Likums dārzā: kas jāzina, rokot dīķi?

Konsultē Daina Ieviņa, Vides un ūdens saimniecības inženiere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektore un zinātniskā asistente.

Dīķis ir īpašuma lepnums un ceļ tā vērtību, tikai – ja viss ir izdarīts pareizi. Sākumā iesaku kārtīgi apdomāt, vai tiešām dīķi vajag rakt, jo tas ir nopietns lēmums. Pēdējā laikā Latvijā ir ilgi sausuma periodi, tāpēc ūdenstilpe, kas agrāk bijusi pilna ar ūdeni, var palikt sausa, un tad ainavu nevis greznos, bet sabojās.

Blīvāk apdzīvotā vietā der aprunāties ar kaimiņiem, vai viņiem nebūs iebildumu pret dīķi. Kādam var nepatikt, ka pie tā vairojas odi, kas mēdz gadīties, ja nenotiek ūdens apmaiņa.   

Pirms lēmuma pieņemšanas apsver, vai būsi gatavs dīķi regulāri kopt un katru gadu tērēt naudu apsaimniekošanas izdevumiem. Lai tas būtu tīrs, ik vasaru nāksies nogāzēs izpļaut zāli un vākt to ārā no ūdens. Ja ielaidīsi zivis, ziemā ledū būs jāurbj āliņģi un jāliek aerators, lai pievadītu skābekli.

Ņem vērā, ka citur dabā vai žurnālā noskatītā un izsapņotā romantiskā dīķa ainava ne vienmēr varēs tikt realizēta arī tavā īpašumā reljefa un mitruma dēļ. Tāpēc būtu ieteicams pieaicināt ainavu arhitektu, kas novērtēs, vai tavas ieceres var piepildīties.

Galvenie jautājumi

Ja kopšana un apsaimniekošanas izdevumi nebaida, pirms dīķa rakšanas jātiek skaidrībā par četrām niansēm.

1. Kādam nolūkam?

Ja tajā peldēsies, jāparedz lēzeni krasti pludmales zonā. Ja tajā audzēs zivis, kas tur pavadīs ziemu, dīķim jābūt dziļākam par trim metriem. Ja ūdens paredzēts laistīšanai un ugunsdzēsības vajadzībām, dīķa dibens jāizolē no grunts ar hidrotehnisko plēvi vai membrānu, lai nodrošinātu pastāvīgu ūdens līmeni visu gadu.

2. Cik lielu?

Vislabāk izskatās pietiekami plašs dīķis. Jo lielāka zemes platība, jo ainaviskāks būs liels dīķis, kurā atspoguļojas debesis un apkārtējā ainava. Mazs dīķītis plašā teritorijā neizcelsies. Lai cik tas nebūtu dīvaini, jo lielāks dīķis, jo vieglāk būs to kopt. Dziļš ūdens ilgāk saglabājas auksts un tīrs. Jo seklāks, jo vasarā ātrāk sasilst, vairāk jāuzmana un jātīra.     

3. Kur rakt?

Vēlams dīķi nerakt zem kokiem, lai lapas nebirst ūdenī un to nepiesārņo. Vītols virs ūdens spoguļa nolīkušiem zariem izskatās skaisti, bet tas ir nepraktiski, jo lapas būs katru gadu jātīra laukā. Koku attālumu no dīķa ieteicams noteikt rudenī, kad var redzēt, kur nobirst lapas. Tad, nospraužot mietiņus ap šo zonu, jau vari projektēt paredzamo dīķa attālumu no kokiem. Jārēķinās, ka melnalkšņi, baltalkšņi un kārkli patērē daudz ūdens, tāpēc, ja tie aug blakus dīķim, sausuma periodos tajā var samazināties ūdens līmenis.

Dīķim vispiemērotāko vietu palīdzēs izvēlēties speciālists. Piemēram, ja īpašumā ir lieli koki, jāņem vērā, ka atsevišķas koku sugas necieš iejaukšanos gruntī. Piemēram, bērzi vai ozoli, ja tiem ap saknēm norok kaut desmit centimetrus no grunts, var iet bojā. 

 Ja dīķi gatavojies rakt apdzīvotā vietā, iepazīsties ar pašvaldības noteikumiem, kuros ir noteikts, ko un kur drīkst darīt. Pārliecinies, vai zem zemes neatrodas drenāža, kabeļi un citas komunikācijas. Šim nolūkam jāpasūta īpašuma topogrāfiskais materiāls. Lauku teritorijā tas parasti nav nepieciešams, pietiek ar zemes robežu plānu.

Izvēloties īsto vietu, jāpārliecinās par komunikāciju attālumiem no projektējamā dīķa. To var redzēt topogrāfiskajā plānā un zemes robežplānā ar tā aizsargjoslām. Turklāt dīķim būtu jāatrodas vismaz triju metru attālumā no kaimiņa īpašuma, ja pašvaldībā nav noteikts citādi.

4. Vai būs ūdens?

Būtiski zināt, vai dīķis barosies no gruntsūdeņiem, vai tajā ir pieejami ūdens avoti, lai, bedri izrokot, nenāktos secināt, ka vasarās ūdens pazūd vai arī ir tikai pašā dibenā. Tāpēc sertificētam ģeoloģiskās izpētes uzņēmumam pasūti kontrolurbumu, lai noskaidrotu gruntsūdens dziļumu un grunts sastāvu. Ja paredzēts rakt 3,5 metrus dziļu dīķi, tad urbumu vajadzētu taisīt 6,5 metru dziļumā. 1 metrs urbuma maksā līdz 50 eiro, taču šis pasākums ir lietderīgs, lai lieki neiztērētu naudu dīķa projektēšanai un izbūvei.

Kā notiks saskaņošana?

Tā kā dīķis ir hidrotehniska būve, tā projektēšanu un būvniecību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 329 Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves un Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi, kuru 1. pielikumā ir noteikts dīķu iedalījums 1. grupas un 2. grupas būvēs. Ūdenstilpe ar virsmas platību līdz 0,5 hektāriem ir 1. grupas būve, un tai jāizstrādā paskaidrojuma raksts. Savukārt dīķis ar virsmas laukumu virs 0,5 hektāriem uzskatāms par 2. grupas būvi, un tam nepieciešams būvprojekts. Pašlaik projektēšana un saskaņošana notiek tikai portālā bis.gov.lv.

• Vispirms nepieciešams vienoties ar sertificētu projektētāju. Visērtāk būs, ja viņa cenā ietilps arī saskaņošanas izmaksas. Katrā dienestā šajā jautājumā ir savas īpatnības, piemēram, Vides pārvalde tehniskos noteikumus izsniedz tikai tad, kad ir veikta iemaksa 50 eiro apmērā.
• Lai uzsāktu projektēšanu, būs nepieciešami zemes īpašuma dokumenti, kas apliecinās, ka pasūtītājs ir zemes īpašnieks. Apdzīvotās vietās būs jāpasūta topogrāfiskais plāns, tātad jāsauc mērnieks. Parasti to var sagatavot vidēji pusotra mēneša laikā.
• Projektēšana notiek uz topogrāfiskā plāna, kas nav vecāks par vienu gadu. Uz tā tiek zīmēta skice ar projektētā dīķa gabarītiem, dziļumu, tilpumu, atrašanās vietu, bet 2. grupas dīķiem tiek pievienots apraksts par projekta risinājumu. Šo skici un tam pievienotos dokumentus projektētājs iesniegs izskatīšanai būvvaldē. Tā 1. grupas būvei var dot saskaņojumu uzreiz vai norādīt dienestus, ar kuriem vēl ir jāskaņo, vai 2. grupas būvei izsniegt būvatļauju, norādot dienestus, no kuriem jāpieprasa tehniskie noteikumi. Tie savukārt var izvirzīt kādus īpašus nosacījumus, piemēram, kādā attālumā dīķim jāatrodas no noteikta objekta un kādu platību tas nedrīkst pārsniegt. Pēc tehnisko noteikumu saņemšanas 2. grupas būvei tiks izstrādāts būvprojekts. Jau projektēšanas gaitā jāizlemj vai no dīķa izraktā grunts tiks izlīdzināta uz vietas vai to vedīs prom. Par izvešanu būs jāmaksā dabas resursu nodoklis, ko aprēķinās reģionālā vides pārvalde. Maza dīķīša projektēšanai jārēķinās ar vismaz 150 eiro, bet liels dīķis var izmaksāt līdz pat 10 000 eiro. To ietekmē dažādi faktori, piemēram, teritorijas īpatnības, dabas liegumi, saskaņošana ar dažādiem dienestiem. Rakšanas darbu tehnikas pašreizējās cenas ir ap 45 eiro stundā.
• Visbeidzot, kad projektētājs ar izvirzītajiem noteikumiem būs iepazinies, viņš tev kā pasūtītājam vaicās, vai tevi šāds risinājums apmierina. Var gadīties, ka visas skaistās sākotnējās ieceres tomēr nevarēsi realizēt. Ja būsi ar rezultātu mierā, projektētājs to izsūtīs visiem dienestiem, kas izsnieguši tehniskos noteikumus, un tie iepazīsies ar gatavo projektu, kas parasti aizņem mēnesi. Tad projekts tiks iesniegts būvvaldei kā pēdējai institūcijai, kas mēneša laikā to pārbaudīs. Ja visas tehnisko noteikumu un būvatļaujas prasības būs izpildītas, būvprojekts tiks akceptēts un beidzot varēsi slēgt līgumu ar būvniekiem. Viņiem būs būvvaldei jāiesniedz saistību raksts, apdrošināšanas un citi dokumenti, ko pieprasa būvvalde, uzsākot būvdarbus.

Labākajā gadījumā kopējais projektēšanas un skaņošanas laiks, kad dīķi akceptēs būvvaldē, būs pusgads.

Kas notiks, ja nesaskaņosi?

Bez saskaņota projekta dīķa ierīkošanu uzskata par patvaļīgu būvniecību, un par to draud administratīvs sods. Vēl nelāgāka situācija būs, ja atklās, ka iznīcināts kāds dabas vai kultūrvēsturisks objekts un dīķis kaitē apkārtējai videi. Tad nāksies ne tikai maksāt sodu, bet arī ilgi loloto sapni bērt ciet. Tā lems arī tad, ja būvniecības laikā būs sabojāta kāda komunikācija un to vajadzēs atjaunot. Turklāt problēmas radīsies nekustamo īpašumu ieķīlājot, pārdodot, dalot, mantojot, jo atklāsies, ka tajā ir kas lieks, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā.

Iespējamie šķēršļi

Saskaņošanas process ne vienmēr rit kā pa diedziņu. Būvvalde var projektu noraidīt vai likt tajā kaut ko mainīt, paskaidrojumā minot nosacījumus.

Tev nebūs paveicies, ja zem zemes atradīsies drenāžas kolektors, kas ietekmē apkārtējo teritoriju. Tad dīķi neatļaus rakt vai arī būs jātaisa projekts drenāžas sistēmas pārbūvei.

Būvvalde var iebilst pret dīķa rakšanu, ja tuvumā ir kāds aizsargājams objekts, kura dēļ nedrīkst mainīt gruntsūdens līmeni.

Tādā gadījumā dīķi var rakt, to izolējot no grunts ar mālu vai ģeotehnisko membrānu un ūdeni tajā pildīt no malas, taču tas izmaksās krietni dārgāk.

Ja gribēsi rakt lielu dīķi, Būvvalde var noteikt, ka vispirms jāveic zemes lietošanas veida maiņa, proti, zemei jāmaina lietošanas veida statuss, kas saskaņošanas gaitu paildzinās.

Ja tavs īpašums atrodas aizsargājamā teritorijā, piemēram, Gaujas Nacionālā parka vai Ziemeļu biosfēras rezervātā, dīķa rakšana būs jāsaskaņo arī ar reģionālo vides pārvaldi.

Un noteikti pirms ķeršanās pie ieceres realizācijas pašvaldībā derētu painteresēties, vai tavā īpašumā nav kādi aizsargājami mikroliegumi, koki vai palieņu pļavu augi – zemes īpašnieki par to bieži vien nav informēti.

