Rīga -2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Iesaka Inese Drudze, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Aronijām piemītot pretradiācijas aktivitāte – tās var diezgan labi pasargāt no staru slimības sekām. Augļu pektīnvielas saista un palīdz izvadīt radioaktīvos izotopus, jods aizsargā vairogdziedzeri, bet flavonoīdi iznīcina radušos aktīvos radikāļus. Aronijas palīdz arī samazināt asinsvadu sieniņu caurlaidību, viss darbojas kompleksi un diezgan efektīvi. Tieši tas padomju laikā acīmredzot bija galvenais, taču cītīgi slēptais iemesls, kādēļ toreiz stādīja tik daudz aroniju plantāciju.
Laiki tagad ir mainījušies, taču aroniju vērtība palikusi tā pati.
Radu raksti
Padomju laikos aronijas Latvijas dārzos ievestas un izplatījušās no Mičurina populācijas aronijām, kuru patiesā izcelsme ir diezgan neskaidra. Tiek uzskatīts, ka viens no vecākaugiem ir bijusi botāniskā suga melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa), bet otrs – pīlādzis (Sorbus). Vismaz tā rakstīts selekcionāra Ivana Mičurina rakstos. Vēlāki mūsdienu pētījumi pīlādžu iesaistīšanos procesā neapstiprināja. Bet arī ar melnaugļu aronijām mūsdienās audzētajām aronijām līdzības ir pavisam maz. Rietumeiropas stādaudzētavās Mičurina populācijas aronijas bieži tirgo arī ar komercnosaukumu ‘Nero’, taču pie mums tās pārdod vienkārši kā aronijas bez jebkāda cita nosaukuma.
Pasaulē ir iegūtas vairākas aroniju šķirnes ar uzlabotu augļu bioķīmisko sastāvu, kompaktākiem krūmiem, labāku augļu piemērotību pārstrādei. Dažas var nopirkt Polijas un Skandināvijas stādaudzētavās, arī Vācijā, Nīderlandē, bet citas tikai Krievijā un Baltkrievijā. Pie mums pagaidām šo šķirņu stādus neviena stādaudzētava nepavairo. Jāmeklē citur!
Piemērotākā vieta
Aronijas ir ļoti pieticīgas un augs visur – arī tur, kur neaug ābeles un citi izturīgi augļu koki. Tās labi pacieš augstus gruntsūdeņus, ilgstoši mitras un sablīvētas augsnes. Mitrums tām pat patīk. Aronijām ir arī teicama ziemcietība, tās nebaidās no vēlajām pavasara salnām.
Tomēr augt un izturēt uzreiz nenozīmē arī labu ražību. Lai ogu būtu daudz un ķekari lieli, tāpat kā daudziem citiem augļu kokiem un krūmiem, arī aronijām labāk patiks augt labā apgaismojumā un auglīgā augsnē. Jauniem krūmiem nedrīkst ļaut ieaugt nezālēs. Sakņu zonu ieteicams nomulčēt vai ravēt. Vēlāk var vienkārši sākt pļaut zālienu tik tuvu krūmam, cik tas iespējams.
Vienīgā nepatīkamā problēma, ja aronijas aug pie mājas, radīsies rudeņos ogu nogatavošanās laikā, jo tās ļoti garšo putniem un ogu pārstrādes produkts ir izteikti krāsains – pagalmā parādās violeti zilgani, grūti notīrāmi traipi.
Kā stādīt?
Vislabāk pirkt divgadīgus stādus ar vairākiem dzinumiem. Stādīt var gan rudenī, gan pavasarī. Lai labāk veidotos kupli krūmi, pēc iestādīšanas dzinumus apgriež, atstājot 2–3 pumpurus.
Ģimenes dārzā aronijas var stādīt jebkur, kur tām atrodas vieta. Pieaudzis neveidots krūms aizņems aptuveni 2–3 m uz sāniem un izaugs 2–3 m augsts. Taču aronijas drīkst apcirpt un izveidot tik kompaktas, cik vien gribas. Tās var stādīt arī dzīvžogos, tad starp krūmiem atstāj 0,5–1 m. Arī cirpti krūmi ražos pietiekami labi.
