• Šobrīd

    weather img

    Rīga +2°C

    Neparastie ileksi no Ziemassvētku kartītēm

    Dārzs
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    28. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Noteikti ir pamanīts, ka pirms Ziemassvētkiem parādās gan rotājumi, gan apdrukas uz salvetēm, galdautiem un arī pastkartēm ar augu, kam raksturīgas ērkšķainas zaļas lapas un sarkanas odziņas pušķīšos. Tas ir ilekss, kas aug arī pie mums, nevis vienīgi Anglijā, Vācijā vai Ziemeļamerikā. Konsultē ZAIGA GRAUDIŅA, stādaudzētavas Sakstagals saimniece.

    Jaunākajā Apstādījumu veidotāju ceļvedī rakstīts, ka ileksi (Ilex) der Latvijas rietumu zonai, varbūt arī viduszonai – dikti piesardzīgi pret tiem izturas… Bet es, kam nagi niez izmēģināt dažādas trakas lietas, saku: tā vis gluži nav!  Ileksus var audzēt arī Latgalē. Es to daru jau diezgan pasen. Izmēģināju vairākas sugas – to ileksiem ir daudz, bet no visām kā izturīgākais palicis zilganais jeb Meservas ileks (Ilex x meserveae) ‘Blue Princess’. Šķirne izveidota ap 1950. gadu ASV. Lapas tumši zilganzaļas, ādainas, dzeloņainas, virspusē spīdīgas. Ziedi balti, ogas sarkanas. 

    Vecajam ‘Blue Princess’ krūmam, ko pārcēlu no sava iepriekšējā dārza Viļānos uz jauno mājvietu Sakstagalā, jau ir ap divdesmit gadiem. Bet ar pārējo sugu mūžzaļajiem ileksiem bija jāapietas kā ar baltiem cimdiem, ar lielu maigumu un mīlestību, un tik un tā pamazām vien viņi cits pēc cita pateica ardievas Latgalei. Savukārt ‘Blue Princess’ aukstumu pacieš ļoti labi.

    Vienīgais, kas šim ileksam nepatīk – ziemā saule un stiprs vējš.

    Ja ir kārtīgi mīnusi – visi 30 grādi, tad svarīgi, lai nebūtu vējains. Tāpēc ileks jāstāda ēnā vai pusēnā un nišā starp citiem krūmiem un skujeņiem. Tad viņš vidiņā sēž kā auklētais mīlulis, un viss ir kārtībā. Savukārt Liepājas pusē Meservas ilekss vispār dzīvo kā karalis, bez bēdu jebkurā ziemā! Tur tomēr ir daudz siltāks klimats nekā Latgalē.

    Normālos apstākļos savā dzimtenē Meservas ilekss izaugot līdz pat 2,5 metriem un tikpat platumā, pie mums – ap pusotru metru augstumā. Taču, tā kā es savu Meservas ileksu graizu spraudeņiem un arī lai viņš mazajā telpā sadzīvotu ar kaimiņiem, tad augstāk par pusmetru to nemaz nelaižu.

    Augsnes ziņā ilekss nekašķējas – nekādu speciālu vēlmju tam nav. Parastā dārza zemē iestādīts, nesaka ne baltu, ne melnu. Protams, labāk tas jūtas pietiekami mitrā, caurlaidīgā, trūdvielām bagātā augsnē, bet aug arī mālainākā vietā.

    Kā ileksu ietekmē sausās vasaras? Nekā, es savus augus nelaistu, un tāpat viss ir kārtībā. Arī, kad man dārzs bija Viļānos, meža vidū, es ileksu nelēju. Tāpēc varu droši sacīt – būtībā Meservas ileksus var stādīt visā Latvijas teritorijā.

     Vai ir vērts?

    Ileksa labākā īpašība ir tā dekorativitāte. Mūžzaļajām sugām lapas nenobirst, un tās kopā ar koši sarkano ogu pušķīšiem, kas arī saglabājas visu ziemas sezonu, atsvaidzina jebkuru dārzu, lai cik tumša un pelēka diena būtu. Un, ja vēl uzsnieg sniedziņš, vispār pasaka!

    Ilekss ir druknāks un saturīgāks nekā jau ierastā, sen zināmā mūžzaļā mahonija, kas agrāk auga gandrīz pie katras lauku mājas. Kad ziemas bija ar kārtīgu sniegu, kas mahoniju pasargāja gan no saules, gan no vēja un sala, tā perfekti izdzīvoja un saglabāja zaļo lapojumu. Toties tagad, kad ziemas ir bez sniega, mahonijas vairumā gadījumos pavasarī izskatās varen paplucinātas. Viņām nepatīk tiešie saules stari un aukstums ar dzelošo vēju. Pat ēnas pusē, kur ziemas saulīte to neķer, ja tomēr uznāk pamatīgs sals un vējš, ar mahoniju ir cauri – zaļās lapas tai nobrūnē, sažūst, un vairs nav nekāda skata. Tādā ziņā ileksam lapiņas ir biezākas, izturīgākas un krūms izskatās glītāk.

