Modernais telpaugs olīvkoks! Kā to pareizi kopt?

Varbūt tāpēc, ka iemieso dienvidu saules un laimes apskalotās Vidusjūras piekrastes saldo dzīvi, olīvkoks mums, latviešiem, šķiet tik vilinošs.

Tuvojas rudens, kuram pa pēdām steigs ziema, dārza darbi pamazām pierims, vairāk laika pavadīsim mājās, un tad noteikti sakārosies kāda jauna mājdzīvnieka. Kāpēc gan lai tas nebūtu šobrīd modernais telpaugs olīvkoks? Latvijas apstākļos tas tiešām būs mājas augs.

Lai arī dažus eksperimentētājus ir interesējis, vai pie mums olīvkokus nevar audzēt āra apstākļos (pamatojoties uz to, ka ir šķirnes, kas spēj izturēt salu pat līdz mīnus 10–12 grādiem), tomēr tādam kociņam garš mūžs nebūs lemts.

Citi lasa

Estere Jansone

Mode

Dubska un Ševeļovs pasaka, kas ir stilīgi, un kādu daudziem mīļu apģērbu būs jāizmet

Marta Kalniņa

Skandāls

Ar ko patiesībā auto meņģējās bijušais mērs Lasmanis? Policijā nonācis jauns iesniegums

Gita Vīksne

Pārdomu stāsts

Oskara Ranceva stāsts – jau trīs gadi psihiatriskajā slimnīcā Skotijā

Neilgu laika periodu, kas skaitāms dienās, olīvkoki spēj izturēt, bet pielāgoties pēkšņajām, krasajām Latvijas laikapstākļu maiņām daudzu mēnešu garumā augi nav gatavi. Tāpēc būs vēl ilgi jāgaida uz olīvkoku birzīm Latvijā…

Toties telpā, prasmīgi kopjot, piemēram, stādot ziemasdārzu dobēs, olīvkoku var izaudzēt pat līdz sešiem metriem garu, ja vien saknēm tiek ļauta brīvība.

Veido, kā vēlies!

Parasti olīvkokus vai to krūmveida formas audzē podos, kuros tie var sasniegt 2–3 metru augstumu (tikmēr dabā tie var būt pat 20 metru gari). Ja vien pacietība atļauj, var audzēt bonsai.

Jārēķinās – olīvkoki nav no ļoti ātri augošajiem. Interesantākās ir olīvkoku augststumbra formas, ko veido gadu gadiem, no apakšējā stumbra nogriežot dzinumus.

Olīvkoki izcili labi padodas apgriešanai, un telpās to dažādās vainaga formas ir akcents interjerā.

Ziedēšana un olīvu nogatavošanās paliek otrajā plānā, jo tad nepieciešama gaisa temperatūras maiņa, apgaismojums, un galu galā – nogatavojušās olīvas svaigā veidā nav ēdamas, jo tās speciāli ilgstoši jāapstrādā, lai garšotu kā burciņā no veikala plaukta.

Izturīgs un veselīgs

Ja vien labi rūpēsies, tas noteikti iedzīvosies. Telpās olīvkoks neslimo un tam nav kaitēkļu. Ja birst un kalst lapas, tad vaina jāmeklē pārmērīgā ūdens lietošanā, gaismas trūkumā, mēslojuma pārdozēšanā un nevēdinātās telpās.

Ziedi parasti sagaidāmi jūlijā, augustā, bet viss atkarīgs no šķirnes, turklāt telpās audzējamiem augiem var parādīties pamatīga nobīde. Zied neciliem krēmkrāsas ziediņiem, kas sakopoti starveida ziedkopās, un paies 4–5 mēneši, līdz nogatavosies augļi.

Ziedi attīstās uz iepriekšējā gada dzinumiem, tādējādi ļoti rūpīgi jāseko līdzi augu apgriešanai, ja vēlies sagaidīt arī pašas olīvas. Koku augļi ir kā mazas plūmītes, kas gatavojoties no zaļas, tumši purpursarkanas iegūst melnu krāsu un ir vitamīnu un mikroelementu noliktavas, bagātas ar nepiesātinātajām taukskābēm, jodu, pektīnu, dzelzi, oleīnskābi.

Olīvkoku lapas satur oleuropeīnu, kas ir ar antiseptisku, pretmikrobu iedarbību.

Daudz dzirdēts par olīveļļas labajām īpašībām – tās lietošana palīdz ne tikai dažādu slimību profilaksē un pat ierobežošanā, bet arī stiprina imūnsistēmu, mitrina ādu un ir labvēlīga mūsu organismam, tāpēc ieteicama ikdienas uzturā.

