• Šobrīd

    weather img

    Rīga +14°C

    Maltīte dārzam, un – bez ķīmijas!

    Dārzs
    Raivis Bahšteins
    18. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Daudziem dārzkopjiem krāsainās minerālmēslu lodītes liptin līp pie rokām, taču – ja vēlies baudīt patiesi bioloģisku ražu, tās izmantot kategoriski aizliegts. Raksta un pieredzē dalās RAIVIS BAHŠTEINS, eko žurnālists, strādā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā, izdod žurnālu Bioloģiski, kopā ar ģimeni saimnieki savā dārzā Salaspils novada Mīliņos.

    Savā ģimenes dārzā minerālmēslus nelietojam vispār, un arī vairums bioloģisko lauksaimnieku paļaujas uz to, ka viss nepieciešamais augsnes ielabošanai rodams turpat saimniecībā, bez īpašām piešpricēm no ārpuses.

    Tajā pašā laikā bioloģiskajā lauksaimniecībā pieļaujama dabiskas izcelsmes mēslojuma lietošana. Lūkojot pēc tā tirdzniecības vietās, jāmeklē norāde Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Lai tiem, kuri laukus un dārzus kopj ar bioloģiskām metodēm, būtu vieglāk orientēties mēslojuma izvēlē, janvāra beigās valdība grozīja noteikumus, un turpmāk Valsts augu aizsardzības dienests bioloģiskajos dārzos atļauto līdzekļu sarakstu publicēs vietnē www.vaad.gov.lv. Augsnei patiks un dabiskā dārzā ir pieļaujama arī biodinamisko preparātu lietošana – ja ir duka tos gatavot vai atrodi kādu, kas to paveiks tavā vietā.

    Fokusā – organiskās vielas pieaugums

    Bioloģiskā dārzā ar augsni strādā tā, lai tajā palielinātu organisko vielu saturu pretstatā augsnes erozijai un citām augsnes kaitēm, ko sev līdzi nes zemes apstrādāšana, izmantojot lauksaimniecības ķimikālijas. Sintētisko minerālmēslu un pesticīdu lietošana samazina augsnes mikrobioloģisko aktivitāti un sagrauj tās unikālo struktūru. Bet tas ir bīstami, sevišķi ilgtermiņā.

    Iespējams, padomju skolā rūdīti agronomi nepiekritīs, bet patiesībā dārza augsnē jau ir augiem nepieciešamās vielas, un rūpes par sīkbūtnēm vairo to aktivitāti un padara šīs vielas pieejamas augiem. Minerālu, gāzu, ūdens, organisko vielu atlieku un mikroorganismu kokteilis ir tik unikāls, ka, runājot par augsni, bieži lietojam vārdu dzīva. Patiesībā tas ļoti precīzi atspoguļo augsnes būtību. Augsne ir radīta no dzīvības, un augsne rada dzīvību. Pasaulē darbojas vairākas nopietnas organizācijas, kas pēta augsni un aizstāv tās tiesības, bet dārzā par augsni atbildīgs ir katrs dārznieks pats. Ne velti latviešu valodā augsnes jeb zemes vārdā dēvējam arī visu planētu, un tas parāda, cik svarīga tā ir tautas dzīvesziņā un pasaules uztverē.

    Trīs zelta pīlāri

    Mēslošana dabiski uzturētā dārzā balstās uz šiem trim pīlāriem.

    1. Komposts.

    Personīgi man komposta procesi ir varena mistērija, ko nepārstāju apbrīnot. Gandrīz acu priekšā notiek unikāls vielu pārveides process, liekot mirušajiem augiem atkal augšāmcelties un dzīvot – citos augos.

    Komposts jākrauj un ik pa laikam pamatīgi jāapmaisa tā, lai komposta kaudzē, kastē vai bedrē notiekošie procesi sekmētu nezāļu sēklu un slimību ierosinātāju patogēnu izzušanu. Tā ir veca patiesība, taču reālajā dzīvē dārzā var atrast arī tādu kompostu, kas veidojas bez augstas temperatūras, piemēram, ap ogulājiem apliktais mulčas slānis, kas sadaloties kļūst par augu barības vielām. Vai komposts, ko veido dārzā atstātas augu atliekas, kas ziemas mēnešos atdod augsnei visu vērtīgo, ko tās satur.

    Mēs savā ģimenes Mīliņu dārzā necenšamies uz ziemu visu izpucēt kā uz balli. Bieži vien rudens iegadās tik darbīgs laiks, ka dārzā koncentrējamies uz ražas novākšanu, bet augu atliekas paliek dobēs. Un to nav mazums – no siltumnīcas izvāktie tomātu ceri, no dobēm izceltie kukurūzu, saulespuķu, amarantu, miķelīšu un citu augu varenie stublāji un lapas veido pamatīgus krāvumus dažādās dārza vietās.

    Kad pienāk pavasaris, no grandiozās kaudzes nekas daudz nav palicis pāri, un dzīvības sulas atdevušās augu atliekas beidzot ir sarukušas tiktāl, ka tās fiziski ir iespējams sarūmēt komposta kastēs. Rudenī lielās, zaļās gubas tur vienkārši neietilptu. Augu sauso atlieku slānis, likts kārtās kopā ar pavasara pļauto zaļo zāli un virtuves atlikumiem, brīnišķīgi sapratīsies un nākamajā gadā, pārvērties par smaržīgu kompostu, kalpos par bagātinājumu augsnei.

    Komposta aktivizēšanai var piebērt sauju iepriekšējā komposta vai labas dārza zemes, taču tikpat labi var izmantot arī uz augu bāzes taisītus vai mikroorganismus saturošus preparātus no bodes, piemēram, līdzekli Biokompostētājs, ko ražo Bioefekts.  

    2. Zaļmēslojums.

    Kā papildināt kālija, fosfora, slāpekļa, magnija, kalcija un citu vielu krājumus augsnē, kuri tiek patērēti, kultūraugiem augot un ražojot? Konvencionālajā lauksaimniecībā tā saukto barības vielu iznesi, pamatojoties uz augsnes analīzēm, bet neiedziļinoties augsnes mistērijas procesos kopumā, dāsni kompensē ar minerālmēsliem. Savukārt, saimniekojot bioloģiski, lieti noder zaļmēslojums. Tā izmantošana ir dabai droša – pretēji minerālmēsliem vielas neizskalosies, neuzkrāsies pazemes ūdeņos, nepārvietosies uz upēm, ezeriem un jūrām un neapdraudēs vidi. Labums paliks dārzā.

    Zaļmēslojuma iestrādāšana augsnē dos īpašu gandarījumu vērtīgākajiem dārza darbiniekiem – sīkbūtnēm.

    Vienā tējkarotē labas augsnes no aramkārtas var būt pat miljards noderīgu baktēriju! Jo dzīvīgāka būs dārza augsne, jo augsnes organismiem būs vairāk spēka paveikt savus daudzveidīgos darba uzdevumus, bet dārzniekam būs mazāk jāiejaucas, dārzaugus kopjot un gaidot ražu. Zaļmēslojuma organiskā masa veido papildu organisko vielu, kas ar mikroorganismu palīdzību kļūst par barību kultūraugiem.

    • Daudziem dārzkopjiem sen zināms, ka zaļmēslojumam audzēti rudzi dezinficē augsni, tāpēc tos var labi izmantot kā priekšaugu kartupeļiem atvēlētajā platībā un arī siltumnīcās. Ziemas rudzi, iesēti rudenī, ziemā kalpos par augsnes virskārtu aizsargājošu zaļu kažociņu, ko pavasarī varēs ierakt zemē.
    • Cits paņēmiens ir pavasarī sētos zirņus kopā ar augsnes veselību labvēlīgi ietekmējošajām auzām izaudzēt garus, tad sasmalcināt un iestrādāt augsnē. Sakuplojušais vāls nosmacēs ne tikai viengadīgās, bet arī daudzgadīgās nezāles.
    • Ja iespējams daļu dārza pilnības atvēlēt zaļmēslojumam, tad, sezonas laikā, vairākkārt to apsējot ar griķiem un iestrādājot augsnē, var izskaust negantākās nezāles. Pat dzīvelīgo vārpatu, jo sadīgušie griķi sākumā ļoti blīvi nosedz augsni.
    • Arī sinepes vai eļļas rutkus var sēt pavasarī – pirms vēlu stādāmajām kultūrām. Tie siltumā ātri sadīgs un neļaus nezālēm pārņemt dārzu, bet, kad šo darbiņu būs padarījuši, ķersies pie nākamā uzdevuma, lai, kļuvuši par augsni, pārtaptu kultūraugu saknēs, lapās un augļos.
    • Katram augam, ko izmanto zaļmēslojumam, ir sava funkcija. Piemēram, visi krustziežu dzimtas augi ar sevišķi dziļajām saknēm no zemes izvelk dārza dzīlēs dusošās barības vielas, pēcāk ar tām bagātinot augsni un padarot pieejamas nākamajām kultūrām. Dziļās saknes pie viena izcili irdina augsni, saudzīgi – bez dziļas uzrakšanas – uzlabo aerāciju un palielina augsnes spēju regulēt un noturēt mitruma līmeni. Vēl viens ieguvums – šajos augos esošie fitoncīdi veiksmīgi iznīcina pat nematodes.
    • Slāpekļa vairošanai kalpo visi tauriņzieži, turklāt vērts zināt, ka ir arī dažādi viengadīgi āboliņi, kuru izmantošana nelielā dārzā ir daudz ērtāka par divgadīgajiem sugas brāļiem. 
    • Zaļmēslojums ir lielisks arī tāpēc, ka atšķirībā no pavirši pagatavota komposta nepiesārņo augsni ar nezāļu sēklām. Tiesa, mūsu dārzā reiz gadījās tikt pie ar nezāļu sēklām piesārņotiem rudziem, par kuru izmantošanu maksājam joprojām, cīnoties ar agresīvo, grūti izravējamo un ātri jaunas teritorijas iekarojošo nezāli – parastās gaiļsāres koloniju. Tā izlien no zemes vasaras vidū un labprāt pārņem savā ziņā katru dārza stūri, kas nav nomulčēts. Citādi, strādājot ar zaļmēslojumu, kļūdīties īsti nevar. Pārdozēt ir grūti. Nākamajos gados augi būs pateicīgi par vērtīgo humusvielu devas papildinājumu.
    • Vienīgais mīnuss – zaļmēslojums ir saistīts ar augsnes rakšanu. Ja dārznieks sadzird zemes aicinājumu pārlieku neiejaukties ar rakšanu, tad var dot priekšroku mulčētu augsto dobju veidošanai, kuras ar vielām tiek bagātinātas, sairstot mulčas slānim.

    3. Kūtsmēsli.

    Tā ir nākamā labā lieta, ko dārznieks var likt rudens vai pavasara dzīru galdā augsnes sīkbūtnēm. Mikroorganismi būs pateicīgi! Bet – atšķirībā no zaļmēslojuma ar kūtsmēsliem var viegli nošaut greizi pārdozējot. Te būs vietā recepte – labāk ir mazāk. Līdzīgi kā izmantojot slāpekļa minerālmēslus, arī kūtsmēslu pārspīlēta lietošana var novest pie tā, ka dārzeņu zupā kopā ar burkāniem un zirnīšiem peldēs veselībai nedraudzīgie nitrāti.

    Mēs savu dārzu iepriecinām, ik pēc pāris gadiem iegādājoties zirgu mēslus no saimniecības, kas var lepoties ar augstiem labturības standartiem un saimnieku padziļinātu izpratni par dzīvniekiem kā dabas daļu. Lai gan esam pārliecinājušies, ka mītā par zirgu mēsliem un tajos dzīvojošajiem zemesvēžiem ir liela daļa taisnības, tomēr, tā kā šos dārzaugu plēsējus savā dārzā jau labi pazīstam, no zirgu mēsliem nebaidāmies. Zemesvēži meklē iespēju pasildīties pie trūdošo zirgābolu siltajiem sāniem un tiecas tos apdzīvot, taču tikpat labi zemesvēži dzīvojas jebkur citur – arī cietā un sablīvētā zemē pļavā, kas nekad nav mēslota ar zirgu mēsliem. Patiesībā zemesvēžus piesaista jebkuri mēsli, jo tie sadaloties turpina izdalīt siltumu.

    Zirgu mēsli tiek pamatoti uzskatīti par mēslu karaļiem – tajos ir lielāka slāpekļa, kālija, fosfora un citu noderīgu vielu koncentrācija nekā liellopu mēslos. Tā kā zirgu mēsli parasti ir tīri no pakaišiem, tie ir arī koncentrētāki. Tieši zirgu mēsli nāk par labu arī augsnes pārlieka skābuma pieregulēšanai. Mūsu dārzā šis faktors arī ir būtisks.

    Nedaudz kompostētu zirgu mēslu kopā ar sauju dārza komposta liekam tomātu stādīšanas bedrēs un vienmēr varam būt pateicīgi par labu ražu.

    Atceros, ka bērnībā uz dārzu tika atvesta liela putnu mēslu krava no industriālas vistu fabrikas. Kaudzes vietā gadiem vispār nekas neauga, bet svaigi mēslotajā laukā kartupeļu laksti izstiepās cilvēka augumā. No atmiņām vien nāsīs iesitas raksturīgā smaka. Pārsātināt augsni noteikti nav dārznieka mērķis, tāpēc ar putnu mēsliem jārīkojas piesardzīgi. Tāpat jāmeklē tādi mēsli, kuri nāk no nosacīti ar dzīvi apmierinātiem dzīvniekiem, nevis tādiem, kad padarīti par īsmūžīgām olu vai muskuļaudu ražošanas mašīnām.

    Jau ilgāku laiku turam dažas vistas – lai pašiem būtu savas olas. Jā, un arī gaili, ko bērni pieprasīja dziedāšanas dēļ, turklāt pie viena tas palīdz labāk organizēt vistu sabiedrību. Esam pārliecinājušies, ka tik garšīgas olas, kādas dēj mūsu vistas, iegādāties nav iespējams. Vasarā mūsu vistas apdzīvo tā saukto vistu traktoru – pārvietojamu mājiņu. Ziemā putni pārceļas uz siltumnīcu, kur cītīgi nodarbojas ar mēslošanu, pie viena palīdzot sadalīt aizvadītās sezonas mulčas slāni, ko kopā ar vistu mēsliem un no vistu barības neapēstajiem uzdīgušajiem graudiem varēs ierakt zemē kā mēslojumu.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+