Ja stāda aroniju plantācijas ražai, attālumi starp rindām ir atkarīgi no pļaušanas un ogu vākšanas tehnikas. Parasti stāda 3 m rindstarpās, bet attālums starp krūmiem ir 2–2,5 m.
Audzēšana vienkārša
Īpaša kopšana un čubināšana nav nepieciešama. Vienīgi, ja ir ļoti sauss, vēlams aplaistīt.
Ja lapas jau kļuvušas sīkākas, dzinumi vairs lāgā negrib augt garumā, bet zari vēl nav veci, tā ir pazīme, ka pienācis laiks mēslot. Aronijām ļoti patīk kūtsmēsli, komposts uz saknēm, pļautas zāles mulča. Pavasaros var lietot kompleksos minerālmēslus, kas pārsvarā satur slāpekli. Var uzliet atšķaidītu vircu.
Ar aroniju mēslošanu nevajadzētu ļoti aizrauties. Mērķis tomēr ir laba raža, nevis sabiezināts un izdzīts krūms ar daudzām lielām lapām. Aroniju saknes parasti pašas spēj pietiekami labi atrast augsnē visu sev vajadzīgo.
Ogu kvalitāte atkarīga no krūmu veidošanas. Jo jaunāki dzinumi, jo lielāki uz tiem būs ķekari un ogas. Ražo arī veci zari, bet, sasniedzot 7–10 gadu vecumu, ogas uz tiem kļūst arvien sīkākas, ražība pazeminās. Krūmā tādēļ vienlaikus vēlami aptuveni 20–30 dažādu vecumu dzinumi: apmēram viena trešdaļa no tiem pavisam jauni, tai skaitā no sakņu atvasēm augušie dzinumi, vienai trešdaļai jābūt ražojošiem 2–7 gadus veciem dzinumiem, bet viena trešdaļa var būt arī vecāki – tieši tādus pavasaros regulāri izretina vai saīsina, aizstājot atkal un atkal ar jaunākiem dzinumiem. Ļoti vecos dzinumus vienmēr izgriež līdz zemei, arī aizlauztos. Izgriež arī visus izstīdzējušos dzinumus no krūmu iekšpuses, kuri ēnā tāpat neziedēs un neražos. Aizvāc visas nevajadzīgās sakņu atvases. Neļauj krūmam saaugt ļoti biezam. Visiem ražojošajiem dzinumiem jābūt labi izgaismotiem. Tad krūms nekad nepārtrauks labi ražot.
Ir arī ekstremālāks, bet vienkāršāks pārāk vecu, vairs neražojošu krūmu atjaunošanas variants. Proti, agri pavasarī, kad nokusis sniegs, bet noteikti pirms pumpuru plaukšanas (tas varētu būt aprīlī), visu krūmu nogriež līdz ar zemi un vasarā sagaida, kad ataugs jaunie dzinumi. Tad aptuveni 20 pašus spēcīgākos un skaistākos jaunos dzinumus atstāj, bet tievākos izretina, izgriežot līdz apakšai. Šajā variantā pāris gadu ražas nebūs.
Slimības un kaitēkļi
Aronijas ir viens no visizturīgākajiem augļaugiem Latvijā. Nozīmīgu slimību un kaitēkļu tām pagaidām nav bijis. Reizēm gadās laputis, tīklērces un parastā augļu puve, taču tas nav nekas traģisks. Teorētiski aronijas var būt arī bakteriālās iedegas – ervīnijas – saimniekaugs, tādēļ nedrīkst iegādāties stādus no valstīm, kurās izplatīta šī slimība. Jābūt attiecīgās stādaudzētavas augu pasei ar ierakstu par brīvās zonas statusu.
Kā pavairot?
- Variants. Mičurina populācijas aronijas ir pavairojamas ar sēklām. Visi bērni pilnībā kopē savus mātes augus. Tas tādēļ, ka aronijas spēj veidot dīgstošas sēklas bez apputeksnēšanās. Bites lido un apputeksnē ziedus, lai aizmestos augļi ar sēklām, taču aronijām tas nemaz nav nepieciešams.
