Lizuma vējdzirnavas, kur mājo māksla

Latvija
Kristīne Vilīte
Kristīne Vilīte
3. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis un no privātā arhīva
Šīs dzirnavas joprojām gadā par maizi, tikai nu jau par garīgo. Dzirnavas pieder māksliniekiem Brektēm trijās paaudzēs un jau 33 gadus kalpo mākslai.

«Dzirnavu stāsti? Fantastiski! Kā gan domas un idejas lido! Paralēli saviem ikdienas darbiem es strādāju pie projekta Dzirnavu ceļš!» uz manu telefona zvanu sajūsmināta atbild māksliniece Patricija Brekte, ar kuru tieku savienota, kad uzspiežu Lizuma dzirnavu kontakttālruņa numuru. Viņa uzteic iniciatīvu celt godā Latvijas vējdzirnavas, jo «dzirnavas taču ir tik skaistas, tomēr aizmirstas. Lizumā ir vienīgās unikālās vējdzirnavas, kas saglabājušās Gulbenes novadā. Mēs vēlamies, lai Dzirnavkalnā atkal uzzied jaunas idejas, rodas ilglaicīgas vērtības».

Gleznotāji – dzirnavnieki

Dzirnavu īpašnieki Brektes ir mākslinieki vairākās paaudzēs. Gleznotājs Jānis Brekte pazīstams kā viens no sava laika ražīgākajiem un populārākajiem akvarelistiem. Arī meita Ilona, tāpat kā tēvs, par sev tuvāko glezniecības veidu atzinusi akvareli. Savukārt Ilonas bērni – dvīņi Patricija un Kristians – ir jaunie mākslinieki:  Patricijai tuvāka grafika, Kristians kļuvis pazīstams kā mākslinieks – provokators.

Diez vai barons Ferdinands fon Volfs, kurš 1880. gadā Lizumā uzcēla vējdzirnavas, spēja iedomāties, ka miltu un putraimu maisu vietā te būs gleznas.

Un diez vai vietējie pirms vairāk nekā 30 gadiem ticēja, ka dzirnavas, kas pussabrukušas un nolauztiem spārniem skumji stāvēja Lizuma centrā, pārtaps par izstāžu zāli.

Lizumam ir paveicies ar māksliniekiem Brektēm, kuri vairāku gadu desmitu garumā rūpējas par vējdzirnavām. Bet viss sākās 1972. gadā, kad kolhoza Spars vadība lēma par vējdzirnavu likteni, no kurām bija palikuši tikai mūri trīs stāvu augstumā. «Tolaik kolhozā nekā netrūka, bija rekordražas, apbalvojumi un nauda,» atceras māksliniece Ilona Brekte. «Priekšsēdētāja Dzidra Ozola bija apsviedīga dāma un laba vadītāja. Viņa atrada kopīgu valodu ar manu tēvu Jāni Brekti. Tēvs ieteica dzirnavas atjaunot un ierīkot tur izstāžu zāli. Bija arī doma par restorānu, tomēr uzvarēja izstāžu zāles ideja.»

1982. gada maijā ar Jāņa Brektes un Ilonas Brektes gleznu izstādi tika atklāts Vējdzirnavu muzejs; pirmajā stāvā tika eksponētas novada mākslinieku gleznas.

Brīdī, kad parādījās iespēja dzirnavas privatizēt, Ilona ar ģimeni ne mirkli nešaubījās un to izdarīja. Tomēr gadu gaitā mūris bojājās un sāka laist cauri ūdeni, tāpēc eļļas gleznas 1996. gadā tika pārvietotas uz Jāņa Brektes memoriālajām mājām Sauliešiem, kur iekārtoja izstāžu zāli.

