktērijas, sēnes vai kaitēkļi.

Pazīmes, kam būtu jāpievērš uzmanība:

Slāpekļa trūkums

Slāpeklis ir viens no visnozīmīgākajiem elementiem augā, un tā ir salīdzinoši daudz. Slāpeklis ir visu aminoskābju sastāvā, kas ir olbaltumvielu uzbūves pamatelements. Savukārt olbaltumvielas ir visu dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa, tātad galvenais auga struktūrelements. 

Ja trūkst slāpekļa, auga apakšējās lapas sāk vienmērīgi dzeltēt, bet augšējās lapas ir zaļas.

Kāpēc dzeltē tieši apakšējās lapas? Tāpēc, ka slāpeklis ir ļoti kustīgs. Līdzko tā sāk trūkt, vecākajās lapās sadalās organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir slāpeklis, un slāpekļa joni pārvietojas uz jaunajām lapām, tāpēc tās ir zaļas un fizioloģiski aktīvas. Augu dzīvē notiek tā – ikviena lapa, kas ir izaugusi aptuveni 40% no tā lieluma, kāda spēj būt, sāk gādāt par jaunākajām lapām.

• Kā palīdzēt augam?

Laistāmajam ūdenim var pievienot vircu vai nedaudz amonija nitrāta. Mitrā laikā to var arī ierušināt augsnē ap augiem.

Citi iemesli. Lapas var dzeltēt arī citu iemeslu dēļ, un tie ir: mitruma pārpilnība, ļoti zema vides temperatūra un citi faktori. Piemēram, pēc salnām bērzu apakšējās lapas sāk dzeltēt tāpēc, ka auga iekšējā temperatūra pazeminās un slāpekli, kas ir augsnē, tas vairs nespēj uzņemt. 

Fosfora trūkums

Fosfors ir elements, kas arī ir ļoti kustīgs, un kura trūkums vispirms parādās vecākajās lapās.

Ja auga apakšējās, vecākās lapas ieritinās un kļūst vienmērīgi sarkanīgi vai brūngani violetas, augam trūkst fosfora – samazinās olbaltumvielu, fotolipīdu sintēze, uzkrājas cukuri.

• Kā palīdzēt augam?

Augiem papildmēslojumā jādod superfosfāts vai kāds no ūdenī šķīstošajiem fosfātiem.

Citi iemesli. Šāda lapu krāsojuma iemesls var būt arī pārlieks augsnes sausums. Fosfors augsnē ir un spēj piesaistīties auga saknēm, bet nav ūdens, tāpēc nenotiek fosfora virzība tālāk pa augu, un tā vecākās lapas vienmērīgi iekrāsojas sārti violetas. Tiklīdz nolīst lietus vai augus aplaista, pēc dažām dienām šīs lapas pamazām atgūst normālu zaļu krāsojumu. Vēsās vasarās var novērot, ka lauka tomātiem visas lapas nokrāsojas sārti brūni violetas. Tiklīdz laiks kļūst siltāks, lapas pamazām atgūst zaļo krāsu. Vainīga ir pārlieku zema temperatūra. Lai izdzīvotu, tomāti sintezē antociānus – pigmentus, kas izmaina lapu krāsu un paceļ iekšējo temperatūru, saistot gaismas enerģiju un pārvēršot to siltuma enerģijā.

Kālija trūkums

Kālijs ir elements, kura augā ir ļoti daudz un kas ir ļoti, ļoti kustīgs. Kālijs piedalās ļoti daudzos fizioloģiskajos procesos, tai skaitā cukura vielmaiņā.

Par kālija trūkumu liecina tas, ka auga vecajām lapām gali un plātņu malas kļūst brūni.

• Kā palīdzēt augam?

Laistāmajam ūdenim vajag pievienot mazlietiņ kālija nitrāta vai kālija permanganāta, pēc nedēļas brūnais krāsojums pazudīs un visas lapas atkal būs zaļas, fizioloģiski aktīvas.

 Ja lapu galu un plātņu malu brūnganais krāsojums ir ļoti strikti norobežots – kā ar lineālu novilkts –, tas nav kālija trūkuma dēļ. Šāda pazīme liecina, ka augs diezgan zemā temperatūrā ir cietis no pārlieka mitruma.

Kalcija trūkums

Kalcijs atrodas visās šūnu struktūrās, organoīdos un stabilizē to funkcijas. Tam ir ļoti svarīga loma šūnapvalku struktūru veidošanā.

Par kalcija trūkumu liecina tumši plankumi uz tomātiem un ķirbjiem – neīstā galotņu puve, jaunie audi neattīstās, šūnapvalki kļūst gļotaini un sadalās, jo šūnu struktūru veidošanā pietrūkst kalcija pektāta. Arī āboliem kalcija trūkums redzams tumšu plankumiņu veidolā. Sākumā āboli ar plankumiem vēl ir ēdami, bet, tā kā šūnapvalki tajos sadalās, tur ļoti ātri iekļūst dažādi patogēnie mikroorganismi un attīstās to producētie savienojumi, kas cilvēkam var būt toksiski.

