• Siltums mājās no siltumsūkņa. Kas tev par to jāzina, pirms izvēlies

    Māja
    Sandra Diedziņa
    16. septembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Siltumsūknis ļauj taupīt laiku un darbu, kas jāpatērē mājas kurināšanai. Kādi vēl ir tā plusi un mīnusi?  Konsultē EGĪLS DZELZĪTIS, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta direktors, profesors.

    Siltumsūknis ir apkures iekārta, kas siltuma ražošanai izmanto vidē – augsnē, ūdenī, dziļurbuma ūdenī un gaisā – akumulēto saules enerģiju. Var teikt, ka siltumsūknis darbojas tāpat kā ledusskapis, tikai otrādi – ledusskapis pārvieto siltumu no iekšpuses uz ārpusi, bet siltumsūknis dara to otrādi: no ārpuses uz iekšu. Ir pieejami arī tādi siltumsūkņu modeļi, kuri strādā abos virzienos un var nodrošināt gan apkuri ziemā, gan arī dzesēšanu vasarā. Enerģiju, ko saražo siltumsūknis, visu gadu var izmantot apkurei un ūdens uzsildīšanai. Visizplatītākie siltumsūkņu veidi ir zemes, ģeotermālais urbums un atklātās ūdenskrātuves. Siltumsūknis kompresoru un cirkulācijas sūkņu darbināšanai izmanto elektroenerģiju. Atkarībā no izmantojamā siltuma avota un apkures sistēmas veida siltumsūknis var saražot 3–5 reizes vairāk enerģijas, nekā pats patērē. Eksperti lēš, ka siltuma enerģijas ražošanas efektivitātes koeficients labāko risinājumu gadījumā jau pašlaik ir salīdzināms ar nākotnes enerģijas apkures elementiem. Siltuma ražošana notiek bez degšanas procesa, līdz ar to nerodas ne pelni, ne jebkādas gāzes, ne dūmi. Nav nepieciešams ne pirkt, ne transportēt kurināmo.

    Zināšanai! Siltumsūkni labāk izmantot grīdas apkurei, kam nepieciešama zemāka temperatūra – līdz plus 20 grādiem, nevis radiatoriem, kam vajag augstāku temperatūru.

    Pirms ierīko siltumsūkni!

    • Ja vēlies siltumsūkni ielikt vecā mājā, jārēķina, vai būs pozitīvs efekts un cik liels tas būs.
    • Siltumsūkni nevajadzētu ierīkot ēkā, kur nav pietiekami laba siltumizolācija un ir lieli siltuma zudumi. Ja siltuma zudumi ir lieli, māja jāsiltina un jālūko, ko vēl varētu darīt to samazināšanai. Piemēram, ja mājā ir mehāniskā ventilācijas sistēma, var ierīkot rekuperatorus, kas nodrošinās siltuma atgriešanu. Un tikai tad vērts ierīkot siltumsūkni.
    • Siltumsūkni labāk izmantot grīdas apkurei, kam nepieciešama zemāka temperatūra – līdz plus 20 grādiem, nevis radiatoriem, kam vajag augstāku temperatūru.
    • Jārēķinās, ka pēc 2020. gada jaunbūvējamām dzīvojamām ēkām būs jāatbilst pasīvās mājas principiem. Tas nozīmē tērēt ne vairāk kā 15 kW/h uz kvadrātmetru apkures sezonas laikā.
    Pašlaik apkurei lielākoties tiek tērēts desmit reižu vairāk, nekā pieļauj nākotnes standarti. Siltumsūknis var būt labs risinājums enerģijas taupīšanā.

    Kad siltumsūknis savu laiku jau nokalpojis

    Siltumsūkņa darba mūžs ilgst vidēji 15–20 gadus. Gaisa siltumsūkni var aizvest uz elektroierīču pieņemšanas punktu – līdzīgi kā ledusskapi. Zemes siltumsūknim var noskrūvēt aparātu, bet cauruli var atstāt zemē uz mūžīgiem laikiem. Apzinīgs saimnieks cauruli var izrakt un zemi nolīdzināt.

    Pieredzes stāsti

    AGRIS DAŅIĻEVIČS, deju skolas Dzirnas vadītājs «Māju cēlu pirms 15 gadiem, un uzreiz arī ierīkojām siltumsūkni. Siltumsūkņa izmaksas bija ap pieciem tūkstošiem latu jeb aptuveni septiņi tūkstoši eiro. Siltumsūkņa caurule ir iegremdēta ezerā līdzās mājai aptuveni metra, pusotra dziļumā un izlocīta kliņģeru kliņģeriem. Domāju, ka pa šiem gadiem iekārta noteikti sevi ir atpelnījusi. Siltumsūknis līdz šim darbojas nevainojami. Mums ir gan silta māja, kas nav maza – 200 kvadrātmetru –, gan siltais ūdens. Izmantojam arī dažādus citus elektrības tērētājus, ieskaitot ūdens boileru, ledusskapi, saldētavu, gludekli, un par visu kopā maksājam aptuveni 200 eiro mēnesī.

