Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mājas dosjē
- Lauku sēta Akmeņi atrodas Krievijas pierobežā – Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Te saimnieko Kārlis Vincevičs, būvdarbu vadītājs, koka izstrādājumu zīmola WoodVin attīstītājs, un Dace Blūma-Vinceviča, fotogrāfe. Pagaidām paretam te sastopami arī viņu bērni – Valters un Dārta.
- Nelielajai mājai, kas slejas kalna galiņā, piegulst 8 hektāri zemes ar vairākiem dīķiem, mežu, pļavām un vecu augļudārzu. Tepat blakus vēl atjaunojams šķūnis.
- Aktuālajam var sekot Instagram profilā @wood_vin un YouTube kanālā WoodVin.
Lai arī iepazinušies un kopdzīvi uzsākuši Rīgā, Kārlis un Dace pirms pāris gadiem iegādājušies māju savu senču pusē. Tepat blakus, viena kilometra attālumā, dzīvo un 80 hektārus apsaimnieko Kārļa krusttēvs, arī abu vecāki mīt vien 20 minūšu brauciena attālumā. Meklējot lauku īpašumu, bijis svarīgi saglabāt savējo tuvumu, tomēr iegādāties atsevišķu vietu, lai paši varētu lemt un īstenot iecerēto pēc saviem uzskatiem.
Akmeņus atraduši paši, Kārlis noskatījis īpašumu dzīvē un tad devies uz pagastu, lai noskaidrotu tā īpašnieku. «Dokumentu kārtošana ievilkās, jo māja piederēja kādam, kurš nebija nokārtojis mantojuma lietas, savukārt zeme – pašvaldībai. Saimniecība bija pamesta kādus piecus gadus,» stāsta Kārlis.
Iepazīšanās ar šo vietu un māju noteikti nebija iemīlēšanās no pirmā skata. Salīdzinot ar tepat netālu esošo sakopto radu īpašumu, te bijis mūžamežs. Taču apdomājot sapratuši, ka ir vērts atbraukt vēlreiz un paskatīties uz lietām un vietām bez īpašām gaidām. Ģimene ir optimisma pilna un nebaidās no darāmā.
Citi lasa
Griesti uz galvas
Tā kā šai vietai nav tiešas vēsturiskas saiknes ar ģimeni, tad Kārlis nav baidījies no lieliem demontāžas darbiem. Pagājušās vasaras laikā tika nojaukta, viņaprāt, lieka garāža un pussabrucis šķūnis, materiāli izmantoti ceļa izveidei. Sākotnēji paredzēts nojaukt arī simtgadīgo dzīvojamo māju, jo šķita, ka tā nav glābjama, taču procesā atklājies, ka nelielu tās daļu var atjaunot. Zaudēta vēsturiskā ēkas proporcija, taču iegūta vieta, kur bez lieliem ieguldījumiem iespējams patverties un sasildīties. Lielāko daļu darbu Kārlis veicis saviem spēkiem, tomēr, kad pašam virsū uzkrituši otrā stāva griesti, pieaicinājis palīgu, lai nelaimes gadījumā nebūtu viens meža vidū.
Taču par visu pēc kārtas. Pēc graušanas darbiem kurti lieli ugunskuri, lai lieko nodedzinātu. Ap māju un tajā iekšā bijis neskaitāmi daudz mantu un atkritumu, Dace brīnās, kā tādos apstākļos kāds varējis dzīvot. Pēc atrastā secināts, ka te mituši arī mazi bērni.
Ceļš un dīķi
Uz šo mājvietu vēl pirms pusgada veda vien pilnībā aizaudzis veco laiku ceļš. Lai darbi varētu turpināties, bija jāsāk jauna piebraucamā ceļa izveide pavisam citā vietā, savienojot to ar esošo pagasta ceļu. 200 metru garumā izzāģēti koki, krūmi, iezīmēts plānotais ceļa virziens, tā virsma pacelta un pa abām malām izrakti nelieli grāvji. Pa virsu ar ķerru savesti akmeņi un ķieģeļi, lai iebraukt var arī slapjākā laikā. Šogad, uzberot granti, šo procesu plānots pabeigt.
Tāpat iztīrīti un atjaunoti divi dīķi, kas no jauna piepildījušies ar tīru ūdeni. Daudz kur ap māju bija saauguši nelieli bērziņi, tos, izrokot ar traktortehniku, izdevies pārstādīt. «Mans krusttēvs ir uz tu ar tehniku, un, tā kā mēs ģimenē esam raduši cits citu atbalstīt, viņš mums ļoti izlīdzēja,» teic Kārlis. Attaisnojies arī māju nosaukums Akmeņi, jo palieli laukakmeņi te atrodami itin bieži.
Šis ģimenei nav pirmais īpašums, kā paši saka – savos sešos kopdzīves gados paveikuši ļoti daudz. Pirms vairākiem gadiem atjaunojuši lauku īpašumu Inčukalnā, taču sapratuši, ka ar maziem bērniem pavisam dzīvot laukos nav gatavi un mājvietu pārdevuši. Ikdienas ceļi un attālumi ir grūti izbraukājami. Lai arī šobrīd viņi dzīvo Rīgā, nesen iegādāts dzīvoklis Rēzeknē, kas ir piecpadsmit minūšu brauciena attālumā no Akmeņiem, un vasarā ir plāns pārcelties uz dzīvi Rēzeknē. «Traucē tā trakā Rīgas skriešana, visi skrien, un tu pakaļ. Laukos saproti, ko pats gribi darīt. No Rīgas nav žēl atteikties. Nemaz. Jāsaka, ka Rēzeknē ir daudz lielākas skolu iespējas, nav jāpakārto sava ikdiena, lai izvadātu bērnus pa pulciņiem. Arī radi te,» atklāj Dace.
Savs bizness laukos
Līdz šim lauku attīstībai traucējis lielais attālums no Rīgas, jo vienā virzienā paiet trīs stundas. Kad ikdiena notiks tepat blakus, Kārlis paredzējis aktīvi darboties Akmeņos. Viņš papildus pamatdarbam vairākus gadus virpo un realizē kūku statīvus un svečturus no koka, kas atrodami WoodVin profilos sociālajos tīklos un Etsy. Īpašumā esošā šķūņa vienā pusē paredzēts ierīkot kokamatniecības darbnīcu, otrā – nelielas svinību telpas. Kārlis plāno tam piesaistīt Eiropas projektu finansējumu un darboties uz pilnu slodzi. Vēl saimnieks iecerējis te audzēt Galovejas šķirnes govis. Uz savu saimniecību Kārlis no Rēzeknes brauks kā uz darbu, taču brīvdienas un vasaras šeit pavadīs visa ģimene.
Šobrīd 45 kvadrātmetru lielā guļbaļķu mājiņa no iekšpuses apmesta, nokrāsotas sienas, griesti, lai ir tīrs un gaišs. Telpas vidū ielikta Jotul tipa krāsniņa siltumam. Te pavisam drīz tiks ierīkota neliela virtuves zona, atpūtas telpa un atsevišķa guļamistaba, lai atbraucot ir, kur palikt. «Nav tā, ka nopirkām īpašumu, iedevām strādniekiem simt tūkstošus un teicām – mums, lūdzu, smuku māju. Paši špaktelējam, krāsojam. Savus papildspēkus piesaistām. Mums patīk, ka darām paši,» lepojas Dace.
Lieliski instrumenti plānoto darbu veikšanai!
1. Plānota koka logu restaurēšana, krāsas noņemšana. Varbūt ir kas labāks par fēnu un špakteļlāpstu?
Noderēs jau agrāk apskatītais multiinstruments DTM52 vai arī jaunā Makita orbitālā slīpmašīna DBO381. Tai ir 3 pakāpju elektronisko apgriezienu kontrole, kas nodrošina iespēju izmantot dažādu frakciju smilšpapīrus. To var izmantot, ne tikai lai noslīpētu veco krāsu, bet arī starpslīpēšanai starp jaunām krāsu kārtām.
2. Gribam izzāģēt vecos augļu kokus un ogu krūmus.
Izgriezt vecos krūmus var ar akumulatora dārznieka šķērēm DUP362, kuru atvērums ļauj griezt līdz pat 33 mm resnus zarus. Noderēs gan teritorijas sakopšanai, gan augļu koku apkopšanai. Otrs variants un ar lielāku pielietojumu ir ķēžu zāģis DUC254, kas darbināms ar vienu akumulatoru. Mazs, viegls, kompakts, jaudīgs ķēžu zāģis, kura dizains un izmērs nodrošina ērtu darbību. Aprīkots ar 25 cm garu sliedi.
3. Ar ko vislabāk izrakt bedres aploku stabiem?
Šim darbam noderēs zemes urbis DDG460 ar diviem ātrumiem (0–350 un 0–1400 apgriezienu minūtē). Maksimālais griezes moments ļauj urbt līdz 200 mm diametrā smilšainā augsnē un līdz 150 mm mālainā augsnē. Atpakaļgaitas slēdzis, pārslēdzot urbjmašīnu reversajā kustībā, ļauj atbrīvot, piemēram, blīvā augsnē iestrēgušu urbi.
PALĪDZAM NOSKAIDROT!
Darbus uzsākot, tiek ieteikts pamatus atrakt, lai saprastu, cik dziļi tie ir. Parasti šādas vecas mājas balstās uz stūriem (tajos ieliktiem lieliem akmeņiem) un pamatu dziļums nepārsniedz 40–50 centimetru. Ja tas tā, tad svarīgi saprast, vai uz pamatiem būs tikpat liels smagums kā līdz šim vai tomēr lielāks. Kārlis nav plānojis nedz izbūvēt otro stāvu, nedz likt smagu jumtu, tādēļ pamatu dziļums nav jāmaina.
Tātad pamati pa posmiem jāatrok, jo jāsalabo arī tas, kas zem zemes, nevis tikai virspusē redzamā daļa. Pamati jānoskalo ar spiedienu, jānotīra ar saru birsti un no jauna jāiemūrē tie akmeņi, kas krīt ārā. Kad kādu akmeni izceļ, to noliek tādā pašā pozīcijā blakus un, kad pamati sagatavoti, akmeni tieši tāpat atliek atpakaļ. Šuves jāiztīra un jāaizpilda no jauna. Akmens mūrim jāturas pašam par sevi, ieķīlējot lielos akmeņus ar mazākiem, un java tikai aizpilda tukšumu, kā arī nodrošina papildu stingrību.
Tāpat jāatceras, ka starp mājas pirmo baļķi un mūra pamatiem no jauna jāliek hidroizolācija – ruberoīds vai bērza tāss kā vecos laikos.
Par saistvielu vislabāk būtu izmantojama kaļķa java. Ja pietiek prasmju, to var jaukt pats. Ņem vienu spaini kaļķa, ieber traukā un pārlej ar trim spaiņiem ūdens, ļauj uzbriest līdz puskusuša sviesta konsistencei. Tad turpina proporcijā viens pret trīs – 1 kauss pagatavotās kaļķa masas, 3 kausi smilšu un 1/4 daļa kausa baltā cementa, java gatava. Šādi pagatavotas javas darba virsma ik pa laikam jāmitrina, lai tā žūstot nesaplaisā. Tajā pašā laikā parastais kaļķis ir gaisā cietējošs, un, ja āra darbos javai ir saskare ar zemi un tai piekļūst mitrums, tā var izreaģēt un vispār nesacietēt. Tāpēc svarīgi izmantot speciālu hidraulisko kaļķi, kas cietē mitrā vidē.
Restaurators ar ilgu gadu pieredzi iesācējiem tomēr iesaka izmantot būvniecības veikalā pieejamo gatavo kaļķa javu ar cementa piedevu – Sakret KZM kaļķa mūrjavas maisījumu. Tas ir sausais maisījums, kas ir balts, labi turas un ir ekonomisks.
Mūrēšanas darbi veicami laika posmā no maija līdz jūlija beigām, lai pamati līdz salam paspēj izžūt. Pavasara salnās darba virsmas vajag noklāt ar plēvi.
Lai pamati kalpotu ilgi, svarīgi atcerēties, ka mājai jābūt tādā kā kalniņā, lai ūdeņi tek prom un nekur neuzkrājas. Ja tas tā nav, tad kārtīga lietus laikā jāņem lietussargs un jāstaigā gar māju, vērojot, kur ūdens notek un vai kādā vietā neuzkrājas. Vārīgajās vietās jāuzliek teknes vai jāizrok grāvīši (drenāža), lai ūdens tek prom no pamatiem.
Tagad ir īstais laiks, lai šo varētu noteikt, jo pēc ziemas sniega zeme ir noblietējusies un viss ir skaidri redzams.
Mājas vecajos pamatos ir divas vēdināšanas lūkas, tās noteikti nedrīkst aizmūrēt. Uz ziemu šīs lūkas var vērt ciet, lai nezaudētu siltumu. Bet pārējā laikā svarīgi, lai grīda vēdinās, tādēļ lūkas jātur atvērtas.