• Kā palīdzēt augam?

Steidzami jāpiegādā kalcijs augiem uzņemamā formā – augsne ir jākaļķo. Tomātiem un ķirbjiem var izmantot saberztu olu čaumalu pulveri, ko ierušina pie dēstu saknēm.

Magnija trūkums

Augam ļoti nozīmīgs makroelements ir magnijs, jo apmēram 10% no augā esošā magnija ietilpst zaļā pigmenta hlorofila sastāvā, tātad šis elements ir fotosintēzes neatņemama sastāvdaļa. Ja pietrūkst magnija, nesintezējas hlorofils, kā arī tiek kavēta olbaltumvielu, nukleīnskābju sintēze un daudzu fermentu aktivitāte.

Magnija trūkuma pirmās pazīmes parādās vecajās, apakšējās lapās – to dzīslas vēl ir zaļas, bet plātne kļūst gaiša, un lapas izskatās tādas kā svītrainas.

• Kā palīdzēt augam?

Augam noteikti ir jāsaņem kāds no ūdenī šķīstošajiem, magniju saturošajiem savienojumiem, piemēram, magnija sulfāts.

Sēra trūkums

Sērs ir sēru saturošo aminoskābju, koenzīmu, vitamīnu sastāvā. Ja tā trūkst, nesintezējas aminoskābes, olbaltumvielas, tiek traucēta šūnu enerģētiskā vielmaiņa.

Sērs ir mazkustīgs, tāpēc tā trūkuma pirmās pazīmes parādās auga augšējās, jaunajās lapās – tās sāk dzeltēt un kļūst bālas. 

• Kā palīdzēt augam?

Augiem var dot amonija sulfātu, kas satur gan sēru, gan slāpekli. Lai augsnē sēru atbrīvotu no organiskajiem savienojumiem augam uzņemamā formā, ir vajadzīga ļoti aktīva mikroorganismu darbība.

Dzelzs trūkums

Dzelzs ir īpatnējs elements – daudzi zinātnieki to pieskaita pie makroelementiem, jo augsnē un augā tā ir daudz, bet pēc fizioloģiskās dabas dzelzs būtu uzskatāma par mikroelementu, jo tai ir galvenokārt regulatīvas funkcijas. Dzelzs augā ir ļoti nepieciešama hlorofila biosintēzē. Ja nav dzelzs, nesintezējas hlorofils, kaut iespējams, ka magnija ir pietiekami.

Dzelzs ir slinks elements, tā trūkuma pazīmes vispirms parādās auga augšējās, jaunajās lapās – tās kļūst hlorotiski svītrainas, tad visa lapas plātne kļūst balta, vēlāk dzeltē arī vecās lapas.

• Kā palīdzēt augam?

Parasti augi cieš no dzelzs trūkuma tāpēc, ka neitrālās un sārmainās augsnēs (pH lielāks par 7,0) dzelzs atrodas grūti šķīstošos savienojumos, kurus daudzi kultūraugi nevar izmantot. Tāpēc augsni vajadzētu paskābināt. Savukārt, ja augsnē ir daudz augiem uzņemamās dzelzs, tā negatīvi ietekmē pārējo barības elementu, sevišķi mikroelementu, uzņemšanu augos. Tas izskaidrojams gan ar grūti šķīstošu savienojumu veidošanos, gan arī ar to, ka dzelzs zināmā mērā izkonkurē pārējos elementus.

Vara trūkums

Varš ir ļoti daudzu fermentu sastāvā, kas regulē slāpekļa vielmaiņu augā.

Ja trūkst vara, lapu galiņi kļūst gaišāki un lapu galotnes nokalst, jaunās lapas kļūst svītrainas. Graudaugiem ir kavēta vārpu attīstība.

• Kā palīdzēt augam?

Vara trūkuma novēršanai augus parasti baro caur lapām, miglojot ar vara helāta, Bordo vai vara sulfāta šķīdumiem. Varu un citus mikroelementus augi labāk izmanto, ja tos lieto vienlaikus vienā šķīdumā.

Mangāna trūkums

Mangāns piedalās fotosintēzē, olbaltumvielu un lipīdu sintēzē, ietekmē elpošanu, hlorofila biosintēzi.

Ja mangāna nav pietiekami daudz, uz auga jaunajām lapām parādās punktveida hloroze.

Skābā augsnē mangāns augam ir vieglāk uzņemams, taču, ja tā ir pārāk daudz, mangāns, nonākot augā, no divvērtīgā pārvēršas četrvērtīgā, nobloķē auga vadaudus un vārda tiešā nozīmē nožņaudz augu.

• Kā palīdzēt augam?  

Mangāna pārbagātību skābās augsnēs novērš, augsni kaļķojot. Stipri kaļķainās augsnēs mangāna trūkumu novērš, augus piebarojot caur lapām ar mangāna helātu vai kālija permanganāta šķīdumu.

