Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem sodrēji no cietā kurināmā apkures ierīces jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma jeb līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Taču neviens neliedz skursteni tīrīt biežāk – patiesībā skurstenis jātīra tik bieži, cik tas nepieciešams, lai nepieļautu sodrēju aizdegšanos!
Lai gan noteikumos kā optimāla minēta skursteņa tīrīšana reizi sezonā, tas jāvērtē atkarībā no konkrētās situācijas. Ja cilvēks iekurina krāsniņu trīs reizes gadā, tad, izvērtējot skursteņa tīrību, to varbūt nevajag tīrīt katru gadu – pietiek reizi divos trijos gados. Citam situācija būs tieši pretēja – viņam apkures ierīcei ir pārslodze un skursteni varbūt vajag tīrīt reizi trijos mēnešos. Galvenais, kas jāatceras, – katrs skursteni tīra sev un savai drošībai! Sodrēji bojā skursteni, turklāt tie kādā brīdī var aizdegties un novest līdz uguns nelaimei. Skursteņa tīrīšanas jēga ir noņemt sodrēju kārtu, kas uzaugusi uz ķieģeļu virsmas – sodrējus noslauka un zemākajā punktā izvāc ārā. Ja skurstenis nav tīrīts, tiek patērēts daudz vairāk kurināmā. Tad malku sadedzina, sākumā uzsilda sodrēju kārtu, un tikai pēc tam sāk silt pati apkures ierīce. Tāpēc tīrīts skurstenis nodrošina ekonomiju visā nākamajā apkures periodā.
Kāda nozīme kurināmajam?
Visvairāk skursteni piesārņo cietais kurināmais – malka, ja to lieto nepareizi. Ar sausu malku var kurināt ilgi un labi, bet, ja māju kurina ar slapju malku, uzaugums rodas daudz ātrāk.
Otra problēma – nepareiza sadegšana un pārāk maz skābekļa. Daudzām mājām ir pakešu logi, telpā un apkures ierīcē netiek ielaists skābeklis, taču jebkuram degšanas procesam tas ir nepieciešams. Ja tā nav telpā, nav arī krāsnī. Tas savukārt prasa gan ilgāku skursteņa tīrīšanas laiku, gan lielākas izmaksas. Tāpēc vajadzētu vēdināt telpas un gaisa padeves vietas atstāt atvērtas.
Labāk, ja mājās izmanto modernās apkures ierīces – ilgdedzes krāsnis, gāzes, granulu apkures katlus –, jo tām ir ļoti zema izejošo dūmgāzu temperatūra. Tad visa enerģija tiek atdota radiatoriem un mājai, nevis laista skurstenī. Līdz ar to, ja apkures ierīces lieto pareizi – tā, kā noteicis katla ražotājs –, neveidojas sodrēji, bet notiek dūmgāzes kondensēšanās. Ja ir ķieģeļu skurstenis, mitrums un kondensāts sūcas ķieģelī un bojā skursteni. Turpretī, ja ir uzlikts keramikas skurstenis, ko no iekšpuses sedz stikla glazūra, tam mitrums neskādē.
Skursteņslauķim nav nozīmes, no kāda materiāla būvēts skurstenis, jo visi tīrāmi gandrīz vienādi.
Gan mūrētie ar vienu vai vairākiem kanāliem, gan keramikas, nerūsējošā tērauda un pat plastmasas skursteņi atšķiras vien niansēs. Tiesa, katram skurstenim ir piemēroti citi instrumenti, piemēram, nerūsējošā tērauda skursteni neskrāpē ar metāla birsti, jo tad tur ievelkas švīkas un sākas korozija.
Tīru pats!
Privātmājā skursteņa tīrība ir katra paša atbildība. Par netīrītu skursteni nevienu nesoda, arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reaģē tikai tad, kad bijusi kāda sūdzība. Tāpēc katram pašam jāseko, lai dūmenis būtu kārtībā. Ugunsdrošības noteikumi atļauj savā īpašumā skursteni tīrīt pašam. To var darīt, ja cilvēks uzskata, ka zina un māk, – daudzi paši savu māju ir būvējuši un labi pārzina arī savas apkures ierīces. Var izsūkt ar putekļsūcēju skursteņa iekšu, var tīrīt ar eglīti, birstīti – iespējas ir, tikai jāsaprot, kā tas darāms. Taču ir kāda nianse – ja īpašums ir apdrošināts, daudzi apdrošinātāji pieprasa dokumentāru pierādījumu, ka skurstenis ir tīrīts. Ja tīrīšanu veic pats, tad to nevar ar dokumentiem pierādīt – tātad vajadzīgs skursteņslauķis. Daļa apdrošinātāju šādu dokumentu neprasa, taču, ja tomēr gadās kāda uguns nelaime, apdrošinātājs var atteikt atlīdzības izmaksu, jo nebija tīrīts skurstenis (trūkst dokumentu, kas to apliecina).
Kur meklēt skursteņslauķi?
