Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Antra Blūma, stādaudzētavas Dārzs zem saules saimniece.
Bumbas ir modē – tās ir viegli veidojamas un nekad neizskatīsies bezgaumīgi atšķirībā no dzīvnieku siluetiem, kurus dārza kompozīcijā ir sarežģītāk iekombinēt. Spirāles un kubi lielākoties piestāv tikai ģeometriskiem dārziem, bet apaļas formas iederas jebkura stila dārzā, arī dabiskā ainavā, jo rada akurātības iespaidu. Pietiek ar dažām bumbām, lai dārzs izskatītos efektīgs pat bez ziediem.
Ko veidot?
Bumbu veidošanai piemēroti augi ar lokaniem dzinumiem un biezu zarojumu, piemēram, tūjas, egles, kalnu priedes, īves un bukši, kad tie sasnieguši apmēram 50–60 centimetru augstumu. Ja kokam nav zarojuma, kas kalpo par skeletu bumbas formai, tad nav vērts ieguldīt darbu un pūles.
Iesācējiem vislabāk trenēties ar augiem, kas jau dabiski ir apaļi, piemēram, rietumu tūjas ‘Danica’, ‘Golden Danica’, ‘Golden Globe’, ‘Globosa ’, ‘Salaspils’, ‘Bowling Balls’. Ja tām ļauj augt brīvi, vainags ir plušķains, bet, kaut reizi divos gados augus piegriežot, tiem var piešķirt perfektu formu. Tad tūjas aktīvāk zarosies, būs biezākas, ar spēcīgākiem zariem un tās neizgāzīs sniegs.
Pateicīgas veidošanai ir arī Japānas spirejas.
Piemēram, ‘Golden Princess’, ‘Little Princess’, ‘Shirobana’, kas jāformē pēc noziedēšanas un kurām piegriešana turpmāko ziedēšanu neietekmē. Savukārt pelēkā spireja ‘Grefsheim’ pēc apfrizēšanas uzziedēs tikai trešajā vai ceturtajā gadā. Pēc noziedēšanas apgriežami arī vasaras rododendri, forsītijas, Meijera ceriņi.
Kā apgriezt?
Kolonnveidīgās ātraudzīgās tūjas, kā ‘Brabant’ un ‘Smaragd’, kurām apakšējie zari ir daļēji atmiruši, var veidot kā lielas bumbas uz augsta stumbra. Pirmajā gadā no zariem iztīra auga apakšdaļu apmēram metra augstumā, bet stumbra augšējā daļā aptuveni triju gadu laikā var izveidot bumbu. Sākumā kātu nav ieteicams notīrīt pavisam pliku, bet atstāt mazus zariņus, lai notiktu fotosintēze un saglabātos vielmaiņa. Kāta apakšu pilnībā apgriež tikai nākamajā gadā.
Lai skujkoks vējā nekļūtu līks, to pirmajos gados atsien pie balsta.
Vienā reizē augam ieteicams nocirpt ne vairāk kā vienu trešdaļu zaļās masas. Šādu piefrizēšanu var salīdzināt ar nagu nogriešanu cilvēkam. Kociņam patīk mērena cirpšana. Ja zaļuma paliek pārāk maz, var ciest saknes, jo ir traucēta auga vielmaiņa.
Pēc kociņu apgriešanas lietoju Re:greener – organisku līdzekli, kas palielina sakņu apjomu un palīdz augam ātrāk atgūties. Uz 10 litriem ūdens lieku tējkaroti bez kaudzes. Laistot vienam augam jārēķina vidēji trīs litri šā šķīduma, bet pietiks arī to tikai nopūst ar pulverizatoru.
Ar minerālmēslu lietošanu pēc apgriešanas iesaku neaizrauties. Pats svarīgākais ir augus pēc cirpšanas kārtīgi aplaistīt.
Daudzi man vaicā, vai dekoratīvajiem kokiem un krūmiem pēc apgriešanas jālieto brūču ziede. Nē, to nevajag darīt, izņemot kļavas un bērzus, ja griež sulu laikā, taču labāk šajā periodā tos nefrizēt.
Kad un cik bieži?
Pērkot kociņu vai krūmu, pajautā, kad to vislabāk apcirpt, bet, ja pārdevējs atbild, ka tas nav jādara, iesaku paprasīt viedokli vēl kādam. Tā nu tas ir, ka daudzi vecā kaluma dārznieki šķēru lietošanu dārzā neatzīst.
Priedes un egles var apgriezt jebkurā laikā, bet kadiķus labāk vēlu rudenī vai agri pavasarī, kad vēl nav parādījušies jaunie dzinumi. Griežot februārī, kad saulīte kļūst aktīva, jaunie dzinumi veidosies ātrāk. Savukārt, frizējot martā vai aprīlī, jauno formu iegūsim kādu mēnesi vēlāk.
Tūjas pavasarī piegriež, kad vairs nesola lielus mīnusus, citādi tās saulītē var viegli apdegt.
Jo augs ātrāk aug, jo biežāk jācērp un jo ātrāk no tā var izveidot bumbu. Piemēram, lai panāktu perfektu formu gludmalu kārklam ’Hakuro Nishiki’, tas jāformē trīs līdz četras reizes gadā. Ātri aug un kļūst nelīdzeni arī ligustri, klintenes, Japānas kļavas, skābarži.
Cirpšanai vēlams izvēlēties laiku, kad nav karsts, sauss un kādas trīs dienas ir apmācies, lai neapdeg dzinumu galiņi. Aplami ir augu apgriezt agri pavasarī, bet sākt laistīt tikai maijā. Pāris gadu veciem stādiņiem saknītes vēl neatrodas mitrajā zonā. Augu, kas dzen dzinumus, bet nesaņem ūdeni, var salīdzināt ar māmiņu, kura gaida trīnīšus un cieš no vitamīnu deficīta.
Ar ko griezt?
Sīkos zariņus griežu ar ļoti asām, mazām dārza šķērītēm, lai griezuma vietas veidotos taisnas un gludas. Resnākiem zariem nepieciešamas lielākas un izturīgākas šķēres. Ar tām nav vēlams griezt ne papīru, ne diegu, ne ko citu – tikai zarus. Lielākas bumbas veidoju ar garajām šķērēm, kas turamas ar abām rokām, vai arī elektriskajām dzīvžogu grieznēm.
