Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Māris Narvils:
- Agronoms, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā.
- Aizraujas ar dabisku saimniekošanu dārzā un permakultūru.
Plusi un mīnusi
Tātad – par zāļu vircu dārzkopībā sauc šķidrumu, ko iegūst, dažādu augu zaļajai masai izrūgstot ūdenī. Tas ir organiskais mēslojums ar ekoloģisku sastāvu, kuru var lietot teju visiem dārza augiem, tai skaitā puķēm, augļu kokiem un ogu krūmiem. Sevišķi stimulējoši virca iedarbojas uz tomātu, gurķu, kāpostu un pētersīļu augšanu.
Šāds mēslojums vienlaikus veic divus svarīgus darbus. Pirmkārt, virca kalpo kā papildu mēslojums dārzam – augi, kas baroti ar to, dos lielāku ražu, retāk slimos un nīkuļos. Otrkārt, virca darbojas kā kaitēkļu atbaidītājs, jo īpaši tā nepatīk laputīm un ērcēm, un par to gādā nātrēs esošā skudrskābe. Ar nātru vircu apstrādāti augi arī veiksmīgāk cīnās pret miltrasas ierosinātājiem, veido veselīgāku sakņu sistēmu, augos uzlabojas fotosintēzes procesi.
Tiesa, virca nav panaceja… Jāņem vērā, ka tajā nav visu augam nepieciešamo barības vielu.
Visvairāk tā satur slāpekli un kāliju, taču, kombinējot ar citām bioloģiskām saimniekošanas metodēm, piemēram, augu sekas ievērošanu un zaļmēslojuma izmantošanu, var panākt labus rezultātus.
Vircai var piedēvēt arī dažus mīnusus. Ja gatavojot to regulāri neapmaisa, rūgšanas procesā virumam nepieplūst skābeklis, un šādas vircas šķaidījumu lietot augu laistīšanai ir kaitīgi. Daudziem vircas gatavošana saistās ar specifisku un nepatīkamu aromātu. Šī iemesla dēļ vircu ieteicams raudzēt aizveramā traukā, uzlikto vāku hermētiski nenoslēdzot.
Daži praktizē baldriāna tinktūras iepilināšanu vircas tvertnē. Var pievienot arī akmens miltus, kaļķi, uzbērt kūdras vai kapātu salmu slānīti. Smakas dēļ vircas trauks novietojams ne gluži sētsvidū, bet gan dārza nomalē, kā arī trauka saturu bez vajadzības nevajag kustināt.
Pieredzes stāsti
Elga Bražūne, dārzniecības Neslinko saimniece:
«Ar nātru vircas gatavošanu un lietošanu iepazinos pirms 30 gadiem, kad bija izdevība noklausīties vācu bioloģiskā zemnieka pieredzi. Tā katru gadu, tiklīdz nātres paaugušās tik daudz, ka pļaujamas ar izkapti, sapļaujam un liekam mucā – aptuveni 1/3 no mucas tilpuma –, pārlejam ar ūdeni un uzliekam virsū vāku. Raudzēšanas laikā reizi dienā mucas saturu apmaisām, lai pievadītu skābekli un rūgšanas process noritētu ātrāk. Siltā laikā nātrītes sadalās ātrāk un zaļais kokteilītis gatavs 10–12 dienās.
Tad ņemam 1 litru nātru raudzējuma, lejam lejkannā un piepildām to pilnu ar ūdeni. Dodamies laistīt tomātu stādiņus. Katram stādiņam uzlejam tik daudz nātru vircas atšķaidījuma, cik tam nepieciešams, izvērtējot pēc stāda auguma un vecuma. Vērtīgākais ir tas, ka nātru vircas atšķaidījums stiprina jauno stādiņu imunitāti un dod tiem augšanas sparu.»
Līga Eglīte, Cēsu pils dārzniece:
«Cēsu pils dārzā strādāju no 2016. gada un saimniekoju ar bioloģiskajām metodēm. Tāpat kā cilvēkiem, arī augiem vajadzīgas zāles, jo netrūkst dažādu kaitēkļu un slimību. Pašu pirmo dārza sezonā parasti gatavoju nātru raudzējumu, vēlāk seko baldriānu lakstu, struteņu un vienkārši sapļautas zāles raudzēšana.
Esmu pamanījusi, kā var palīdzēt panīkušiem vai dzeltenīgiem gurķiem: ap Jāņiem samēslo ar nātru, struteņu vai ķiploku raudzējumu, un gurķis atdzīvojas. Esmu cīnījusies arī ar miltrasu gurķiem – sasienu garākus zāles stiebrus, iemērcu to galus raudzējumā un kā ar otu pārlaižu to kaitēkļu skartajām vietām.»
Rūta Beirote, zemnieku saimniecības Zutiņi saimniece:
«Nātru vircu izmantojam mazajās siltumnīcās, vairāk tomēr dobju augiem, turklāt to lietojam ne tikai kā mēslojumu, bet arī kā kaitēkļu atbaidītāju. Nātru virca ir labs bioloģiskais mēslošanas līdzeklis, tomēr tās lietošana nav prognozējama tik labi kā citu mēslošanas līdzekļu izmantošana. Nekad nevar zināt, cik daudz mēslojuma mēs augiem iedodam.
Būtiski atcerēties, ka ar nātru vircu var arī pārmēslot augus, iedodot pārlieku daudz nitrātu, kuri pēc tam pašiem būs jāapēd. Tādēļ siltumnīcās to izmantojam vienu, augstākais, divas reizes vasarā. Uz neēdamajiem augiem – vairāk, paturot prātā, ka pārmēslošana ar vienu līdzekli rada citu vērtīgu minerālvielu trūkumu. Tātad – apdomīgi!»
