• Šobrīd

    weather img

    Rīga +21°C Skaidrs, Z vējš, 0 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Liela mīlestība pret viesiem – lauku tūrisma biznesa veiksmes atslēga!

    Bizness
    Katrīna Jaunslaviete-Ķipure
    27. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Daudzi jaunie lauku māju saimnieki meklē, kā laukos nopelnīt. Viens no virzieniem ir viesmīlības bizness, kas beidzamo gadu laikā pie mums audzis ļoti strauji. Tās ir gan brīvdienu mājas, kas tiek izīrētas, kamēr saimnieki paši tur nedzīvo, gan pastāvīgi tūrisma piedāvājumi, kas kļūst par jauno laucinieku pamata ienākumu avotu. Ko vērts zināt tiem, kuri tikai domā par sava viesmīlības biznesa uzsākšanu?

    Konsultē Ilze Grīnfelde, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes Tūrisma virziena lektore.

    Sākotnēji jāizvērtē resursu pieejamība. Pieejamo resursu klāsts var būt ļoti daudzveidīgs. Tie ir dabas objekti (mežs, upe, ezers), ainavas, dižkoki, tuvākā apkārtne. Tā ir infrastruktūra – piemērota vai speciāli viesu uzņemšanai būvēta ēka vai vieta. Tāpat arī saimnieku īpašās zināšanas, piemēram, par tradīcijām un apkārtni, vai prasmes, ko viņi var demonstrēt vai pat mācīt tūristiem. Varbūt pašā saimniecībā jau ir kas īpašs – augļu dārzs, mājdzīvnieki, kāda kolekcija.

    Ideāli, ja vieta ir ērti sasniedzama un viegli atrodama. Tātad nevajag mest plinti krūmos, ja liekas, ka īpašums neatrodas, piemēram, skaista ezera krastā. Toties saimniecei varbūt piemīt talants cept gardākos pīrāgus novadā, un šīs zināšanas var nodot saviem viesiem.

    Vēl būtiskāk par pieejamiem resursiem ir atbilde sev – kāpēc vēlos uzņemt viesus?

    Peļņas nolūkos? Lai socializētos un personīgi bagātinātos? Lai parādītu cilvēkiem vietējās vērtības un ļautu attīstīties teritorijai? Ja atbilde ir vienkārši – man ir īpašums, kurā varētu attīstīt lauku tūrisma biznesu –, tas nozīmē, ka vēl daudz kas jāpārdomā. Ja jums nepatīk uzņemt ciemiņus savās mājās, diez vai viesu uzņemšanā spēsiet demonstrēt īstu viesmīlību.

    Ja ar viesmīlību viss kārtībā, tad tomēr jārēķinās, ka jebkurš viesis ir svešinieks jūsu teritorijā un ka viesi ir dažādi – ir jauki cilvēki, bet ir arī tādi, kas gatavi konfliktēt, neievērot nosacījumus un pat fiziski bojāt, to, ko esat radījuši. Paradokss diemžēl ir tāds, ka emocionālā gatavība nav izmērāma un uztrenējama, pirms sākat darboties.

    Lai viesi kļūst par vēstniekiem!

    Kvalitātes kritēriji labai tūristu mītnei ir ļoti dažādi. Kā norāda Ilze Grīnfelde, nevar salīdzināt standartizētu viesnīcu un mazu lauku pirtiņu ar pāris guļvietām. Tomēr ir dažas pamatlietas, kas nemainās, – kārtība, drošība, tīrība un atmosfēra. Klients atgriežas ne tik daudz kādu tehnisku parametru dēļ, bet gan pēc emocijām, kuras šajā vietā guvis.

    Atmiņā vienmēr paliks tas, ka, mītnē ierodoties, uz galda vāzē smaržoja svaigi ziedi vai garšas kārpiņas lutināja pašu cepti pīrāgi.

    Kādu uzrunās vietas īpašā aura, miers, vēl kādu – cenas un kvalitātes balanss. Ja pieredze bijusi lieliska, ceļotājs par to pastāstīs citiem, dalīsies ar fotogrāfijām un emocijām sociālajos tīklos un savā kontaktu lokā, kļūstot par šīs pieredzes vēstnesi jeb bezmaksas reklamētāju.

    Viesmīlību var uzskatīt par rakstura īpašību. Tā var piemist no dabas, bet, gluži kā jebkuru citu īpašību, to var arī attīstīt un pilnveidot. Ar nosacījumu, ja ļoti interesē un aizrauj. Cilvēki ceļo nepārtraukti un ceļos vienmēr, turklāt Latvijā ir tik daudz skaistu un neapgūtu vietu, kas ir kā radītas, lai tajās īstenotu savu sapni par viesmīlības biznesu.

    Svarīgie pieturas punkti

    • Ļoti būtiski ir izdomāt, ar ko jūsu produkts atšķirsies un kam tas būs domāts. Pirms sākt darboties, jāpalūkojas, kas notiek apkārt, ko un kā dara citi. Vēlams paviesoties klienta statusā kādā vietā, kuras piedāvājums šķiet interesants.
    • Ir vērts apzināt pieejamo informāciju, piemēram, Latvijas Lauku tūrisma asociācijā Lauku ceļotājs vai tuvākajā tūrisma informācijas centrā.
    • Ir vērtīgi papildināt zināšanas dažādos kursos, semināros – tos rīko gan profesionālās tematiskās tūrisma organizācijas, gan reģionālās tūrisma asociācijas, LIAA, pašvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta struktūras. Tāpat augstskolas piedāvā atvērtos universitātes kursus. Iespēju ir ļoti daudz, un par tām vienmēr var jautāt tuvākajā pašvaldībā.
    • Investīciju avoti lauku tūrisma biznesam var būt dažādi – gan pašu nopelnītais, piemēram, mežsaimniecībā vai lauksaimniecībā, gan arī iespējas ārējā finansējuma piesaistei. Taču, kā uzsver eksperte, tas nav vienkārši un prasa ne vien atbilstību zināmiem kritērijiem, bet arī nosacījumu ievērošanu. Tāpēc resursu ierobežotības apstākļos noder ieteikums attīstību plānot vairākās kārtās. Tas ļauj testēt un uzlabot piedāvājumu, saprast, vai ceļš ir pareizais un vai tas vispār ir jūsu ceļš.
    • Ilze Grīnfelde uzskata – apgalvojums, ka viesmīlības bizness bieži beidzas ar krahu, nav patiess. Jebkurš bizness ir riskants, un kļūdīties ir normāli. Lauku tūrismā visvairāk jādomā par to, kāds ir biznesa mērķis, un no tā izriet riska mazināšanas pasākumi. Jāsaprot, vai vasarā nopelnītais ļaus pārziemot. Dzīvē lauku tūrisma uzņēmēji bieži diversificē biznesu jeb nodarbojas un pelna vēl ar kaut ko citu.

    Izmantot platformas!

    Ļoti nozīmīga ir līdzdalība rezervēšanas sistēmās, tādās kā Booking un Airbnb, jo tās izmanto liels skaits ceļotāju, tās ir ērtas un vienkāršas, turklāt darbojas vienmēr. Priekšrocība ir tā, ka nav jāvelta tik daudz uzmanības rezervāciju sistēmai ikdienā. Protams, kļūstot pa šādas platformas biedru, par katru rezervāciju jāmaksā komisijas maksa – šis līdzās labajiem ieguvumiem ir elements, kas daļu uzņēmēju attur no līdzdalības platformās.

    Piemēram, komisijas maksa platformā Booking svārstās no 10 līdz 15 procentiem no katra rezervējuma atkarībā no pakalpojuma sniedzēja lokācijas un piedāvātā pakalpojuma. Savukārt Airbnb ņem komisijas maksu gan no viesa, gan saimnieka – no viesa ap 10 procentiem un no saimnieka ap 5 procentiem.

    Par tendencēm tirgū

    Komentē Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore:

    «Tūrisma produkti ir ļoti atšķirīgi, tāpat kā cilvēku iespējas un vajadzības. Pandēmijas gadi ir ieviesuši izmaiņas ikdienas paradumos un arī ceļošanā. Daudz mazāk šobrīd ceļo lielās grupās. Individuālie ceļotāji bieži vien izvēlas ceļot spontāni, iepriekš īpaši neplānojot.

    Līdz ar to uzņēmējiem jābūt elastīgiem, jāspēj pielāgoties, jārēķinās, ka viesi var ierasties jebkurā brīdī. Jābūt labi pārdomātai viesu plūsmas organizēšanai, lai pēc iespējas samazinātu šādus neplānotos apmeklējumus.

    Joprojām pieprasīti ir unikāli un autentiski produkti. Liela nozīme, īpaši lauku tūrismā, ir cilvēciskajam faktoram – cilvēkus saista saimnieku personība un viņu stāsti, tieši viņiem veltīts laiks un individuāla pieeja. Arvien vairāk tiek novērtēta kvalitāte.

    Augsts pieprasījums ir luksusa kempingiem jeb glempingiem, kvalitatīviem spa pakalpojumiem, viesnīcām un restorāniem.

    Pieprasīti ir pakalpojumi, kur klients pats var iesaistīties un līdzdarboties, īpaši gastronomijas jomā un dažādās amatniecības meistarklasēs.

    Pandēmijas laikā īpašu uzplaukumu piedzīvoja dabas tūrisms, kas šobrīd turpinās, jo lieliski palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa, uzturēt veselību un atslēgties no digitālajām ierīcēm. Arvien vairāk tūristi pievērš uzmanību ilgstpējībai.

    Pozitīvāk novērtēs tos uzņēmumus, kas izmanto vietējos un sezonālos pārtikas produktus, saimnieko atbildīgi un videi draudzīgi, sadarbojas ar citiem apkārtnes uzņēmumiem. 

    Sākot viesmīlības biznesu, vispirms ir svarīgi saprast, vai tas ir bizness, kam vēlaties veltīt savu laiku un enerģiju. Piemēram, LIAA vasarā rīko Mājas kafejnīcu dienas, kas vienu nedēļas nogali dod iespēju uzņemt ciemiņus arī tiem, kuri ikdienā nenodarbojas ar tūrisma un ēdināšanas pakalpojumiem. Tas var kalpot kā lielisks treniņš, lai saprastu vai saimnieki ir gatavi uzņemt viesus katru nedēļas nogali visu vasaru. 

    Noiets etaps ir radīt tūrisma pakalpojumu, iepriekš neizpētot tirgu un potenciālos klientus, viņu vajadzības. Nav aktuāli radīt vietu bez idejas un stāsta, jo cilvēki ceļojot meklē jaunus iespaidus, piedzīvojumus un skaistas atmiņas.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+