Skursteņslauķi meklē vietnē skurstenslaukiem.lv. Tur var atrast visus sertificētos skursteņslauķus ar tālruņa numuriem un darbības teritoriju, daudziem ir pat foto. Atver karti un meklē savai dzīvesvietai tuvāko skursteņslauķi, jo attālums ietekmē arī pakalpojuma cenu. Šiem skursteņslauķiem ir Latvijas Amatniecības kameras izsniegts sertifikāts, un nevajag kautrēties prasīt to uzrādīt. Sertifikāts ir dokuments, kas apliecina pozīcijas, ko skursteņslauķis ir tiesīgs darīt, jo ne katrs var darīt visu (skursteņa tīrīšana gan ir viena no pamata prasmēm, tālāk jau ir normatīvo aktu sastādīšana, apsekošana, pieņemšana ekspluatācijā un citi). Protams, Latvijā skursteņu ir ļoti daudz, un arī patiesais cilvēku skaits, kuri piedāvā tīrīt skursteņus, nav zināms. Lai gan par skursteņslauķi jāmācās trīs gadus, ir tādi, kas to apgūst pāris nedēļu kursos un jau piedāvā šos pakalpojumus. Ir cilvēki, kas ar skursteņu tīrīšanu nodarbojas gadiem, bet kas nav sertificēti. Ja viņu veikums apmierina, ja piecus vai desmit gadus viņi to dara, tad jau savu amatu prot.
Atšķirībā no cilvēkiem, kas ar skursteņu tīrīšanu piepelnās, īsti profesionāļi pie cilvēka ierodas tikai formastērpā.
Tas ir ērts darba apģērbs ar 12 spožām pogām: ja cilvēks pie tādas pieskaras, tas nesot laimi…
Laiks un nauda
Vienā mājā ir divas krāsnis, citā – četras un divi kamīni, tāpēc laiku, cik ilgi skursteņslauķis mājā strādās, pateikt nevar. Uz mazu, vidēju privātmāju stunda noteikti jārēķina. Taču jau telefonsarunā skursteņslauķis cenšas noskaidrot, kas būs tīrāms un kāda instrumentu bāze jāņem līdzi. Skursteņus tīra puslīdz vienādi, ar tradicionālo slaucīšanas paņēmienu. Slaucīšanā joprojām izmanto metāla saru birstes, kas ir gan mīkstākas un cietākas, gan apļa un lodes formā, gan rūpnieciski ražotas un pašdarinātas. Klāt nākuši moderni instrumenti, piemēram, putekļsūcēji, ar kuriem var pat akmeņus sūkt. Ar to palīdzību skursteņslauķis likvidē arī telpās sanākušos netīrumus, tādēļ pēc īsta sava aroda meistara nekāda šmuce mājā nepaliks.
Cik skursteņa tīrīšana izmaksās, arī grūti pateikt, bet bez 50 eiro droši vien neiztiks. Taču visu rēķina individuāli: ja viena krāsns maksā 30 eiro, bet mājās tādas ir piecas, tad viss pasākums neizmaksās 150 eiro, bet apjoma dēļ būs lētāk. Pēc tīrīšanas skursteņslauķis sastāda un izsniedz tīrīšanas aktu.
Vēl svarīgi zināt!
* Neiztīrītu sodrēju dēļ apkures ierīcēs pasliktinās vilkme, tās dūmo un nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma atdevi. Vislielākās ugunsnelaimes rodas, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji. Sodrējiem degot, skurstenī rodas ļoti augsta temperatūra, kas sasniedz pat 1000 grādu un vairāk. Ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var nonākt mājas konstrukcijās un izraisīt ugunsgrēku.
* Izsaukt skursteņslauķi ir lētāk nekā nākamajā apkures periodā ieguldīt lielāku summu kurināmajā.
* Sertificētiem skursteņslauķiem pasūtījumu ir gana, un viņi paši savus pakalpojumus nepiedāvā, – ja kāds pats piedāvājas, tā var identificēt nepareizo cilvēku.
* Skursteņslauķis var iztīrīt visu apkures sistēmu, bet tas atkarīgs no klienta – ko viņš pasūta un par ko ir gatavs maksāt, to arī skursteņslauķis tīra.
* Skursteņslauķis zina, ko dara, tāpēc nebūtu vēlams viņu pamācīt. Dažkārt cilvēks uzskata, ka skursteņslauķim noteikti jākāpj uz jumta, jo tā, redz, skursteņslauķi dara! Taču bieži vien tas tiešām nav nepieciešams, jo tīrīšanai tiek izmantoti speciāli instrumenti.
* Ja uz dūmeņa ir uzlikts dekoratīvs jumtiņš, tas parasti skursteņslauķa darbam netraucē. Taču īsti likumīgi gan tas nav, jo uz vietējās apkures ierīcēm jumtiņus likt aizliegts. Ja ir jumtiņš, dūmgāzes ziemā atsitas pret ledainu jumtiņu, rodas kondensāts, parādās dzeltenas un brūnas lāstekas, un tas viss tek uz jumta seguma un bojā īpašumu.