Cinka trūkums

Cinks ir ļoti daudzu fermentu aktīvajos centros.

Ja trūkst cinka, augļu koku lapas kļūst sīkas. Raksturīga pazīme – augi kļūst tādi kā saplacināti, pundurformas – it kā tiem uz galotnes būtu uzlikts akmens, kas neļauj augt garumā. Skaidrojums – cinks ir nepieciešams aminoskābes triptofāna biosintēzei. Savukārt šī aminoskābe ir vajadzīga augšanas stimulatora auksīna sintēzei. Ja cinka trūkst, nesintezējas viens no hormoniem, kas sekmē augšanu garumā.

Augļudārzos reizēm ir novērots, ka normālās ābeles pēc pāris gadiem sāk izskatīties pēc pundurformu ābelēm. Tā nav slimība, vienkārši augsnē nav pietiekamā daudzumā augam uzņemamā cinka.

• Kā palīdzēt augam?

Cinka trūkumu novērš, augus piebarojot caur lapām ar cinka helātu vai sulfātu šķīdumiem.

Bora trūkums

Bors ir elements, kas sekmē aminoskābju, olbaltumvielu, cukuru, ??? sintēzi un vielmaiņu. Tas ļoti ietekmē vadaudu attīstību (vadaudus veido šūnas, pa kurām augā pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās vielas).

Trūkstot boram, augu galotnes un vadaudi slikti attīstās, novērojama lapu vīšana, trauslums, augļu pūšana, nekrozes. Zemeņu ceros jaunākās ogas paliek baltas un nespēj nogatavoties. Pārgriežot bieti, reizēm var redzēt melnas svītras loku. Arī tas liecina, ka augam augsnē ir pietrūcis bora uzņemamā veidā.

• Kā palīdzēt augam?

Boru augi varēs uzņemt, ja laistāmajam ūdenim nelielā daudzumā pievienos borskābi vai miglos lapas ar borskābes šķīdumu. Miglošana jāveic atkārtoti, sevišķi ziedēšanas un augļu veidošanās laikā.

Silīcija trūkums

Silīcijs ietilpst augu šūnapvalkos, padarot tos izturīgus. No kultūraugiem silīcijs visvairāk ir vajadzīgs graudaugiem un visām graudzālēm – to lapās un stumbros ir speciālas šūnas, kas uzkrāj silīciju, tādējādi spēcinot augus.

Ja trūkst silīcija, augi kļūst ļengani, izskatās novītuši.

Silīcija augsnē ir ļoti daudz, bet tas augiem ir grūti uzņemams, jo ir nešķīstoša aminosilikāta formā. Apgādē ar silīciju ļoti svarīga loma ir sliekām, jo to organismā ir baktērija, kas sašķeļ augsnes silikātus un pārvērš silīciju augam uzņemamā formā. Augsnēs, kurās ir pietiekami daudz organisko barības vielu un aktīvi rosās sliekas, augiem silīcija nekad netrūks.

• Kā palīdzēt augam?  

Augus var aplaistīt ar slieku komposta šķīdumu ūdenī. Spainī ūdens izšķīdina 1 litru vermikomposta (slieku komposta), dienu notur, laiku pa laikam apmaisot, tad ar lejkannu lej uz augu saknēm.

Varbūt par daudz citu elementu?

Ne vienmēr pazīmes, kas vēsta par kāda elementa trūkuma, liecina, ka augsnē šī elementa nav. Gadās, ka tā notiek cita iemesla dēļ – proti, augsnē ir pārāk daudz kāda cita elementa. Piemēram, ja augsnē ir daudz par daudz amonija nitrāta jonu, tad tie var kavēt kalcija, magnija, kālija uzņemšanu. Šo jonu savstarpējo iedarbību, kad viens no joniem spēj kavēt otra jona uzņemšanu, sauc par jonu antagonismu. Tādos gadījumos vizuālās pazīmes ir sarežģītas un grūti atšifrējamas.

Organiskais mēslojums – svarīgi!

Mazdārziņā ieteicams izmantot organisko mēslojumu – satrūdējušus kūtsmēslus un kompostu, kas, pateicoties augsnes mikroorganismu, arī slieku darbībai, satur vajadzīgos makroelementus un mikroelementus augiem uzņemamā formā.

Ja dārzā lieto šādu organisko mēslojumu, parasti pietrūkst vienīgi slāpekļa. Tas jādod papildus, bet ar pārējie elementiem augsne ir ļoti labi nodrošināta. Būtisks organiskā mēslojuma pluss ir arī tas, ka tas pasargā minerālelementus no izskalošanās, jo to joni piesaistās pie humīnvielām un citām augsnes daļiņām, un augs tos viegli var uzņemt vajadzīgā daudzumā. Ilgstoši lietojot tikai minerālmēslus kā augu barības vielu avotu, tiek nomākta augsnes mikroflora un augsne vairs nav spējīga normāli funkcionēt kā bioloģiska sistēma kopumā.