Ievārījuma labākais draugs — cukurs

Kā pareizi?
IEVAS Receptes
IEVAS Receptes
5. marts, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Katrā mājā ir sava izpratne par to, kas ir labs ievārījums: vienā ēd tik saldu un lipīgu kā līme, citā prasa skābāku, bet biezu. Lai izdabātu mājiniekiem, saimniecēm tagad paveras plašas iespējas, jo cukuri un ievārījuma biezinātāji ir dažādi, un arī iegūtais rezultāts atšķiras. Tu vari izvēlēties.

Katrā mājā ir sava izpratne par to, kas ir labs ievārījums: vienā ēd tik saldu un lipīgu kā līme, citā prasa skābāku, bet biezu. Lai izdabātu mājiniekiem, saimniecēm tagad paveras plašas iespējas, jo cukuri un ievārījuma biezinātāji ir dažādi, un arī iegūtais rezultāts atšķiras. Tu vari izvēlēties.

Kas kam domāts

  • Cukurbiešu cukurs. Ievārījums ar to jāvāra ilgāk, līdz ar to tiek zaudētas ogu un augļu vērtīgās vielas. Jo mazāk cukura pievieno, jo lielāka uzmanība jāpievērš burku sterilizēšanai un uzglabāšanas temperatūrai. 
  • Ievārījuma cukurs. Tam pievienotas īpašas vielas – pektīns un konservanti, kas ļauj samazināt cukura daudzumu ievārījumam pat uz pusi. Šāds ievārījums labi glabājas, bet garšas ziņā atšķiras no ierastā ievārījuma smeķa: jo vairāk pektīna un konservantu cukurā, jo mazāk salda un biezāka būs zapte. 
  • Ievārījuma iebiezinātājs. Pektīna un konservantu maisījums, ko pievieno parastajam cukuram.

Izmantojot ievārījuma vārīšanai pektīnu, precīzi jāievēro norādītais vārīšanas laiks! Karsējot pektīnu par ilgu, tas zaudē savas recēšanas īpašības.

Ko satur ievārījuma cukurs

  • Pektīns E 440. Dabiskas izcelsmes pārtikas piedeva. Augļi un ogas satur želējošas vielas – ogļhidrātus, kas karstumā vai savienojumā ar cukuru sarec. Visvairāk pektīna ir upeņu, jāņogu sulā, ābolu mizās un serdē. Savulaik pektīnu ieguva no augļu sulas, tagad izmanto četru pamatveidu izejvielas: ābolu, cukurbiešu, saulespuķu un citrusaugļu izspaidas.

    Pektīns ir Eiropas Savienības pārtikā lietojamo piedevu sarakstā, un to atļauts lietot arī bērnu uzturā, tā izcelsme ir dabiska un veselībai nekaitīga. Pektīnu iegūst no citrusaugļu mizām. Vispirms izdala pektīna nogulsnes spirtā, tālāk pektīnu žāvē, maļ un attīra. Pektīns produktus biezina, nodrošina divu vai vairāku nesajaucamu pārtikas produkta daļu sajaukšanos, sarecina un stabilizē – saglabā produktam krāsu un izskatu. Turklāt pektīns attīra un atindē cilvēka organismu: ūdenī tas uzbriest un savāc no zarnu trakta holesterīnu, toksīnus, mikrobus, un izvada šīs kaitīgās vielas no organisma, normalizē zarnu trakta mikrofloru. 
  • Kālija sorbāts E 202. Konservants kālija sorbāts ir balts, ūdenī labi šķīstošs sāls. Cilvēkam tas nav kaitīgs, alerģiskas reakcijas ir novērotas reti, taču alerģiskiem cilvēkiem no tā lietošanas labāk izvairīties. Kālija sorbāts kavē pelējuma sēnītes veidošanos un aptur rūgšanas procesu. 
  • Sorbīnskābe E 200. Atrodama pīlādžu ogās un citur kā dabisks konservants.  Sorbīnskābei nav toksiskas vai kancerogēnas iedarbības uz cilvēka organismu, tai ir labvēlīga ietekme uz imūnsistēmu.
  • Citronskābe E 330. Dabisks konservants, ko pārsvarā iegūst no citrusaugļiem – citrona, laima un greipfrūta. Citronskābe tiek uzskatīta par organismam nekaitīgu pārtikas piedevu un dabai draudzīgu tīrīšanas līdzekli, taču tā var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiju.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+