    Tādiem cilvēkiem kā mēs, kam nav laika ņemties ar krāsnīm, granulām, malku, siltumsūknis ir laba iespēja, kā apsildīt māju. Kurināmais nav jāgādā, malka nav jāskalda, krāsnis nav jākurina.

    Mājas pirmajā stāvā ir siltā grīda, un pat tad, ja kādreiz vētras dēļ pazūd elektrība, tikai pēc trim dienām sāk just, ka māja kļūst vēsa. Siltumsūknis ir ļoti ērts. Ja elektrības cenas neies kosmosā, neko labāku nevar vēlēties. Ejot laikam, siltumsūkņi kļuvuši vēl modernāki, un mums ieteica veco nomainīt pret efektīvāku, bet neesam vēl atvēzējušies.»

    AIDIS TOMSONS, Latvijas Radio žurnālists «Sākumā man nebija mērķa ierīkot siltumsūkni, jo māju projektēju ar domu, ka mums būs granulu apkure. Taču situācija mainījās, un uzlikām siltumsūkni. Jārēķinās, ka sākotnējās izmaksas ir lielas. Pirms 12 gadiem tas man izmaksāja aptuveni septiņus tūkstošus latu jeb aptuveni desmit tūkstošus eiro. Cenā ietilpst visas izmaksas, kas saistītas ar iekārtas iegādi, materiāliem un darbu. Vēlāk ES siltumsūkņu ierīkošanai piešķīra 50% atlaidi, bet es maksāju pilnu cenu. Ja būtu ierīkojis gāzes apkuri vai granulu katlu, tas nemaksātu lētāk. Jāpiebilst, ka man ir māja ar augstiem griestiem, milzīgiem logiem. Dzīvojamā istaba vien ir 36 kvadrātmetrus liela, un tas nozīmē lielākus siltuma zudumus.

    Ierīkojot siltumsūkni, pastāv divu veidu pieejas – skandināvu un vācu. Vācijas variantā rēķinās ar aukstām ziemām, uzskatot, ka siltumsūknim jāstrādā visos laikapstākļos, tāpēc tiek izmantoti jaudīgāki siltumsūkņi. Skandināvi vadās pēc principa, ka aukstās ziemas nav tik biežas, tāpēc nav jēgas jaudīgu siltumsūkni darbināt tukšgaitā, un viņi liek mazākas jaudas sūkni. Siltās ziemās tas izmaksā lētāk, taču, uznākot aukstumam, piešpricē klāt elektrību.

    Es darbojos pēc skandināvu principa. Pēdējos gados gan bargas ziemas nav bijušas. Mums siltumsūkņa caurules kontūra aptuveni puskilometra garumā ierakta 1,2 m dziļumā smiltīs, kas var sasalt. Iespējams, tas nav pats efektīvākais veids. Kad šis savu mūžu būs nokalpojis, noteikti likšu jaudīgāku siltumsūkni 3 m dziļumā.

    Vairāk nekā 200 kvadrātmetru lielās platības maksimālās apkures izmaksas ir aptuveni 150 eiro mēnesī.

    Ir mēneši, kad jāmaksā nedaudz mazāk. Ar lielākas jaudas siltumsūkni rēķins būtu vēl mazāks. Siltumsūkņa jauda – 9 kW – bija plānota 180 kvadrātmetru platībai, taču māju vēlāk paplašinājām, jo bija vajadzīgs dzīvoklis vecākiem. Galvenā siltumsūkņa ērtība – mājas saimniekiem par apkuri nav jāliekas ne zinis. Rudenī iestati vēlamo temperatūru un pavasarī to vari atslēgt, kad vien vēlies. Siltumsūknis var darboties arī visu vasaru, jo tas automātiski reaģē uz āra gaisa temperatūru.  Pa šiem 12 gadiem bijusi viena reize, kad siltumsūknim jāveic remonts, nekas cits gan nav darīts. Mīnusi. Tās varētu būt sākotnējās ierīkošanas izmaksas, kas ir salīdzinoši augstas. Citus mīnusus neredzu. Siltumsūkņa darbība ir saistīta ar elektrības cenām, bet tās pašlaik ir diezgan stabilas.»

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē