• Nacionālais auglis — tomāts

    Amatieris jautā
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    1. jūlijs, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Sajūta, kad vari atļauties samaisīt kārtīgu bļodu pašu audzētu tomātu kopā ar dillītēm un krējumu, izēst to un, laizot karoti, dvest: «Mmm, cik gardi…», ir neatsverama. Tāpēc kārtīgam latvietim aug pašam SAVI tomāti. Konsultē JURIS ŠVARCS, dārzkopis un agronoms, zemnieku saimniebības Melnalkšņi saimnieks.

    – Mūžīgais jautājums, par kuru ar vīru gandrīz katru gadu arvien no jauna saejam ragos: vai tomāts jāaudzē ar vienu vai divām galotnēm? Man liekas: ja ar vienu, raža būs uz pusi mazāka. Attālums starp stādiem mūsu plēves siltumnīcā ir varens – noteikti metrs –, tā ka lapu biezoknis nedraud. Bet vīrs, kamēr manis nav klāt, otru galotni izlauž. Ko sakāt? Šogad audzēju Dombello F1, Rally F1, Lemon Boy F1.

    – Visi jaunākie hibrīdi lielākoties jāaudzē ar vienu galotni, jo tie ir indeterminanti – garstiebru. Vairums vecāko šķirņu parasti ir determinantās, veido divas galotnes. Tā kā jūsu siltumnīcā aug garstiebru šķirnes, jūsu vīrs ir pareizi izdarījis, nolauzdams otru galotni. Garstiebru šķirnēm, ja pazarītes laikus neizplēš, pēc tam ir grūti izvēlēties, kura būs vadošā galotne, bet kura tomēr jālikvidē.

    Taču gadās arī visādi brīnumi! Man pašam siltumnīcā tagad aug jauns hibrīds – vēl bez nosaukuma, tikai ar numuru DF7024, Vērša Sirds analogs. Tas pārsteidz ar to, ka, lai gan skaitās indeterminants, tomēr ir ar tendenci veidot divas pilnīgi vienādas galotnes. Otrai jau bija ziedķekars, nolauzu virs tā.

    – Bet kā lai vienmēr tik precīzi zinu, kas tā par šķirni – indeterminantā vai determinantā?

    – Kad nopirkts stāds, jāapskatās pēc tam aprakstos, jāpameklē informācija internetā.

    – Pēc kādiem kritērijiem jūs izraugāties šķirnes?

    – Pirmais punkts – garšas īpašības. Otrais – ražība. Trešais – slimību izturība. Parastus vidēja lieluma tomātus man vairs negribas audzēt, meklēju ko atšķirīgu. Diezgan ilgus gadus tirgoju sēklas un par savu favorītu uzskatu Beorange F1 – lielaugļu (apmēram 200 gramu) oranžais tomāts, ko cilvēki iesaukuši par Getliņu tomātu, tikai Getliņi Eko tos novāc diezgan pazaļā stadijā, kad augļi vēl dzelteni.

    Savā siltumnīcā, kur var pagaidīt, kamēr tomāti ienākas pilnīgi gatavi, tie pārkrāsojas oranži.

    Vēl man no oranžajiem iet pie sirds plūmītes formas šķirne Organza F1, līdz 12 auglīšiem vienā ķekarā – kā krellītes! Oranžajos tomātos ir trīskāršs karotīna saturs.

    – Esmu lasījusi, ka likopēns oranžajos tomātos esot tādā formā, kas cilvēka organismā ātrāk un pilnīgāk uzsūcas.

    – Likopēns ir tomāta sarkanais pigments, antioksidants. Jau vairāk nekā desmit gadu selekcionāri strādā pie tā, lai izveidotu šķirnes ar daudz lielāku likopēna saturu, un dažas ir jau radītas. Piemēram, Zebrino F1, auglis vēl intensīvāk sarkans. Šīs sēklas gan pagaidām ir dārgas – viena sēkla maksā no 1 eiro līdz 1,40 eiro.