Papildu ieguvums

Ja, rokot dīķi, tiks iegūti derīgie izrakteņi, kas visbiežāk ir smiltis vai grants, tad jāvadās pēc likuma Par zemes dzīlēm 11. pantā paredzētās kārtības. Ja izrok vairāk par 1000 m³ un izrakto pārdod, nepieciešama reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja. Taču priecīgā ziņa ir tā, ka nereti, derīgos izrakteņus pārdodot, var atpelnīt pat dīķa rakšanas izmaksas.

Beidzot gatavs!

Kad dīķis izrakts, tas jānodod ekspluatācijā būvvaldē tāpat kā jebkura būve. Tās pārstāvis atbrauks, pārbaudīs, vai visas prasības ievērotas, un dīķi reģistrēs. 

Lielam dīķim vēlams piešķirt nosaukumu, rakstot iesniegumu pašvaldībai. Tas ir svarīgi, lai būtu vieglāk orientēties Latvijas topogrāfijas kartē.

Ja dīķis izrakts jau agrāk un vēlies to paplašināt, jāvēršas reģionālajā vides pārvaldē. Nelielam dīķa remontam pietiks ar skici, bet citkārt, piemēram, ja tajā atrod derīgos izrakteņus, būs jāgatavo jauns projekts un jāsaskaņo ar būvvaldi.

Varbūt tikai baseiniņu?

Ja tavā teritorijā plašam dīķim nav vietas, vari dekoratīvu dīķīti ierīkot kā baseinu. Tad izpaliks garais saskaņošanas process. Šādos gadījumos vietējā pašvaldība jāinformē ar iesniegumu un skici par mazo arhitektūras formu – baseinu dārzā.

Vēlams, lai tā dziļums būtu vismaz 0,8 metri un vismaz 3,5–4,0 m² platība. Mazāka ūdens krātuve karstās dienās sasils un līdz ar to ātri piesārņosies.

Būvniecības veikalos var iegādāties gatavus baseinus, kuriem parasti pievienota montāžas instrukcija.

Vēlamās formas un dziļuma bedri var izveidot pašu spēkiem, un tajā ieklāt speciālu hidroizolācijas plēvi. Iepriekš ieteicams pakonsultēties ar jomas profesionāļiem. Šādi veidoti baseini parasti tiek uzpildīti ar ūdeni sezonas sākumā un, iestājoties salam, iztukšoti, lai ziemā, sasalstot ūdenim, netiktu bojāts korpuss un plēve.

Vai drīkst izrakt grāvi?

Ja vēlies savu īpašumu pasargāt no uzplūstošiem ūdeņiem vai pārmērīgiem nokrišņiem, vari droši tam apkārt vai zemākajās vietās izrakt grāvīšus. Ja grāvis plānots tuvāk par 3 metriem no robežas, pirms rakšanas vajadzētu vienoties ar kaimiņiem. Var izveidot kopīgu skici un palūgt kaimiņiem parakstīties, ka viņi neiebilst. Taču vispirms ieteicams pārliecināties par komunikāciju, piemēram, kabeļu, atrašanās vietu īpašumā.

Pieredze

Atklājās, ka nav saskaņots

Ginta Erdmane, 390 m² liela dīķa saimniece:

– Pirms 30 gadiem, kad izraku dīķi, man pat neienāca prātā, ka tas jāsaskaņo. Vēlāk radās konflikts ar kaimiņiem, kam neiepatikās manas lazdas, kas auga aiz dīķa. Atbrauca būvinspektors, un atklājās, ka dīķis nav saskaņots. Viņš sacīja, ka tas nedrīkst būt tuvāk par četriem metriem no kaimiņu robežas. Man vienā malā ir tuvāk, bet dabūju kaimiņa saskaņojumu. Gatavojos tuvākajā laikā iesniegt paskaidrojuma rakstu un plānu būvniecības informācijas sistēmā www.bis.gov.lv. Ceru, ka sodu nevajadzēs maksāt. Visiem, kuri vēlas rakt dīķi, iesaku to saskaņot uzreiz, lai nebūtu nepatikšanu.      

 

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.