- Variants. Ar sakņu atvasēm, atdalot tās no krūmiem vai pieliecot pie zemes un apsakņojot dzinumus.
- Variants. Uzpotē aroniju uz pīlādža, tā pieaugs, izveidosies skaists, kompakts augststumbra koks.
- Variants. Komerciāli lielākos daudzumos šķirnes vairo meristēmu kultūrās vai ar lapainajiem un koksnainajiem spraudeņiem.
Kāpēc vērtīgas?
- Aroniju augļi satur daudz un dažādus antioksidantus, kuriem atklāta pretvēža aktivitāte.
- Aroniju sulā ir maz skābju, bet daudz tanīnu, tāpēc tā noder pārāk skābu sulu atšķaidīšanā, labākā nodzidrināšanā, vīna darīšanā.
- Satur daudz E un P grupas (bioflavonoīdus) un B grupas vitamīnus, kā arī karotinoīdus (provitamīnu A).
- Atrasti nozīmīgā koncentrācijā vērtīgie mikroelementi, it sevišķi jods, cirkonijs, titāns, kas citos augļos sastopami reti un maz.
- Arī minerālelementi: dzelzs, kālijs, kalcijs, magnijs un citi.
- Aroniju augļi un sula spēj pazemināt arteriālo asinsspiedienu, pastiprināt kuņģa sulas izdalīšanos, samazināt kapilāru sieniņu aurlaidību.
- Augstās joda koncentrācijas dēļ aronijas veicina vairogdziedzera darbību.
- Aronijām piemīt arī pretradiācijas aktivitāte – tās var uzlabot pašsajūtu pēc pretvēža staru terapijas. Pektīnvielas saista un palīdz izvadīt radioaktīvos izotopus, jods aizsargā vairogdziedzeri, bet flavonoīdi iznīcina radušos aktīvos radikāļus.
- Augļos ir krāsviela – antociāni, kas skābā vidē ir tumši rubīnsarkani, bet sārmainākā kļūst zilganāki.
- Kā jau daudzos citos rožu dzimtas augļos, arī aronijās ir daudz pektīnvielu, tāpēc to izmanto produktu sarecināšanai, ievārījuma, želeju un zefīra gatavošanai.
- ‘Venisa’ (Baltkrievija). Pašauglīga, nevajag apputeksnētājus. Krūms vidēja auguma, augļi lieli, nogatavojušies labi turas ķekaros un ilgi nebirst, ienākas vienlaicīgi. Augsta ražība, teicama ziemcietība un slimībizturība. Augļi saldskābi ar pavisam nelielu rūgtenumu un paaugstinātu antioksidantu koncentrāciju.
- ‘Nadzeja’ (Baltkrievija). Pašauglīga, nelieli krūmi, zari diezgan stāvi. Augsta ražība, lielas ogas. Teicama ziemcietība un izturība pret slimībām. Garša saldskāba ar ļoti vāju rūgtenumu. No šīs šķirnes sanāk vieni no visgaršīgākajiem pārstrādes produktiem.
- ‘Černookaja’ (Krievija). Augļi vidēji lieli, vismazāk rūgtvielu no visām Krievijā selekcionētajām šķirnēm.
- ‘Černoplodnaja’ (Krievija). Ātrražīga, pašauglīga. Ogas sīkākas nekā vairumam citu šķirņu, tanīnu vairāk. Nepatīk augt skābās augsnēs.
- ‘Mulatka’ (Krievija). Sevišķi augsta antociānu koncentrācija, augļi izskatās tumši melni. Ļoti lieli ķekari un lieli augļi. Laba, saldskāba garša, gandrīz nejūt sēklas, var ēst arī svaigā veidā. Labi vairojas ar lapainajiem spraudeņiem.
- ‘Aron’ (Dānija). Krūmi ar taisniem dzinumiem, ieapaļi, kompakti un zemi – parasti nepārsniedz 1,5 m. Ogas lielas, ienākas agri – jau augustā. Garša patīkami saldskāba, rūgtenums vājš.
- ‘Viking’ (Somija). Kompakti krūmi, līdz 2 m, rudenī lapas krāsojas sevišķi košas. Augļi vidēji lieli, saldskābi ar diezgan izteiktu rūgtenumu. Izdodas labs vīns. Šķirne ar ļoti labu pumpuru ziemcietību.
- ‘Nero’ (Vācija). Krūms kompakts, nepārsniedz 2 m augstumu, aug ātri un intensīvi, pašauglīga. Sulīgāku ogu ieguvei vēlama mitrāka un saulaināka vieta, bet vispār ogas ir lielas, saldskābas ar vidēju rūgtenumu. Ļoti ziemcietīga.
- ‘Hugin’ (Zviedrija). Krūms kompakts, līdz 2 m augsts. Augļi lieli, spīdīgi, sulīgi, ienākas septembra sākumā. Laba ziemcietība, necieš spēcīgu apgriešanu. Rudenī lapojums krāsojas oranžs. Stādus pārdod Zaļenieku kokaudzētava.
- Latvijas valsts mežu stādaudzētavās.
- Stādaudzētavā Meža Rasas, Vīpes pagastā Krustpils novadā.
- Stādaudzētavā Sakstagals, Sakstagala pagastā Rēzeknes novadā.
- Stādaudzētavā Rožlejas, Jumpravas pagastā Lielvārdes novadā.
- Ei Dārzi, Olaines kokaudzētavā, Cenu pagastā Ozolnieku novadā.
- Stādaudzētavā Arumi, Tīrainē Mārupes novadā.
- Kokaudzētavā Bulduri, Babītes pagastā.
- Zaļenieku kokaudzētavā, Zaļenieku pagastā Jelgavas novadā.
- Stādaudzētavā Blīdene, Blīdenes pagastā Brocēnu novadā.
- Kokaudzētavā Robežnieki, Strazdes pagastā Talsu novadā.
- Kokaudzētavā Basteji, Kandavā.
Populārākās šķirnes:
Kur iegādāties stādus?
Par aronijām – tikai labi vārdi!
Pieredzē dalās Aija Kaškure, dendroloģe:
- Pagājušajā gadsimtā līdz ar papelēm Latvijā ieviesa arī aronijas lielās plantācijās. Tām nav vajadzīga trūdvielām bagāta augsne, kā dažkārt raksta. Skaidri zināms, ka tur, kur aronijas sēkliņa putnam no astesgala izkrīt, tur aronija arī aug. Diezgan sausumizturīgas. Arī dekoratīvas – rudenī lapojums labi krāsojas no oranžīgiem līdz sarkaniem toņiem. Vēl joprojām ir liela neskaidrība, kura ir melnaugļu aronija (Aronia melonicarpa) un kura plūmlapu aronija (Aronia x prunifolia), par to zinātnieki vēl strīdas… Bet es uz šo lietu raugos no praktiskā viedokļa, man svarīgi, lai būtu kārtīgi augļi. Tāpēc palieku pie melnaugļu aronijas Aronia melonicarpa – ar tādu vārdu tā ir izplatījusies, Kalsnavas arborētumā krūmi izauguši lieli un devuši tonnām augļu. Turklāt nav obligāti jātur dārzā augsti krūmi – aroniju var uzpotēt uz pīlādža. Pirms divdesmit gadiem tādu redzēju, biju pārsteigta: koka augšējie zari pilni ar aroniju augļiem, apakšējie – ar pīlādžogām. Saimniekam neko nedarot, ražoja, ka prieks! Pirms pāris gadiem vēlreiz redzēju to pašu koku – izskatījās tikpat labs, bez jebkādas vainas.
Dažas Latvijas stādaudzētavas piedāvā arī plūmlapu aronijas šķirni ‘Floribunda’ ar sīkām, koši sarkanām odziņām. Ja dārzā vajag dažādību, tad jā, bet citādi diez vai es to audzētu.