    Vēl viens mans favorīts ir Aurea F1 – Vērša Sirds krustojums ar slimību izturīgiem hibrīdiem. Holandieši tagad panākuši slimību izturību pret četrām slimībām, bet nav vēl pret septiņām, kā ir citām viņu šķirnēm, un es zinu, ka Aurea manā siltumnīcā vienmēr saslims pirmais – visbiežāk ar lapu brūno pelējumu, tad lapas pirms laika nokalst un augļi līdz ar to ienākas nepilnīgi, raža samazinās. Ar to jārēķinās, taču Aurea ir vismiltainākais, visgaršīgākais tomāts. Mūsu mājās to vienmēr apēd pirmo.

    – Varbūt slimību uzņēmīgākās šķirnes jāstāda tuvāk siltumnīcas durvīm – lai vēdinās?

    – Nelielā siltumnīcā tas nav būtiski. Aurea audzē arī lielās platībās, un, ja miglo ar preparātiem pret slimībām, tad ar slimošanu nav problēmu. Bet es nemigloju vispār.

    Vēl man katru gadu siltumnīcā ir iestādīti pāris ķiršveida tomātu stādu. Tie man patīk – ēdu kā ogas.

    Conchita F1 man garšo. Ķekarā ir pat līdz 40 tomātiņiem. Pēdējos gadus iestādu arī pa kādam tumšajam tomātam – šogad man ir turku selekcijas ‘Legenda’.

    – Bet vai ir kāda muļķu droša siltumnīcas tomātu šķirne, kas neprasa lielu uzmanību un garantēti dod daudzmaz normālu ražu neatkarīgi no saules, siltuma, lietainas vasaras, mēslojuma?

    – Agrākos laikos ieteicu Dombello F1 – šķirne, kuru jebkurš var izaudzēt un iegūt pietiekami lielu ražu. Tagad? Ir tomēr jāpamēģina vairākas un jāpavēro, jo katram ir citi augšanas apstākļi. Zinu, ka daudzi meklē šķirni ‘Rally’, tātad daudziem tā padodas. Šķirnes ļoti atšķiras arī pēc lapojuma. Ja ir karsta vasara, tad labāka būs tomātu šķirne ar biezāku lapojumu, jo augs pats sevi noēno. Savukārt, ja vasara lietaina, tad labākas ir šķirnes ar skrajākām lapām.

    – Cik ķekariem uz viena tomāta jābūt, lai teiktu, ka raža ir laba? Pieciem sešiem vai vairāk?

    – Tas atkarīgs no stādīšanas laika. Es savā neapkurināmajā stikla siltumnīcā stādu apmēram ap 10. maiju, tad līdz septembra vidum pieci seši ķekari ir normāli. Bet ļoti svarīga ir apputeksnēšanās, lai tie ķekari būtu pilni ar augļiem. Diemžēl ļoti karstā laikā tomāti neapputeksnējas. Tāpēc var redzēt, ka lielaugļu tomāta ķekarā, kur vajadzētu būt sešiem septiņiem augļiem, ir tikai viens vai divi tomāti.

    Vienkārši pārējie ziediņi nav apputeksnējušies, jo siltumnīcā bijis pārāk karsts.

    Lai pasargātu tomātus no karstuma, stikla siltumnīcu var krītot.  Bet galvenais ir vēdināšana. Polikarbonāta siltumnīcām ir zemāka gaismas caurlaidība nekā stiklam, un karstā laikā tas palīdz, tomāts zināmā mērā ir noēnots.

    – Tātad sliktā apputeksnēšanā ir tā vaina?

    – Galvenā vaina. Vēl arī tas, ka ziediņi birst nost – iespējams, trūkst kāda mikroelementa, bet tad arī lapojums parasti uz to norāda – lapas vairs nav vienmērīgā zaļā krāsā.

    – Kaimiņš saviem tomātiem visas lapas no apakšas plēš nost, pat negaidot, kad nogatavosies apakšējais tomātu ķekars. Vai tas ir labi? Es tā nedaru – lapas sāku lauzt tikai tad, kad kāds tomāts jau nogatavojies. Kuram no mums taisnība – man vai kaimiņam, vai nevienam?

    – Jūsu kaimiņš riskē ar mazāku ražu. Katrā gadījumā viņš iegūst mazāk un mazākus tomātus, nekā būtu varējis. Lapas noteikti jāsāk griezt tikai tad, kad apakšējā ķekarā tomāti sāk gatavoties. Parasti no apakšas noņem kādas divas trīs lapas, vairāk nav vajadzības.

    Mans novērojums ir tāds, ka cilvēki noplēš pārāk daudz lapu, – pliks stumbrs, karājas tomāti, un visam augam varbūt ir 5–7 lapiņas, ieskaitot jaunās.

    Cilvēks ieraudzījis vienu brūnu plankumiņu uz lapas, uzreiz – knikš! – to lapu nost, jo domā, ka lapa ir slima. Bet uz tās taču ir tikai mazs plankumiņš, bet 95 procenti lapas joprojām ir zaļi! Jāsaprot, ka augam un augļiem no kaut kā jābarojas, un kur tad tā fotosintēze notiek, ja ne zaļajās lapās! Augam vienmēr visu laiku jābūt vidēji 15–16 lapām. Ir šķirnes, kurām pieļaujamas 12 lapas, bet tādu ir maz.

    – Vai lapas labāk lauzt vai griezt?

    – Griezt, jo tad brūcīte būs mazāka. Un šķēres vajag ik pēc brīža dezinficēt, lai ar sulu nepārnestu kādu vīrusu. Var arī lauzt, bet lauzuma brūci sanāk ieplēst lielāku. Pazarītes gan es parasti izkniebju ar kniebšanu.

    – Vai tiesa, ka pazarīšu un lapu laušanu nevajag apvienot ar ravēšanu un laistīšanu?

     – Ravēšana nebūtu laba tādā ziņā, ka slimību ierosinātāji vai sporas no augsnes var pacelties uz augšu un iekļūt nolauztās lapas brūcē. Infekciju sporas augsnē un uz siltumnīcas konstrukcijām spēj saglabāties 1–2 gadus.

    – Ir uzskats, ka nolauztās lapas vajag atstāt siltumnīcā, jo no tām vairojas ogļskābā gāze, kas tomātam vajadzīga. Vai tā ir?

    – Jā, lapas var atstāt siltumnīcā pāris dienu, kamēr savīst, un tad aiznest uz kompostkaudzi.

    – Lielaugļu šķirnēm, lai palielinātu ražu, vajagot palīdzēt apputeksnēties, augu purinot. Jūs savus tomātus purināt?

    – Visus tomātus vēlams mazliet papurināt, jo tomāts ir svešapputes augs. Bieži vien nelielā siltumnīcā caurvējā tomāts pats papurinās, un, laužot pazarīti, arī tomātu iznāk papurināt. Kādreiz var arī uzsist pa auklu, ar kuru uzsiets tomāts. Tas palīdz ziedēšanas laikā apputeksnēties.

    – Kā labāk – vasarā siltumnīcu neatkarīgi no laika apstākļiem turēt vaļā gan dienu, gan nakti vai tomēr pa nakti aizvērt?

    – Ja naktīs ir 18–20 grādu, vajag durvis atstāt vaļā, lai siltumnīca vēdinās. Ja nakts temperatūra ir zemāka, tad vēlams tomēr aizvērt.

    Svarīgi no rīta laikus atvērt durvis un lūkas. Un būtiski arī, lai būtu pietiekami liela ventilācijas virsma – jau būvējot siltumnīcu, jāparedz vēdināšanas lūkas uz jumta.

    Plēves siltumnīcām bieži vien sānos ierīko veramās virsmas vēdināšanai. Jo sēnīšu slimības galvenokārt metas virsū tomātiem tāpēc, ka ir mitrums un lielas temperatūras svārstības.

    – Kas par vainu, ja tomāti saiet lapās? Kā glābt?

    – To sauc par veģetatīvo augšanu. Bijusi nesabalansētība starp temperatūru, laistīšanu, mēslošanu, tāpēc izaudzis trekns, drukns augs. Tad kādas lapas no vidus vajag izgriezt, lai kopējā virsma samazinās. Tomāts ir interesants augs – stādam vajadzētu drīzāk būt tievākam, trauslākam, nevis ļoti treknam, druknam.

    Stādu audzēšanas pēdējā posmā ieteicams augu pat tā kā mazliet pakaltēt, retāk laistīt, jo tad tomāts spiests domāt, ka nupat būs beigas, un tāpēc veido nākamo ziedķekaru.

    Savukārt, ja tomāts tiek bagātīgi laistīts un cienāts ar barības vielām, viņš aug lapās un nemaz negrib rūpēties par nākamo paaudzi – par augļiem.