    Citi un vasarzaļais

    Tas, kuru zīmē uz Ziemassvētku kartītēm, ir aslapu ilekss (Ilex aquifolium), kas pie mūsu klimata nav pieradis. Tāpat šeit neiedzīvojas patiešām ļoti skaistās ileksu šķirnes ar balti un dzelteni raibām, noapaļotām lapām. Pagaidām Latvijā vislabāk iejuties, kā jau sacīju, mūžzaļais Meservas ilekss un arī vasarzaļais mieturu ilekss (Ilex verticillata).

    Nacionālajā botāniskajā dārzā mieturu ilekss aug jau vairāk nekā desmit gadu, un, kā atzīst turienes dendrologi, tas ir visziemcietīgākais, sastopams pat Igaunijā, kas ir vēl tālāk uz ziemeļiem.

    Dabā var sasniegt 3 metru augstumu, bet pie mums Latvijā – metru.

    Šim lapas vasarā ir zaļas, garenas, apakšpusīte mataina. Rudenī lapas kļūst dzeltenas līdz oranžas. Zied jūnijā ar baltiem, smaržīgi ziediņiem, kas sakārtoti pušķīšos, un pēc tam izveidojas sarkanas ogas. Lapas nobirst, bet košās odziņas pie zariem paliek visu ziemu, tāpēc tos izmanto floristi. Mieturu ileksa dzimtene ir Ziemeļamerika. Patīk saulainas vietas vai viegla ēna. Augšanai vajadzīga mitra, labāk skāba augsne – neitrālā var izpausties hloroze.

    Mammas un tēti

    Vēl ir jāzina, ka ileksi ir šķirtdzimuma jeb divmāju augi. Tas nozīmē, ka ir gan sievišķie, gan vīrišķie eksemplāri. Odziņas ienākas sievišķajiem augiem.

    Tātad, lai košo, spīdīgo odziņu būtu vairāk, sievišķo augu grupā jāieliek kāds vīrietis. Konkrēti Meservas ileksa sievišķajam klonam ‘Blue Princess’ būtu vērtīgi blakus piestādīt vīrišķo šķirni ‘Blue Prince’.

    Izmanto arī Baha ziedu terapijā

    Dziedinoties ar šo metodi, cilvēks iekšķīgi lieto kādu no 38 ziedu esencēm, kas tiek pagatavotas pēc ārsta Edvarda Baha atklātas tehnoloģijas. Tās iedarbojas uz psihoemocionālo stāvokli.

    Ileksu uzskata par vienu no nozī­mīgākajiem Baha ziedu līdzekļiem, jo tas spēj atbrīvot cilvēku no visa, kas nav mīlestība.

    Ilekss ir augs, kas spēj augt tumšās vietās, kur reti iespīd saules gaisma. Ileksa medaļas vienā pusē ir mīlestība – spēcīgākās un intensīvākās cilvēka jū­tas, kas spēj pacelt debesīs –, savukārt otrā pusē ir tikpat spēcīgi negatīvie emocionālie stāvokļi: dusmas, greizsirdība, sarūgtinājums, skaudība, niknums, aizdomīgums, atriebības kāre, naids, vardarbība, nicīgums, īgnums, egoisms.

    Ileksa postošajā stāvoklī nonākušais cilvēks dzīvo tumsā. Ir teiciens: no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Naids dzīvo vietā, kur trūkst mīlestības, tāpat kā tumsa ir tur, kur nespīd gaisma. Naids dara cilvēku aklu un nespējīgu saskatīt gaismu. Ciešot no ileksa negatīvā emocionālā stāvokļa, cilvēks nonācis tumsas varā, tumšie spēki valda pār cilvēka sirdi un prātu un saārda viņu no iekšpuses.

    Cilvēks sāk visam pretoties, uz visu reaģē neapmierināti, nelaipni, aizkaitināti, pārlieku asi un atgādina mazu ezīti (kas līdzinās ileksa lapu dzeloņiem) – viņam šķiet, ka citi viņam uzbrū­k un viņu ievaino, tāpēc ir jāaizsargājas: «Tu pats tāds!» Cilvēks neredz, ka ienaidnieks ir viņā. Viņš nezina, kā cīnīties ar iekšējiem uzbrucējiem, tāpēc cīnās ar ārējiem. Ileksa postošais stāvoklis rod izpausmi visdažādākajās fiziskajās kaitēs, taču īpaši to saista ar agresīvām slimībām, kas uzbrū­k cilvēkam no iekšpuses.

    Bahs uzskatīja, ka visas uzvaras gū­stamas tikai ar mīlestību, jo tā mū­s sargā un padara neievainojamus. Nekas un neviens mums nespēj kaitēt, ja mū­sos mājo tikai mīlestība. Mīlestībai piemīt visspēcīgākās dziednieciskās īpašības.

    Ilekss ir augs, kas spēj izdzīvot tumsā, – tā izlocītā lapu forma uztver un atstaro ikvienu gaismas stariņu, nesdama gaismu tur, kur valda tumsa.

    Ilekss ir vēl viens adatu terapeits, jo lapas dzeloņi simboliski iedur cilvēka sirdī, kas piepildīta ar postošajām emocijām, un atbrīvo no tām. Ziedi smaržo saldi, tie spēj atmodināt sirdi un ļauj tajā ieplū­st mīlestībai. Ilekss mū­s aizsargā no visa, kas nav mīlestība.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+