Pavairo pats

Olīvkokus pavairo ar sēklām un lapu spraudeņiem. Sēklas sēj svaigas, apžāvētas, diennakti mērcētas vājā sārmu šķīdumā, iezāģējot apvalku, lai dīgstam vieglāk nākt pasaulē. Jebkurā gadījumā sēklas sadīgst aptuveni sešu mēnešu laikā. Tam jānotiek siltumā, apmēram 3 cm dziļumā, un ideāli, ja dīgšanas procesā augsnes podiņu apspīd saule.

No sēklām audzēti olīvkoki sāk ražot pēc desmit gadiem, no spraudeņa – pēc četriem. Lapu spraudeņi sakņojas 2–3 mēnešus siltā, mitrā velēnu un smilts maisījumā, gaismā un zem seguma.

Olīvkokus citur pasaulē stāda, lai nostiprinātu augsni, piemēram, kur pastāv zemes nogruvumu risks.

Olīvkoku sakņu gali ir jutīgi pret minerālu savienojumiem, kas raksturīgs lielai daļai sklerofītu augu. Šis fakts ļauj olīvkokiem augt stāvās nogāzēs, kalnainos apgabalos, akmeņainā augsnē, kur ūdens ilgi neuzturas.

Olīvkoka auklēšanas pamatnosacījumi

• Smaga augsne. Olīvkokus stāda un audzē pasmagā augsnē, kam ir izcilas gaisa un ūdens novadīšanas spējas. Augsnei var pievienot nelielus akmentiņus, kas palīdz saknēm ar labu gaisa padevi un neaiztur lieko ūdeni, ja gadās uzliet par daudz.
• Vairāk saules. Olīvkoki ļoti mīl sauli, tos vasaras laikā var iznest dārzā, lai mūsu tumšos rudens, ziemas mēnešus augiem būtu vieglāk pārdzīvot. Ziemas periodā, kad gaismas maz, ieteicams olīvkokus novietot plus 5–10 grādos, bet, ja šādas iespējas nav, tos var audzēt istabas temperatūrā, kas svārstās 15–22 grādu robežās.
• Laistīšanas režīms. Vēsā telpā jālaista maz, bet siltā vairāk. Nedrīkst pieļaut olīvkoku sakņu iekalšanu vai pārliešanu, pēdējā parasti beidzas ar auga bojāeju. Laistīšanai izmanto mīkstu ūdeni.
• Svaigs gaiss. Olīvkokiem telpās vajadzīgs mitrs gaiss, jo dabā tie aug ūdens tuvumā. Viens no svarīgākajiem olīvkoku audzēšanas noteikumiem ir svaigs gaiss, kā nedrīkst pietrūkt visa gada garumā.
• Mēslošana. Vislabāk olīvkoku mēslošanai izmantot dabiskos, organiskos, dažāda sastāva mēslojumus vismaz reizi mēnesī.
• Pārstādīšana. Olīvkoku pārstādīšanu veic no pavasara līdz rudenim. Ja sakņu kamols nav jāizjauc (nav nekādu slimību), tad, pārliekot jaunā, nedaudz lielākā podā un apberot apkārt jaunu augsni, olīvkoks nemaz nejutīs pārstādīšanu un piesakņos jauno podu.

Kur apskatīt un nopirkt?

Pēc formas cirptus, lielus, daudzgadīgus olīvkokus var apskatīt Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā. Nelielus, no spraudeņa audzētus 15–20 cm augstus, kuplus olīvaugu krūmiņus (jau sākti veidot) var iegādāties Nacionālā botāniskā dārza gadatirgos. Cena – 5 eiro.

Olīvkoki redzēti pārdošanā arī dažos dārzkopības veikalos, piemēram, Hortes, un interneta vietnēs. Piemēram, 2,5 m liels olīvkoks veikalā Hortes maksā ap 1300 eiro.

Vecs vīriņš

Fascinējošākais fakts par Eiropas olīvkoku (Olea europaea) ir to mūža ilgums. Nopietnos botānikas vēstures izdevumos minēts, ka tā dzīves un augļu došanas laiks spēj būt no 300 līdz 2000 gadiem. Šis fakts norāda, ka olīvkoki ir relikti augi, kurus sāka kultivēt jau akmens laikmetā.

Krētas salā ir datēts 5000 gadu vecs eksemplārs. Mūsdienās olīvkoku dažādās šķirnes – ‘Aglandalou’, ‘Cayon’, ‘Grossane’, ‘Picholine du Gard’, ‘Frontono’, ‘Sabina’, ‘Della Madonna’, ‘Nikitinsky’ un daudzas citas – audzē plantācijās Grieķijā, Spānijā, Itālijas dienvidos, Turcijā, Irānā, Ziemeļāfrikā, Krievijas Melnās jūras piekrastē, arī Dienvidamerikā un Meksikā.

Selekcijas gaitā izveidotas olīvkoku šķirnes attiecīgiem reģioniem, kurās tās teicami aug un dod bagātīgas ražas. Savvaļā sastopamas aptuveni 35 olīvkoku sugas, kuru ģints pieder olīvaugu (Oleaceae) dzimtai.