    – Vai labāk laistīt reti un pamatīgi vai katru dienu pa druskai?

    – Man tomēr gribētos sacīt, ka biežāk un pa druskai, nevis, kā daži dārznieki iesaka, reizi nedēļā un kārtīgi. Tajā brīdī tomātam pietiek mitruma, tā ir pat par daudz, bet vēlāk mitruma trūkst. Es pats karstā laikā laistu katru dienu. Ir veca un droša metode, kā pateikt, vai mitruma ir pietiekami: paņem saujā substrātu un saspiež – ja nāk kāda suliņa ārā, nevajag laistīt; ja nenāk, tad jāpalej.

    – Jālaista no rīta vai vakarā?

    – Vakarā, bet ne pārāk vēlu – lai augiem pagūst nožūt lapas, ja tām trāpīts laistot. Sevišķi akurāti jālaista vasaras beigās, kad ir daudz aizmetušos augļu. Daudzi amatieri, baidoties no pelēkās puves, tieši tad tomātus laista reti, toties bagātīgi. Tāpēc augļi arī plaisā – krasas mitruma svārstības veicina lēcienveida augšanu, un miza plīst.

    – Kādu mēslojumu tagad, jūlijā, izvēlēties?

    – Var izmantot Vito – to, kam kalcijs klāt. Es gan, kā smejos, ūdeni pats varu par velti piejaukt klāt mēslojumam, tāpēc augļu gatavošanās laikā izvēlos nevis šķidro, bet kristālisko, ūdenī šķīstošo mēslojumu ar mikroelementiem, ko ražo Horti Yara (NPK 11–14–25) – tas ir tas pats, kas agrāk bija Kemira Combi, rozā pulverītis. Arī Cristalon ir labs, tikai vajag skatīties, lai tomātu audzēšanas sākumā pirmais skaitlis – slāpeklis – ir lielāks, bet tuvāk ražas laikam, kad augļi jau krāsojas, lai lielāks ir trešais skaitlis – kālijs.

    – Ko jūs atbildētu tiem ekocilvēkiem, kas tagad lasot šausminās, kā vispār drīkst ko tādu – ķīmisku – gāzt virsū tomātiem, ko ēdīs arī mūsu bērni un mazbērni?

    – Tad jau cilvēkam arī nevajag ne kalciju, ne magniju, ne dzelzi…  Problēma tāda: būtu jau labi, ja būtu universāls organiskais mēslojums, kurā atrodas pilnīgi visas augam nepieciešamās vielas, kurš ātri sadalītos un taptu augam viegli uzņemams, bet – nav tāda.

    Pilnīgi bez piebarošanas iztikt? Es tomēr uzskatu, ka bez minerālmēsliem nevar izaudzēt labu ražu.

    Kompleksajā mēslojumā ir visi mikroelementi un makroelementi, un varu būt drošs: ja man augsnē kaut kā trūkst, mēslojums to visu līdzsvaro, nav lielu problēmu, nav jāiespringst. Ja nopietnāk audzē, tad, protams, vajadzīgas augsnes analīzes, un jādod klāt tikai tie konkrētie elementi, kuru trūkst.

    – Citi savus tomātus tagad baro ar kalcija nitrātu, augustā – ar kālija nitrātu. Pa vienai ēdamkarotei uz 10 litriem ūdens. Ko sakāt?

     – Kalcija nitrāts nekad par sliktu nav nācis – gan slāpekļa, gan kalcija mēslojums palielina auga izturību pret slimībām. Pamiglojot pa lapām, varbūt izdodas izbēgt arī no augļu galotņu puves (uz bumbuļa parādās ciets, gaiši brūns, iegrimis plankums), kas rodas kalcija trūkuma rezultātā. Kālija nitrāts arī labs. Kādreiz var redzēt sarkanus augļus ar zaļiem plankumiņiem – tomāts nav vienmērīgi nogatavojies, tātad pietrūcis kālija. Ja tomātiem pietiek kālija, tie arī veidojas garšīgāki.

    – Kad galotņot? Es parasti to daru augusta beigās. Atstāju vienu vai divas lapas aiz ķekara, kuram aizmetušies auglīši zirņa lielumā.

