Ložņājošā daiļava — efeja

Efeja (Hedera) nāk no arāliju (Araliaceae) dzimtas efeju ģints, un tā nudien ir liela –šķirņu ar dažādām lapu formu un krāsu variācijām ir ļoti daudz. Savvaļas efeju ģeogrāfija ir plaša: tās aug Āzijā, Ziemeļāfrikā, Kanāriju salās, Kaukāzā, dienvidu, rietumu un centrālajā Eiropa. Vijīgā efeja savvaļā atrodama arī Baltijā, bet Latvijā tā galvenokārt sastopama Rucavas un Dundagas apkaimes mežos.

Efeja ir mūžzaļš, daudzgadīgs, kāpelējošs augs, tam ir labi attīstītas tvērējsaknes, ar ko pieķerties balstiem. Ja efeja aug dabā, tā mēdz ziedēt, taču istabā neuzzied gandrīz nekad. Bet līdz ziedēšanai ir jānoiet garš ceļš – aptuveni 10 augšanas gadi. Ziediņi ir sīki, zaļgandzelteni, apvienoti nelielos čemuriņos. Pēc ziedēšanas ienākas melnas ogas, taču tās ir ļoti indīgas.

Efeja nav ieteicama alerģisku cilvēku mājās, bērnu istabās un mājdzīvniekiem sasniedzamās vietās, jo augs satur alkoloīdus, kas var izraisīt ādas iekaisumu.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Personības

Ko jaunā ārlietu ministre domā par Latvijas vīriešiem? 10 maz zināmi fakti par Baibu Braži

Estere Jansone

Slavenības

VIDEO: Bondaru pāris dejo vilcienā. Viņiem ir īpašs iemesls!

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Bet, ja vien augu nemēģina pagaršot, tas nav bīstams.

Interesanti fakti par efeju

• Pastāv uzskats, ka efejai piemīt spēcīga pozitīvā enerģija.
• Kristiešiem efeja apzīmē uzticību un mūžīgo dzīvošanu.
• Sengrieķu atlētiem pasniedza ne tikai lauru, bet arī efeju vainagus.
• Efeja spēj absorbēt kaitīgās vielas telpā, kas rodas, sadegot gāzei, kā arī formaldehīda izgarojumus no celtniecības materiāliem.

Kā sagatavot augsni un izvēlēties vietu?

• Augsne

Efeju var stādīt veikalā nopirktā istabas augu augsnē, bet tādu substrātu, kas efejai patiks vislabāk, var izveidot arī no dārza zemes, piemaisot mēslotu kūdru, lapu trūdzemi un nedaudz grants. Svarīgs nosacījums: augsnei jābūt labi drenētai, tādēļ poda apakšā vēlams salikt māla lauskas vai keramzīta olīšus – tie derēs vislabāk, jo ir ļoti viegli.

• Vieta

Efeja nav kaprīza, tomēr ir jutīga pret karstumu. Visbiežāk efejas podu istabā mēdz novietot kaut kur augstāk, piemēram, uz plaukta, skapja vai bufetes, bet tieši tur koncentrējas siltais un sausais gaiss. Labāk augam patiks dzīvot vannasistabā vai virtuvē, kur gaiss ir mitrāks. Parastā zaļā efeja gluži labi jutīsies vēsā verandā vai priekšnamā, kur gaisa temperatūra ir ap 15 grādiem. Jāņem vērā, ka zaļo lapu efejas var atrasties arī ēnainākā vietā, tālāk no loga, bet raibo lapu efejai gaismas vajag vairāk. Tomēr nevajadzētu to novietot dienvidu pusē tiešos saules staros.

Efeju var stādīt lielākā podā kompozīcijā ar citu augu – tādu, kas tiecas uz augšu. Tad efejas uzdevums būs noklāt augsni, veidojot skaistu lapu mauriņu. Vienīgi jāpadomā, vai dominējošajam augam pietiks vietas, jo, ja efeja labi jutīsies un aktīvi augs, tā savu kaimiņu var nomākt.

Ar efejas palīdzību var veidot interesantu interjera objektu, piemēram, apaudzēt to ap spirāli vai dekoratīvu, telpu zonējošo sienu. Protams, tad efeja ir jāveido – ik pavasari jāapgriež, jāpiesien.

Laistīšana un mēslošana

Galvenais noteikums: nepārlaistīt! Efejai vajadzīga vienmērīga, regulāra laistīšana vienu vai divas reizes nedēļā, raugoties, lai augsne vienmēr viegli mitra. Ja telpa ir ļoti vēsa, jālaista krietni retāk – tikai tad, kad zemes virskārta jau kārtīgi nožuvusi. Gada tumšajā laikā augs mitrumu patērē mazāk, tādēļ ziemā var apliet tikai vienu reizi nedēļā. Efejai patiks, ja tās lapas tiks arī rasinātas. Jālaista un jārasina ir ar siltu, nostādinātu istabas temperatūras ūdeni.

Ja augs ir nupat pārstādīts labā substrātā, pirmās pāris nedēļas to nav nepieciešams mēslot. Pēc tam no marta līdz septembrim efeja jāmēslo pāris reižu mēnesī vai ik pēc 10 dienām ar parasto, ūdenī šķīstošo telpaugu mēslojumu.

Cītīgi mēslojot jāpatur prātā, ka barība efejai dos daudz enerģijas augšanai, kas ne vienmēr ir vēlami, ja augam atvēlētā vieta istabā ir ierobežota.

Pārstādīšana un pavairošana

Pārstādīt efeju nevajadzētu biežāk kā pēc diviem trim gadiem. Ja efeja jūtas labi un izskatās veselīga, to nevajag traucēt. Bet, ja augu vairs nevar apliet – ūdens strauji izsūcas cauri augsnei un satek paliktnī – vai arī ja dzinumi izstīdzējuši un kļuvuši neglīti, kas vedina domāt par sliktu augsni, pienācis laiks pārstādīt.

Efejas pavairošanai izmanto galotņu spraudeņus – trim pieciem dzinumiem nogriež apmēram sprīdi garas galotnes. Lai spraudeņi apsakņotos, tos var likt ūdenī vai arī tieši augsnē. Pavairošanu labāk veikt pavasara mēnešos.

Lai augot efeja veidotos kuplāka, ik pa laikam to vajag galotņot: nogriezt garumā pastiepušos dzinumus.

Kaitēkļi

Efejai tie ir divi: bruņuts un tīklērce. Kaitnieki mēdz ieviesties, ja efeja atrodas vietā, kur ir  karsts, sauss gaiss. Cīņai ar bruņuti noderēs līdz 40–50 procentiem atšķaidīts spirts. Tiesa, tas ir efektīvs tikai tikmēr, kamēr pūkainā bruņuts ir jēla – balta un bez apvalka. Bet iznīdēt bruņutis ar apvalku nemaz tik vienkārši nevar. Tādēļ svarīgi veikt profilaksi: apkures sezonā efeju ik pa laikam rūpīgi apskatīt – par bruņutīm liecinās baltas pūciņas vai tumši punktiņi uz auga dzinumiem.

Tīklērces parasti slēpjas efejas lapu apakšpusē, un par tām var nojaust, kad lapas kļūst bālas un neglītas. Ja tīkleces savairojušās daudz, var redzēt tādu kā tīkliņu. Kā cīnīties? Tīklērcēm nepatiks izsmidzināts cukurūdens, un tas arī ir vienīgais veids, kā bez ķīmijas tikt ar tām galā. Ja vien efeja ir pārvietojama, labāk lapas ar cukurūdeni rasināt vannasistabā. Vasarā šo procedūru var veikt laukā.

Kāpēc efejai birst lapas?

Ja, pārbaudot efeju, uz tās nav manāmi kaitēkļi, visticamāk, lapu biršanas iemesls būs pārāk sauss gaiss un nepietiekams mitrums podā vai pārliešana. Jāatrod auga kopšanas zelta vidusceļš!
 

Šķirnes, ko vērts pameklēt:

• Parastā efeja
• Efeja ‘Goldheart’ 
• Efeja ‘Gloire de marengo’ 
• Efeja ‘Green ripple’