Dzirnavas kā kultūras centrs

2005. gadā dzirnavās notika gleznotājas Patricijas Brektes pirmā personālizstāde Auto dīkstāve. «Par godu izstādei Lizuma vējdzirnavas tika pie jauniem spārniem, ko paši pagalmā krāsojām. Iesaistījās gan ģimene un draugi, gan pagasts ar pacēlāju, gan vietējie lizumieši. Mums ir tradīcija, katru gadu dzirnavām kaut ko uzdāvināt. Atkarībā no rocības dzirnavas tiek, piemēram, pie jaunām durvīm. Tā mēs pamazām soli pa solim tās uzlabojam,» stāsta Patricija, kurai netrūkst plānu dzirnavu labiekārtošanā.

Patricija izveidojusi un vada glezniecības un sietspiedes darbnīcu Peahen. Un savus skolniekus viņa ved plenēros gan tepat Rīgas ielās un Latvijas laukos, gan uz Holandes tulpju plantācijām un Kloda Monē dārzu Francijā. Saprotams, Lizuma dzirnavas un dzimtas mājas Saulieši ir lieliska vieta, kur organizēt vasaras plenērus.

Iespējams, šīs Vidzemes dzirnavas ir visbiežāk gleznotās dzirnavas šajā gadsimtā.

Tās savaldzinājušas arī Patricijas draugu francūzi Ksavjē, kurš nu pārcēlies uz dzīvi Latvijā un kopā ar Patriciju realizē dažādus mākslas projektus. Jaunajai māksliniecei radošo ideju netrūkst, piemēram, pērnvasar augustā risinājās jauno grafiķu un grafikas interesentu apmaiņas projekts Self Made Bed Cover – Forest. Programmas Erasmus+ ietvaros 24 jaunie mākslinieki no Polijas un Latvijas strādās grafikas tehnikās – kokgriezumā un linogriezumā, radot unikālu gultas veļas dizainu.

Atvadoties Patricija pastāsta par aprīļa plenēru Holandē, tulpju laukos un Kinderdīkju dzirnavās: «Iedomājies, Holandē joprojām apmāca dzirnavniekus! Es arī noklausījos lekciju kursu par vējdzirnavām, jo mani tas ļoti interesē. Tas bija tik aizraujoši! Piemēram, katrai spārnu pozīcijai dīkstāvē ir sava nozīme.

Spārni runā un vēsta, vai ir paaugstinājies ūdens līmenis, vai saimniecībā gaidāmas kāzas vai bēres.

Paskatoties uz dzirnavām, visi zina, kas tur notiek.»

Lizuma dzirnavām spārni pagaidām stāv vienā pozīcijā, bet ticu, ka pavisam drīz vietējie un viesi pēc tiem varēs redzēt, kad dzirnavās ir izstāde vai plenērs, kad – koncerts, kino vai teātris.

Ko vēl apskatīt Lizuma pusē?

  • Lizuma muiža

Braucot caur Lizuma centru no Velēnas puses, labajā pusē redzama majestātiska ēka – Lizuma muižas pils. Apstājies un aplūko to! Ja iepriekš pa tālruni 26550837 pieteiksi ekskursiju, varēsi apskatīt barona fon Volfa 1836. gadā celto pili ne tikai no ārpuses, bet redzēt arī kāpņu telpas un Zilās jeb Mednieku zāles interjeru. Taču arī tad, ja muižas apmeklēšana būs spontāns lēmums, nepaliksi zaudētājos, jo muižu ieskauj plašs parks ar vairākiem dīķiem.

Mūsdienās Lizuma muižas ēkas pilda katra savu funkciju, kas gan atšķiras no to sākotnēji ieplānotajām. Pagasta kultūras nams iekārtojies bijušajā muižas klētī, bet zirgu stallī tagad ierīkota sporta zāle. Pašā pilī jau kopš 1937. gada atrodas skola. Pievērs uzmanību tornim! Vai zini, cik tam ir stūru? Pačukstēšu priekšā: astoņi.

  • Velēnas baznīca

No sarkaniem ķieģeļiem būvētais baznīcas tornis pamanāms jau pa gabalu. Velēnas baznīca ir kā bāka, kas neļauj apmaldīties ceļā uz Velēnu, – ja redzi baznīcu, zini, ka pie tās būs jāgriežas pa labi uz Lizumu.

Neogotikas stilā veidotā baznīca ir piektā, kas uzcelta šajā vietā. Pati pirmā esot bijusi koka baznīciņa, kam jumts ātri vien apaudzis ar velēnu. Leģenda vēsta, ka, tieši pateicoties šim velēnu jumtam, vieta ieguvusi savu vārdu. Tagadējās baznīcas jumts lepojas ar smagajiem Vestfāles dakstiņiem. Baznīca tikusi iesvētīta 1898. gada augustā, un tas esot bijis iespaidīgs pasākums – 11 viesmācītāji un vairāki tūkstoši apmeklētāju. Gluži kā tāds vasaras festivāls!

Ja vēlies apskatīt baznīcas no iekšpuses un 17 reģistru ērģeles, tev jābrauc uz kādu no dievkalpojumiem vai jāpiesaka ekskursija pa tālruni 26387499.

  • Gleznotāja Jāņa Brektes memoriālā māja Saulieši

Vietējie ļoti lepojas ar savu novadnieku gleznotāju Jāni Brekti. Viņa meita Ilona Brekte kopā ar ģimeni izveidojusi memoriālo māju. Taču tā nav muzejmāja. Ilona ar vīru Viktoru tur dzīvo. Un bieži viesojas arī viņu bērni mākslinieki Kristians un Patricija. Mājas bēniņos ir plaša zāle, kur izstādītas visu dzimtas profesionālo mākslinieku gleznas, grafikas, instalācijas un keramika. Starp citu, darbi tiek arī pārdoti, ja nu rodas vēlme no Lizuma aizvest kādu patiešām vērtīgu suvenīru.

Savukārt mājas lejasstāvā iekārtotas Jāņa Brektes istabas ar senlaiku priekšmetiem un piemiņas lietām.

Veco muižas kalpu māju ar manteļskursteni, veljveida koridoru, kur cita pie citas rindojas bijušās kalpu istabas, bet zem tām pagrabi, gleznotāja Jāņa Brektes māte savā īpašumā ieguva 1922. gadā par vīra nopelniem Brīvības cīņās. Sauliešos saplūduši vairāki gadsimti, un saimnieki tik garšīgi prot pastāstīt par katru priekšmetu vai pagalma akmeni, ka rodas sajūta: esi noskatījies aizraujošu filmu.

Ja arī tu, esot Lizumā, gribi izbaudīt Sauliešu garu, zvani 29956652!

Ciemkukulis

Lizumā ciemkukuli atradīs katrs – gan saldummīlis, gan kā kreptīgāka cienītājs.

  • Tālavas ķēniņa alus

Pērkona, Saviešu, Vasaras, Vilkaču… mazajai Lizuma alus darītavai ir ko piedāvāt. Arī nosaukums tai lepns – Tālavas ķēniņa alus, jo, kā liecina senie vēstures ruļļi, tur, kur tagad Lizums, agrāk pletusies daļa no lielās Tālavas teritorijas. Alus darīšanā izmantotas no senčiem mantotās gudrības. Produkcija nopērkama vietējos Lizuma veikalos.

  • Lizuma gotiņas

Vai zināji, ka slavenās Skrīveru saldumu gotiņas patiesībā vāra un ietin Lizumā? Konfekšu ražotne te darbojusies jau kolhoza laikos. Tieši Lizumā tika izstrādāta sava gotiņu tehnoloģija un tīšanas maniere. Un katras konfektes ietīšana ir roku darbs. Netici? Piesakies ekskursijā pa ražotni (tālrunis 29156607). Konfektes, tāpat kā alu, vari iegādāties vietējā bodē.

  • Dimdiņu kāposti

Kurš gan nezina Dimdiņu kāpostus! Ja, braucot uz Lizumu, redzi kāpostu laukus, tie, visticamāk, ir Dimdiņu kāposti.

Lizuma dzirnavas

Adrese: Lizuma pagasts, Gulbenes novads

Kontakti: Patricija Brekte (29704088), Ilona Brekte (29956652)

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+