    – Es galotņoju ap 15.–20. augustu. Pēc tam stāds ļoti intensīvi dzen pazares, tad tās vēl jāpalauž. Ja grib vēl dažus ķekarus, tad kāda pazarīte atkal jālaiž uz augšu.

    – Dažreiz diemžēl gadās tā: sākumā viss notiek izcili – tomāti izaug lieli, raža bagātīga, bet augustā vai septembra sākumā sāk kalst lapas, uz stublājiem, arī pie augļu kātiņiem parādās melni plankumi un augļi sapūst. Tad, lai glābtu ražu, steidzīgi novācu arī puszaļos tomātus, cenšos nogatavināt istabā, tomēr lielākā daļa tāpat jāizmet laukā. Kāpēc tā? Ko daru nepareizi?

    – Septembrī vienmēr tomātam sāk pietrūkt gan gaismas, gan siltuma, un tad bieži vien pēdējie zaļie tomātiņi ir jau inficējušies. Ja cilvēks grib, lai arī rudenī tomāti būtu skaisti un veseli, tad jau jūlija beigās augi profilaktiski jāapsmidzina ar fungicīdu Ridomil Gold vai Previkur. Abi reģistrēti 3. klasē, tātad veikalā nopērkami. Bet – jāmiglo, pirms tomāti vēl saslimuši un parādījušās pirmās bojājumu pazīmes.

    Tāpat esot svarīgi atkārtot smidzinājumu pēc 7–14 dienām. Bet es savā siltumnīcā ar ķīmiskiem slimību apkarošanas līdzekļiem nedarbojos.

    Iestādu katru gadu 50–60 stādus, un, ja kaut kas aiziet bojā, tik un tā tomātu pietiek un pat pāri paliek. Es neesmu principā pret ķimikālijām, jo, lielākās platībās audzējot, dārzniekiem jādomā arī par peļņu. Bet, ja audzē piemājas siltumnīcā, savam priekam, tad ir citādi.

    – Fungicīds Switch, ko daudzi lietoja pret pelēko puvi tomātiem, tagad iekļauts 2. reģistrācijas klasē un pieejams tikai apmācītiem lietotājiem. Ko darīt man, jo pelēkā puve ir briesmīga sērga!

    – Siltumnīca jāvēdina! Svarīga lieta ir arī siltumnīcas dezinfekcija. Kad tomāti beidz ražot, tad visas augu daļas, arī nobirušās lapiņas ir jāizvāc laukā, kārtīgi jāiztīra, un tad var sēru padedzināt. Aiztaisa visas durvis un lūkas ciet, uz metāla plaknes vai bļodiņā aizdedzina malto sēru, ko var nopirkt dārzkopības veikalos, un lai dūmi pastāv pāris dienu.

    3 tipiskākās kļūdas, ko pieļauj mazo plēves siltumnīcu īpašnieki

    1. Tirgū izvēlas tomātu stādus, kas ir nevis podiņos, bet sapiķēti kastē, un tad tādus – ar kailām saknēm – stāda. Tā tu, cilvēk mīļais, jau divas nedēļas zaudē, kamēr tiksi līdz pirmajam sarkanajam tomātam. Labs stāds ir podiņā, 50 cm garš, ne pārāk drukns un trekns, ar attīstītu sakņu sistēmu,
    2. Augam norauj pārāk daudz lapu – tomātam fotosintēze notiek lapās, tā tas barojas.
    3. Būvējot siltumnīcu, neparedz papildu vēdināšanas lūkas. Bet tomātam tropu klimats nepatīk!

     

    Pēc kā spriest par tomāta labsajūtu?

    Foto: Shutterstock
    Foto: Shutterstock
    • Jūtas labi – galotnes lapiņas ir zaļas un atrodas horizontāli.
    • Trūkst barības vielu, arī slāpekļa – jaunās lapiņas galotnē stiepjas uz augšu V burta veidā, ir gaiši zaļas.
    • Pārbarots ar slāpekli – galotnes lapiņas vērstas uz leju, ritinās spirālē un pastiprināti aug pazarītes.
    • Trūkst dzelzs – dzeltenzaļas galotnes lapiņas.
    • Trūkst magnija – strauji dzeltē apakšējās lapas vai arī lapas kļūst raibas.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē